Sadaļas Sadaļas

Panorāma

Panorāma

Panorāma

Stingrāki ierobežojumi daudzviet Eiropā

Sociālie darbinieki negrib būt nodokļu inspektori

Sociālo darbinieku biedrība pieprasa labklājības ministres demisiju

Sociālo darbinieku biedrība ir nosūtījusi atklātu vēstuli Latvijas politiķiem un augstākajām amatpersonām ar aicinājumu par labklājības ministres Ramonas Petravičas (“KPV LV”) demisiju, informēja Sociālo darbinieku biedrība. Vēstules autori pieprasa apstādināt ministrijas iniciatīvu uzlikt pašvaldību sociālajiem dienestiem jaunu funkciju – vērtēt pašnodarbināto un mikrouzņēmuma nodokļa maksātāju atbilstību trūcīgas personas statusam.

ĪSUMĀ:

  • Sociālie darbinieki visā Latvijā izsaka neuzticību Labklājības ministrijai.
  • Biedrība pieprasa apturēt ministriju iniciatīvu, kas paredz sociālajiem dienestiem pārbaudīt nodokļu  nomaksu.
  • Finanšu un Labklājības ministriju piedāvātie likuma grozījumi izmainītu sociālo dienestu būtību.
  • Likuma grozījumi atstātu vairāk nekā 1800 ģimenes ar sociālām problēmām bez atbalsta.
  • Sociālie darbinieki ir neapmierināti, ka Labklājības ministrija neaizsargā biedrību.
  • Biedrība pieprasa Ramonas Petravičas demisiju.
  • Petraviča: Sociālajiem darbiniekiem neuzliks VID funkcijas.
  • Ministre: pašreizējais piedāvājums, kas vēl nav "akmenī kalts".
  • Petraviča negrasās atkāpties no amata.

Nākamgad autoratlīdzību saņēmējiem, pašnodarbinātajiem un mikrouzņēmuma nodokļa maksātājiem būs jāmaksā sociālās iemaksas. Tas paredzēts, lai visi strādājošie būtu sociāli nodrošināti. Labklājības ministre norādīja, ka cilvēkiem, kuri darbojas alternatīvos nodokļu režīmos un nesaņem minimālo algu, būs jāvēršas sociālajā dienestā, lai nemaksātu sociālās iemaksas.

"Viņi neiestājās par nozares darbiniekiem, neaizstāv iedzīvotājus ar zemiem ienākumiem, bet brutāli paļaujas Finanšu ministrijas teroram, kurā valda tikai un vienīgi tabulas aprēķini, bet nemaz netiek domāts par to, kā praktiski tas ietekmēs cilvēkus, kuriem ir šie zemie ienākumi un kā praktiski dzīvē tas ietekmēs Sociālos dienestus, kuru kapacitāte jau šobrīd neatbilst likumā noteiktajai prasībai," komentēja Sociālo darbinieku biedrības valdes priekšsēdētāja vietnieks Mārtiņš Moors.

Sociālie darbinieki visā Latvijā atklātā vēstulē izteica neuzticību Labklājības ministrijas politiskajai un administratīvajai vadībai par centieniem noteikt sociālajiem dienestiem neraksturīgu funkciju – piedalīties nodokļu iekasēšanā, kā arī nespēju aizstāvēt labklājības nozares darbiniekus pret "Finanšu ministrijas teroru". 

Biedrība pieprasīja apturēt Finanšu ministrijas (FM) un Labklājības ministrijas (LM) iniciatīvu uzticēt pašvaldību sociālajiem dienestiem jaunu funkciju, kas paredzētu vērtēt pašnodarbināto un mikrouzņēmuma nodokļa maksātāju atbilstību trūcīgas personas statusam vai sniegt apliecinājumu, ka viņa ienākumi ir nepietiekami, lai viņi varētu saņemt iespēju nemaksāt minimālās obligātās sociālās apdrošināšanas iemaksas. 

Vēstules autoru skatījumā grozījumi likumā par valsts sociālo apdrošināšanu paredzētu jaunu funkciju sociālajiem dienestiem – nodokļu nomaksas kontroli.

Biedrība arī uzsvēra, ka pirms priekšlikuma likuma grozījumā nav bijušas nekādas diskusijas ar profesionālajām apvienībām par šīs idejas lietderību, īstenojamību un jēgu.

Vēstulē akcentēti ekspertu viedokļi, kas skaidroja, ka piedāvātie grozījumi vērtējami kā "genocīds pret personām ar zemiem ienākumiem, tie ir pretrunā ar sociālās apdrošināšanas būtību, bet vienlaikus tas ir arī sociālajiem dienestiem un sociālā darba profesijai neatbilstošs uzdevums, kas degradē profesiju".

Biedrība vēstulē pamato, ka ierosinātie grozījumi likumā paredz, ka pašnodarbinātajam vai mikrouzņēmuma nodokļa maksātājam būs jāvēršas sociālajā dienestā, lai apliecinātu, ka ienākumi nesasniedz minimālo algu, tādējādi spiežot iziet birokrātisko trūcīgas personas statusa noteikšanas procesu arī tad, ja nav nepieciešama sociālā palīdzība, kā arī likums faktiski pārveidotu sociālos dienestus par Valsts ieņēmumu dienesta (VID) padotajiem – nodokļu inspektoriem.

Šis būtiski izmainītu sociālo dienesta būtību, pārvēršot sociālos dienestus un sociālā darba speciālistus "no atbalsta sniedzējiem par represīvu kontroles iestādi", minēts vēstulē. 

Vēstulē arī tika akcentēts, ka ar šādiem likuma grozījumiem bez nepieciešamā atbalsta tiks atstātas 1800 ģimenes ar vairākām sociālām problēmām – vardarbība ģimenē, zemas vecāku prasmes, konfliktsituācijas, atkarības problēmas, kamēr sociālā darba speciālisti pildīs nodokļu inspektora funkciju.

Vēstules autori pauda neapmierinātību, kādēļ LM aicina izveidot jaunu funkciju, nevis ievērot to, kas jau ir noteikts likumā, proti, to, ka nodrošināt valsts nodokļu, nodevu un citu valsts noteikto obligāto maksājumu iekasēšanu Latvijas teritorijā ir VID, nevis pašvaldību sociālā dienesta uzdevums.

Sociālā dienesta uzdevums ir nodrošināt iedzīvotajiem nepieciešamos sociālos pakalpojumus un sociālo palīdzību, sniegt atbalstu iedzīvotājiem dažādu sociālo problēmu risināšanā, kā arī atbalstīt viņus krīzes situācijās. Vēstules autoru ieskatā, tieši sociālie dienesti šogad, ārkārtējās situācijas laikā parādīja, ka neraugoties uz apdraudējumiem, ir gatavi turpināt darbu kopā ar mediķiem cilvēku dzīvības un veselības labā arī augsta epidemioloģiskā apdraudējuma apstākļos.

Turklāt biedrība pauda, ka LM, kam vajadzētu būt sociālā darba nozares politiskajam lobijam un aizsargam, ir "izkārusi balto karogu un kapitulē absurda un FM terora priekšā".

Sociālo darbinieku biedrība norādīja uz labklājības ministres un LM augstākās vadības nekompetenci, rīcības pretrunīgumu ar sociālā darba pamatprincipiem, sociālā dienesta būtību un, iespējams, pat ieceres prettiesiskumu, tāpēc LM vadība ir zaudējusi sociālā darba speciālistu, tai skaitā sociālo darbinieku uzticību. 

"Diemžēl šī nav pirmā reize, kad labklājības ministre un LM sagatavo ar nozares speciālistiem neizdiskutētus un nozares speciālistu neatbalstītus priekšlikumus. Biedrība pieprasīja Petravičas demisiju un minētās ieceres steidzamu apturēšanu.

Biedrība aicināja Ministru prezidentu Krišjāni Kariņu ("Jaunā Vienotība") un citas valsts amatpersonas uz tikšanos, lai pārrunātu vēstulē minēto situāciju un meklētu risinājumus, kas ir tiesiski, ētiski un pieņemami sociālā darba speciālistiem.

Savukārt labklājības ministre Ramona Petraviča (''KPV LV'') aģentūrai LETA pauda, ka sociālajiem dienestiem netiks uzliktas VID funkcijas un sociālo dienestu darbiniekiem nevar uzlikt par pienākumu izvērtēt, vai cilvēks slēpj ienākumus.

Ministre skaidroja, ka pašreizējais piedāvājums, kas vēl nav "akmenī kalts" un par ko turpināsies diskusijas, paredz sociālā dienesta pārstāvjiem sniegt palīdzību cilvēkiem, kuri ienākumi nesasniegs minimālo algu.

Vaicāta, vai atkāpsies no amata, ņemot vērā Sociālo darbinieku biedrības aicinājumu, Petraviča atbildēja noraidoši. No vienas puses, ministre atzina, ka komunikācija nav bijusi īsti veiksmīga un ar pārpratumiem. Tomēr politiķe skaidroja, ka sākotnēji šis jautājumus ticis pārrunāts arī sanāksmē arī ar Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) pārstāvi, taču LPS, kura ir pietuvināta sociālajam dienestam, laikam uzreiz neesot sapratusi jautājuma nopietnību.

Ministre arī norādīja, ka no Labklājības ministrijas puses iekšējās sarunās atbildīgo amatpersonu līmenī ir pausts, ka pašlaik virzītais regulējums nav laba ideja. Reizē politiķe skaidroja, ka daļa no cilvēkiem, kuri saņem mazākus ienākumus, jau pašlaik ir sociālo dienestu redzeslokā. Visticamāk, domājot ēnu ekonomikā strādājošos, Petraviča pauda, ka šie cilvēki, kuri jau pašlaik nemaksā nodokļus, visdrīzāk tāpat nedosies uz sociālo dienestu.

Politiķe skaidroja, ka izmaiņu mērķis ir palīdzēt cilvēkiem, lai viņi nepaliktu "bedrē", piedāvājot iesaistīties kādā nodarbinātības un mobilitātes programmā. Līdz ar to politiķe uzskata, ka šajā jautājumā tomēr ir sacelta vētra ūdensglāzē, un akcentē, ka diskusijas vēl turpināsies un ka "ir svarīgi atrast kopīgu valodu un risinājumus".

"Mums ir jāsadarbojas un jāatrod tas labākais risinājums, nevis jāiet ar cirvi vienam pret otru.

Esmu bijusi gatava diskusijām, lai gan šobrīd pat neviens nav pieteicies, kas gribētu nākt un pārrunāt. (..) Jādara viss iespējamais, lai padarītu to [reformu] tā, kā tā bija domāta, ar pozitīvu ietekmi un palīdzētu cilvēkiem," uzsvēra ministre.

KONTEKSTS:

Nākamgad autoratlīdzību saņēmējiem, pašnodarbinātajiem un mikrouzņēmuma nodokļa maksātājiem būs jāmaksā sociālās iemaksas. Tas paredzēts, lai visi strādājošie būtu sociāli nodrošināti. 

Labklājības ministre norādīja, ka cilvēkiem, kuri darbojas alternatīvos nodokļu režīmos un nesaņem minimālo algu, būs jāvēršas sociālajā dienestā, lai nemaksātu sociālās iemaksas

Valdība vienojās nākamgad par vienu procentpunktu samazināt sociālo nodokli līdz 34,09%, kā arī noteica minimālās sociālās apdrošināšanas iemaksas cilvēkiem, kuri saņem mazāk nekā minimālo sociālo algu, un pašnodarbinātajiem, ko maksās darba devēji vai paši nodarbinātie.

Nākamgad plānots palielināt minimālo algu līdz 500 eiro, palielināt garantēto minimālo ienākumu līdz 109 eiro, par vienu procentpunktu samazināt sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, no 1. jūlija ieviest obligātu minimālo sociālo iemaksu u.c.

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt