Dienas ziņas

Baltkrievijā sākas vispārējais streiks

Dienas ziņas

Dienas ziņas

Vai būs stingrāki ierobežojumi?

Slimnīcām oranžais gatavības režīms darbam ar Covid-19 pacientiem

Latvijā pieaugusi saslimstība ar Covid-19 un pieaudzis arī ar jauno koronavīrusu inficēto pacientu skaits slimnīcā. Līdz ar to šonedēļ tiek strādāts pie plāna slimnīcu darba mobilizēšanai lielāka Covid-19 pacientu skaita uzņemšanai, medijiem pastāstīja Veselības ministrijas valsts sekretāre Daina Mūrmane-Umbraško.

ĪSUMĀ:

  • Pagājušajā nedēļā saslimstība ar Covid-19 pieauga par 50%. Aizvien vairāk pacientu nonāk slimnīcās. 
  • Tāpēc slimnīcas sāk pastiprināti gatavoties Covid-19 pacientu skaita pieaugumam.
  • Slimnīcās paredzēts veidot "tranzīta nodaļas" pacientiem ar aizdomām par Covid-19.
  • Pašlaik ar divām slimnīcām notiek sarunas par to atvēlēšanu tikai Covid-19 pacientiem.
  • Plāno ģimenes ārstus vairāk iesaistīt to Covid-19 pacientu aprūpei, kuri ārstējas mājās.
  • Iespējams, šonedēļ lems par stingrākiem ierobežojumiem Covid-19 izplatības mazināšanai.

“Jo vairāk mums ir pozitīvi gadījumi atklāti, jo lielāka iespēja, ka pieaug slimnīcās stacionēto pacientu skaits. Jau pieaudzis iepriekšējās nedēļās no 7% līdz 10% no visiem pozitīvajiem Covid-19 pacientiem. Pēc SPKC teiktā, tas varētu palielināties līdz 12,5%. Līdz ar to ir svarīgi, lai mēs sākam gatavoties iespējamam pacientu skaita palielinājumam,” sacīja Mūrmane-Umbraško. Slimnīcās sasirgušie nonāk ar aptuveni nedēļas nobīdi pēc diagnosticēšanas.

Pašlaik slimnīcās ārstējas 165 pacienti, kuriem diagnosticēts Covid-19, no tiem 7 ar smagu slimības gaitu. No stacionētajiem 23 slimnīcās nogādāti aizvadītajā diennaktī.

Slimnīcas gatavojas lielākam pieplūdumam 

Aktuālā situācija pirmdien, 26. oktobrī, pārrunāta Valsts operatīvās medicīniskās komisijas sēdē, kurā lemts izsludināt tā saukto oranžo gatavības režīmu attiecībā uz slimnīcu darbu. Tas nozīmē, ka šīs nedēļas laikā pastiprināti gatavojas Covid-19 pacientu skaita pieaugumam.

Lai sagatavotos pacientu pieplūdumam, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests (NMPD) šonedēļ strādās ar reģionālajām slimnīcām.

Reģionālajās slimnīcās paredzēts veidot tā sauktās tranzīta nodaļas, kurās tiktu nogādāti pacienti ar aizdomām par Covid-19 un pēc diagnozes precizēšanas lemtu par tālāko ārstēšanu.

Ar jauno koronavīrusu inficētie pacienti tiktu dalīti atkarībā no tā, vai viņiem jāārstē tikai Covid-19, vai arī nepieciešama vēl cita ārstēšana. “Latvijā pilnīgi noteikti nav pārstājusi darboties veselības aprūpe sistēma, un mēs turpinām ārstēt gan onkoloģiskas slimības, gan sirds un asinsvadu slimības,” piebilda Mūrmane-Umbraško.

Līdz ar “tranzīta nodaļu” izveidošanu cer pasargāt arī slimnīcu personālu.

Slimnīca tikai Covid-19 pacientiem

Veselības ministre Ilze Viņķele ("Attīstībai/Par!") pirmdienas rītā pastāstīja, ka nepieciešamības gadījumā kādu slimnīcu varētu atvēlēt tikai Covid-19 pacientiem. 

Mūrmane-Umbraško paskaidroja, ka

pašlaik notiek sarunas ar divām ārstniecības iestādēm, ka viena no tām varētu uzņemt tikai Covid-19 pacientus.

Šādai iestādei nepieciešams izvērtēt gan telpas, gan gultasvietu skaitu, kā arī nepieciešamo aparatūru un personālu. Pašlaik slimnīcas ir iezīmētas un notiek sarunas, vai kāda no slimnīcām varētu piekrist pārorientēt darbu, skaidroja ministrijas pārstāve.

Vēl arī Mūrmane-Umbraško norādīja, ka reanimācijas gultu skaits otrā un trešā līmeņa slimnīcās Latvijā pagaidām ir 25, bet tiek strādāts, lai šo vietu skaitu palielinātu. Pēc ministrijas pārstāves teiktā, pašlaik resursi Covid-19 pacientu aprūpei ir pietiekami, bet tiek strādāts, lai būtu gatavi lielākam Covid-19 slimnieku pieplūdumam.

Veselības ministrijas pārstāve uzsvēra, ka plānots arī vairāk iesaistīt ģimenes ārstus to pacientu aprūpei, kuri ārstējas mājās.

Covid-19 izplatās straujāk  

To, ka situācija ar Covid-19 izplatību Latvijā pasliktinās, apliecināja Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC) epidemiologs Jurijs Perevoščikovs. Viņš norādīja uz datiem par pagājušo nedēļu un salīdzināja ar situāciju vēl nedēļu iepriekš.

Veikto testu skaits šajā laikā pieaudzis par 13,4%, bet atklāto Covid-19 gadījumu skaits – par 54,7%. Epidemiologs vērtēja, ka tas ir ļoti straujš pieaugums. Turklāt pārsniegta tūkstoš  jaunatklāto gadījumu skaita robeža nedēļā.

Pagājušajā nedēļā pieaudzis arī pozitīvo Covd-19 testu skaits līdz 3,7% no kopējā izmeklējumu skaita. Tas savukārt liecinot, ka Covid-19 izplatās sabiedrībā ne tikai caur zināmiem kontaktiem, bet arī nezināmiem kontaktiem.

Palielinājies arī 14 dienu kumulatīvais Covid-19 jauno gadījumu skaits uz 100 000 iedzīvotāju, sasniedzot atzīmi 103,8. Tiesa, tas joprojām ir zemāks rādītājs nekā vidēji Eiropā.

Dažādos Latvijas novados situācija gan atšķiras. Augstākā saslimstība ir Rīgā, kur iepriekšminētais rādītājs ir 150. Un kopumā Latvijā ir 19 pašvaldības, kur šis rādītājs ir lielāks par 100. Tikmēr Kurzemē vērojama stabila samazinājuma tendence.

Tāpat pagājušajā nedēļā pieaudzis ar Covid-19 inficēto pacientu mirstības rādītājs, ko epidemiologs vērtēja kā satraucošu.

Skolēnu brīvlaika laikā izglītības iestādi, kā biežāko inficēšanās avotu nomainījušas mājsaimniecības. Nākamā vieta, kur bieži inficējas, ir darba vietas, bet trešajā vietā ir izglītības iestādes, kā arī ārstniecības iestādes, kori un reliģiskas organizācijas.

Varētu lemt par stingrākiem ierobežojumiem

Iespējams, otrdien, 27. oktobrī, valdība lems par stingrākiem pasākumiem Covid-19 izplatības ierobežošanai. Otrdien ir sasaukta Krīzes vadības padomes un valdības kopsēde. Plānots apspriest kopējo valdības stratēģiju Covid-19 apkarošanā, arī par testēšanas kapacitātes ievērojamu palielināšanu.

Veselības ministrijas galvenais speciālists infektoloģijā Uga Dumpis gan LTV norādīja, ka ierobežojošos pasākumus varētu nepastiprināt, ja iedzīvotāji, tostarp pašvaldības apzinātos situācijas nopietnību un ievērotu esošos noteikumus. Tomēr pašlaik novērojumi liecina, ka tā nenotiek – cilvēki aizmirst vajadzību distancēties.

"Liela daļa, manuprāt, vienkārši nesaprot ne par ekskursijām, ne par dzimšanas dienas svinībām, ne par kopēju pasēdēšanu pie pusdienu galda. Tātad neizprot, ka tie ir riski, ka mums visiem ir jādomā katrā vietā, kur mēs ejam, par šo distancēšanos. Pārējais ir ļoti svarīgi – maskas, roku mazgāšana. Testēšanās pēc iespējas vairāk.

Bet skaidrs – ja netiks ievērota distancēšanās, visi pārējie pasākumi nenovedīs pie gaidāmā rezultāta," norādīja Dumpis.

Tāpat valsts galvenais infektologs gan norāda – Covid-19 sakarā jāņem vērā ne vien mirstība, bet arī citi nopietni hroniski orgānu bojājumi, tajā skaitā sirds muskuļa iekaisums, kā arī nervu sistēmas bojājumi, nieru bojājumi.

“Šie orgānu bojājumi var būt pie vieglām slimības formām. Protams, lielākajai daļai šis bojājums pāriet, bet ir novedis pie ļoti sliktiem iznākumiem, un tie tiek aprakstīti arvien vairāk,” norādīja Dumpis.

Cik daudzi izslimojušie ar to saskaras, precīzu skaitļu vēl nav, jo vīruss un tā ietekme vēl joprojām tiek pētīta.

KONTEKSTS:

Covid-19 uzliesmojuma laikā pavasarī Latvijā bija izsludināta ārkārtējā situācija jaunā koronavīrusa ierobežošanai. Situācija vasarā bija stabila, bet septembra beigās saslimstība strauji pieauga. Pieaug arī rindas uz Covid-19 testiem, un ne visiem apmaksās Covid-19 testus.

Vīruss joprojām cirkulē, un pret to nav nedz zāļu, nedz vakcīnas. Arvien ir spēkā ierobežojumi Covid-19 izplatības mazināšanai, un 23. oktobrī valdība lēma stingrāk ierobežot pulcēšanos, bet masku lietošanu noteica plašāku.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt