Dienas ziņas

Dienas ziņas

Dienas ziņas

Pēc balsu pārskaitīšanas apstiprina Baidena uzvaru

Kas kavē latviešu valodas apguvi?

Pētījums: Skolēni neapšauba latviešu valodas nozīmi, bet zūd motivācija to apgūt

Skolēni neapšauba latviešu valodas nozīmīgumu un vēlas to labi apgūt, taču bērni motivāciju nereti zaudē mācību procesa gaitā. Viens no vājajiem punktiem – atbalsta trūkums pedagogiem. Šādus secinājumus izdarījusi pētnieku grupa, kas trīs gadus 14 Latvijas skolās pētīja attieksmi pret latviešu valodu un tās mācību procesu. Pētījuma rezultātus paredzēts izmantot skolotāju atbalstam un mācību procesa uzlabošanai.

Trīs gadus sešās Latvijas pilsētās 14 skolās skolēni un skolotāji tika gan anketēti, gan aptaujāti, gan vērotas mācību stundas, gan rīkotas fokusa grupu diskusijas. Apjomīgā pētījuma mērķis bija uzzināt ne vien skolēnu attieksmi pret latviešu valodu, bet arī saprast, kas traucē sasniegt labākus mācību rezultātus.

Viens no būtiskākajiem secinājumiem – neviens no skolēniem neapšaubīja vajadzību mācīties latviešu valodu, bērni neapšaubīja arī latviešu valodas nozīmi. Tas ir pretēji viedoklim, ko bija izteikuši daži skolotāji.

Taču attieksme mainījās, runājot par procesu, kādā valoda tiek apgūta. "Skolēni sāk mācīties latviešu valodu ar diezgan augstu motivāciju. Daudz izskanēja tas, ka viņi grib labāk rakstīt, labāk runāt, prast aizstāvēt savu viedokli, argumentēt, bet tad viņi redz to veidu, kā tas tiek piedāvāts dažkārt,” pastāstīja pētnieku grupas vadītāja Sanita Martena.

Pētnieki secināja, ka, iztēlojoties ideālāko veidu mācību vielas apgūšanai, skolēnu un skolotāju viedoklis lielākoties saskanēja. Bērniem interese ir liela, un viņi vēlas piedalīties diskusijās, ko gan pedagogi ne vienmēr gatavi rīkot. Un tam ir arī savi iemesli – pedagogiem trūkst atbalsta un dažkārt arī zināšanu.

“Skolēni diskusiju grupās diezgan brīvi apšauba tematus, metodes, apšauba to, kāpēc viņam ir vajadzīgs viens vai otrs viedoklis. Un skolotājam ir jābūt atbildēm, lai šaubas varētu novērst. Vai nomainīt mācību materiālus,” norādīja pētnieks Miķelis Grīviņš.

“Skolotājs norāda bērnam, ka tā neviens nerunā. Taču jaunākās atziņas liecina, ka tā runā, bet skolotājs nezina,” stāsta Latviešu valodas aģentūras galvenā metodiķe Vineta Vaivade.

Pētnieki uzteic sadarbību starp bērniem un skolotājiem, kā arī norāda, ka tagad vēl priekšā darbs, kā izveidot atbalstu pedagogiem.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt