Panorāma

VISC: mācīšanos no mājām nevajadzētu piekopt ilgstoši

Panorāma

Panorāma

Arvien vairāk strādā attālināti

Arvien vairāk strādā attālināti – Darba inspekcija iesaka ar darbadevējiem vienoties par nosacījumiem

Pieaugot saslimstībai ar Covid-19, arvien vairāk valsts un pašvaldības iestādes, kā arī privātie uzņēmumi pāriet uz darbu attālinātā režīmā. Valsts darba inspekcija (VDI) saskārusies gan ar darbinieku vēlmi, lai tiktu apmaksāti elektrības rēķini, gan citas papildu izmaksas – un daļa darba devēju daļēji tos arī apmaksā.  

ĪSUMĀ:

  • 40% valsts pārvaldē var strādāt attālināti, un liela daļa to dara.
  • Attālinātajam darbam gatavojas arī pašvaldības.
  • Darbinieki lūdz IT nodrošinājumu darbam mājās.  
  • Ar darba devējiem bieži vien par nepieciešamo vienojas.
  • Darba inspekcija saņem sūdzības par attālināta darba kompensācijām.
  • VDI iesaka par to ar darba devēju vienoties iepriekš.
  • Daudziem attālinātais darbs izvēršas par strādāšanu 24/7.
  • Top vadlīnijas un likuma grozījumi, lai regulētu attālinātā darba jautājumus.
  • Rosina atbalstu vecākiem, kuri attālināti strādā un kuru bērni attālināti mācās.

No mājām nevar strādāt ne tikai ugunsdzēsēji, policisti un mediķi, bet arī, piemēram, liela daļa Valsts ieņēmumu dienesta darbinieku. Tomēr 40% no valsts pārvaldē nodarbinātajiem to var un jau dara.

Pēc pārtraukuma vasaras periodā liela daļa atkārtoti pārgājusi uz darbu no attāluma.

Un arī daļa pašvaldību tam gatavojas. Piemēram, Liepājas pilsētas domē stāsta, ka no administratīvā darba darītājiem 90% varētu darīt darbu no mājām.

“Šobrīd ir tas virziens, kad mēs iepērkam planšetes un dodam darbiniekiem, lai viņi strādā gan pašvaldībā esot, gan tad arī var nest attiecīgi uz mājām un strādāt attālināti,” stāstīja Liepājas pilsētas pašvaldības izpilddirektors Ronalds Fricbergs.

Darbinieku lūgumi attālinātai strādāšanai parasti saistīti ar informācijas tehnoloģijām – kāds lūdz austiņas, kāds datorpeles paliktni, un domstarpību pārsvarā neesot.

Līdzīgi arī privātajos uzņēmumos par attālinātajam darbam nepieciešamo var vienoties.

“Tajā dienā, kad mūsu kolēģei paaugstinājās temperatūra – viņa bija atbraukusi no Spānijas –, faktiski viss birojs jau no nākamās dienas sāka strādāt attālināti. Paldies Dievam, kolēģe bija vesela, neapstiprinājās slimība, līdz ar to mēs varējām it kā atgriezties birojā, bet tajā brīdī vairs neatgriezāmies un faktiski veicām darbu attālināti,” stāstīja “Omnicom Media Group” direktors Henrijs Bukavs.

Lielākajai daļai pietiek ar pašu nepieciešamāko, un Liepājas pašvaldībai darbinieki nav lūguši mājās nodrošināt ne ergonomisku darba vietas aprīkojumu, ne arī ko citu grūti izpildāmu.

“Ja runā par ergonomiskiem krēsliem, tad, protams, mēs to izvērtēsim, bet es nedomāju, ka mūsu pienākums ir nodrošināt darbiniekiem, mājās strādājot, šos krēslus,” sprieda Liepājas pilsētas pašvaldības izpilddirektors Ronalds Fricbergs.

VDI saskārusies gan ar darbinieku vēlmi, lai tiktu apmaksāti elektrības rēķini, gan citas papildu izmaksas – un daļa darba devēju daļēji tos arī apmaksā. Pats būtiskākais – vienoties iepriekš.

“Būtu ieteicams tomēr rakstveidā vienoties par šīm tēmām, atlīdzības jautājumiem kompensējošiem, lai mazinātu domstarpību risku,” iesaka VDI Konsultatīvā centra vadītāja Dace Stivriņa.

VDI saņēmusi sūdzības gan no tiem, kas vēlas nākt uz darbu, bet darba devējs liek strādāt attālināti, gan otrādi – no tiem, kas vēlas strādāt attālināti, bet darba devējs vēlas darbu klātienē. Šajā ziņā lemšana ir darba devēja ziņā.

Taču pats galvenais un svarīgākais inspekcijas ieskatā ir spēt vienoties.

Attālinātajam darbam līdz ar dažiem ieguvumiem – ietaupīto laiku, ceļa naudu un ēdināšanas izmaksām – reklāmas aģentūras vadība iepriekšējā Covid-19 uzliesmojuma laikā novēroja arī psiholoģiskos aspektus – darbs saplūst ar mājas dzīvi, darbiniekam rodas sajūta, ka strādā 24 stundas diennaktī.

Sākotnējo daudzu darbinieku sajūsmu par attālinātu strādāšanu nomainīja daļas darbinieku lūgumi strādāt birojā.

“Cilvēkiem vajadzīga šī enerģijas apmaiņa, un pilsēta bez cilvēkiem īsti nav pilsēta. Tur nav šīs enerģijas, tur nav šīs dinamikas,” sprieda Henrijs Bukavs.

Valsts kanceleja norāda – pašlaik top gan vadlīnijas, gan likuma grozījumi, lai regulētu arī attālinātā darba jautājumus.

Valsts pārvaldes politikas departamentā norāda – līdztekus esošajiem likuma grozījumiem būtu vēlams arī ar likuma spēku atbalstīt vecākus, kas vienlaikus strādā attālināti un palīdz attālinātās mācībās bērniem.

“Bija milzīga pārslodze vecākiem – un tā nav maza lieta. Tā ir nopietna lieta – un es domāju, ka valstiski būtu svarīgi nākt pretī šīm ģimenēm; jo vairāk būs [saslimšanas] gadījumu, jo vairāk skolas būs slēgtas. Un droši vien šim būtu jābūt ar tādu nākotnes skatu atrisinātam,” norādīja  Valsts pārvaldes politikas departamenta vadītāja vietniece Katri Vintiša.

Valsts kancelejā gan norāda – situācija mainās strauji un visas nianses paredzēt likumos nav vienkārši.  

KONTEKSTS:

Covid-19 uzliesmojuma laikā pavasarī Latvijā bija izsludināta ārkārtējā situācija jaunā koronavīrusa ierobežošanai. Situācija vasarā bija stabila, bet septembra beigās saslimstība strauji pieauga. Pieaug arī rindas uz Covid-19 testiem, un ne visiem apmaksās Covid-19 testus.

Vīruss joprojām cirkulē, un pret to nav nedz zāļu, nedz vakcīnas. Arvien ir spēkā ierobežojumi Covid-19 izplatības mazināšanai, un 23. oktobrī valdība lēma stingrāk ierobežot pulcēšanos, bet masku lietošanu noteica plašāku, un aizvien vairāki uzņēmumi un iestādes sāk darbu attālināti.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt