Jūrmalā Lielupes krasta nostiprināšana palikusi pusratā, pašvaldība meklē jaunu būvnieku

2021. gada pavasarī Jūrmalas dome no iedzīvotājiem saņēma virkni pārmetumu – galvenais no tiem, kāpēc, lai veiktu Lielupes krasta stiprināšanu, ir jānocērt gandrīz 200 skaisto koku, kas aug upes krastā un rada ainavas pievilcību. Tāpat nebija skaidrs, kāpēc pašvaldība nav rīkojusi publisko apspriešanu par krasta promenādes izbūvi, bet gan tikai par krasta stiprināšanu.

Ir pagājuši trīs gadi. Teorētiski tagad būtu jāstaigā pa nobruģētu promenādi, jābauda Lielupes skats un Jūrmalas iedzīvotājiem jāatzīst, ka viņu bažām par to, ka viņu dzīve Lielupes krastā tiks sagandēta, nav bijis pamata. Taču pašlaik te atrodas nepabeigts būvobjekts.

Piekļuve upei – ierobežota

Pagaidām jūrmalnieku vienīgais prieks ir pašu spēkiem, gan rakstot iesniegumus, gan fiziski stāvot priekšā tehnikai un saucot policiju, no nozāģēšanas paglābtie daži koki. 

Jūrmalas iedzīvotājs Mārtiņš stāsta, ka pavasarī nožogojumi tika novākti un pēc pāris nedēļām uzradās jauni. "Likās, ka sāksies darbi, bet nekas nav sācies. Paskatoties mājaslapā, saproti, ka šie darbi pilnībā tiek apturēti," viņš piebilda.

Savukārt jūrmalnieks Māris, kurš dzīvo Lielupes krastā un varējis sekot notiekošajam savas mājas priekšā, pastāstīja, ka būvnieki saveduši ļoti daudz zemes, baltās smiltis, bet upe visu ieskaloja iekšā. "Tas bija velti. Tad sāka visu no sākuma atkal."

Būvniecības procesā bijis ļoti daudz tādu periodu, kad darbi stāv uz vietas. 

"Bieži laikam nebija kaut kādu materiālu. Ekskavatori strādāja tukšgaitā. Gaidīja, kad pievedīs materiālu vai kaut ko, bet, kad bija, tad jau godīgi strādāja. Neko jau nevar teikt," novērojumos dalījās Māris.

Tagad klāt ir kārtējā vasara, kad iedzīvotājiem ir liegta normāla pieeja pie upes. Arī laivu nolaišana upē ir norobežota. 

"Slikti, mēs netiekam pie upes praktiski. Kādreiz sūknējām ūdeni laistīšanai no upes, tagad tas arī ir pagrūti. Gribētos taču, lai pabeidz vienreiz," pauda Māris.

Būvdarbi apstājušies un plāni mainīti

Atpūsties un baudīt dabu Jūrmalā ir iespēja doties arī citur. Taču, ja piekļuve pie upes nepieciešama ikdienas darba nodrošināšanai, tas sagādā daudz lielākas problēmas. Krasta stiprinājuma darbi tiek veikti arī Murjāņu Sporta ģimnāzijas Jūrmalas filiāles teritorijā. Uz ūdens vasaras laikā notiek jauno airētāju treniņi. Skolas vadītājs atzina, ka pašvaldība ieklausās un ņem vērā skolas vajadzības, taču ir skaidrs, ka projektā nebūt ne viss ir izdomāts līdz galam un, kā izskatīsies gala rezultāts, joprojām nav zināms. 

"Mums kartē parādīja, kur un kā smuki izskatīsies, bet ir daudzas reizies mainījies tas viss. Īpaši termiņi visu laiku ir mainījušies," pastāstīja Murjāņu Sporta ģimnāzijas struktūrvienības "Jūrmala" vadītājs Aigars Aglenieks.

Pēc viņa teiktā, promenāde bija paredzēta cauri skolas teritorijai.

"No tā, es sapratu, ir atteikušies, jo es paprasīju – kurš ies pirmais garām, vai sportists ar laivām, vai vecmāmiņas ar mazbērniem, lai traumas nedabūtu?"

Šopavasar direktors priecājas, ka rudenī nav ļāvis būvniekiem gar visu skolas teritoriju ielikt rievsienu, jo teju paredzējis, ka būvdarbi apstāsies.

"Mēs iestājāmies un runājām par to, lai rievsiena netiktu tālāk turpināta, lai mēs varētu iet uz ūdens un varētu darīt savu pamatdarbu, vadīt treniņus uz ūdens. Ja rievsiena būtu pa visu teritoriju pabeigta, tad šodien mēs savu sporta funkciju nevarētu veikt, jo teritorijā netiekam uz ūdens," skaidroja Aglenieks.

Pašvaldība lauž līgumu ar būvniekiem

Projekts esot bijis jāpabeidz pagājušā gada rudenī, un jūrmalniekus uztrauc, ka neesot apgūta ES nauda vairāk nekā 3 miljonu eiro apmērā un šī summa būs jāatdod.

Jūrmalas Attīstības pārvaldes Infrastruktūras investīciju projektu nodaļas vadītāja Baiba Birzniece skaidroja, ka Eiropas līdzekļi, kas tika piesaistīti un apgūti līdz pērnā gada decembrim, ir deklarēti un no Eiropas puses attiecināti.

"Attiecīgi visas izmaksas, kas tiek veiktas ar šī gada janvāri, tiek finansētas no pašvaldības budžeta resursiem, piesaistot aizdevuma līdzekļus," viņa norādīja.

Pašvaldības pārstāve esošajā situācijā vainoja būvfirmu "RR Nord". Gada beigās uzņēmēji solījuši darbu pavasarī turpināt un pabeigt līdz rudenim. Taču, kad norunātajā datumā, 2.aprīlī, darbi nav sākti, pašvaldības administrācijas vienīgā izeja bijusi līgumu ar uzņēmumu lauzt. 

"Administrācija objektu ir pārņēmusi savā rīcībā, šobrīd īsteno visus pasākumus, lai noslēgtu jaunu līgumu, atsāktu darbus pēc iespējas drīzāk," uzsvēra pašvaldības pārstāve.

Kopumā ir pabeigti 80% no visa būvobjekta. Kāpēc rodas iespaids, ka darbiem neredz vēl ne gala ne malas, ir savs skaidrojums. 

"Būve ir sadalīta 5 posmos. Progress katrā no posmiem atšķiras. Faktiski aprises dabā jau ir manāmas. Ir uzstādītas kāpnes. Barjera. Vēl jāizbūvē slīpā noeja, betonēts slips. Jāierīko smilšu pludmale," skaidroja pašvaldībā.

Birzniece noliedza, ka dome neieklausās iedzīvotāju bažās un vēlmēs. Projektā vairākkārt veiktas izmaiņas, balstoties tieši uz iedzīvotāju ieteikumiem. Savukārt uzņēmējs – "RR Nord" – no komunikācijas ar domi izvairoties. "Viņi tika aicināti uz objekta nodošanu, kad mēs pārņemām objektu, bet viņi neieradās," piebilda Birzniece.

Būvnieki notikušajā vaino slikti izstrādāto projektu

Tikmēr "RR Nord" pārstāvis Andrejs Andersons vainoja slikti izstrādāto projektu.

"Ja projekts būtu kvalitatīvi izstrādāts un netiktu procesā grozīts, bet paliktu tāds, kāds bija izziņots konkursa procedūrā, tad paredzētajā laikā varētu būt pabeigts. Taču uzreiz pēc līguma noslēgšanas, darbus uzsākot, pasūtītājs, Jūrmalas dome, uzsāka projekta grozīšanu, labojot projektu pēc iedzīvotāju vēlmēm un pagarinot aizsargdambja garumu un apjomu par apmēram 30%," skaidroja Andersons.

Darbiem sākoties, atklājās, ka nepieciešama liela apjoma būvgružu izvešana, ar ko uzņēmums nav rēķinājies, taču dome atteikusies par šo papildu darbu maksāt. 

"Par termiņu runājot, netika palielināts samērīgi ar apjoma pieaugumu, jo dome piekrita tikai kompensēt tos mēnešus, kas bija jāpavada tehnoloģiskajā pārtraukumā. Šī projekta vadības dēļ esam cietuši smagus zaudējumus, nevaram pat norēķināties ar apakšuzņēmējiem," norādīja uzņēmuma pārstāvis.

Jūrmalas iedzīvotāji, visticamāk, ir ierauti ļoti raksturīgā riņķa dancī: pasūtītājs vaino būvnieku, būvnieks –projektētāju un pasūtītāju. Visbēdīgākā šobrīd, vasaras sākumā, ir neziņa ne par būves pabeigšanas laiku, ne izmaksām, jo iepirkuma procedūru nevar veikt pāris dienās. 

Noslēdzot jauno būvdarbu līgumu, būs zināms, kad sāks un pabeigs darbus, taču domes pārstāve atzina – pilnībā pabeigt projektu šogad vairs neesot cerību.