Dienas ziņas

Ludzā tapusi unikāla tautastērpu kolekcija

Dienas ziņas

Jēkabpilī rit festivāls "Eko dzeja"

Atdzimst Kabiles muiža

Ar uzņēmēju idejām un pūliņiem atdzimst Kabiles muiža

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 4 gadiem.

Arhitekte Agate Eniņa pirms trim gadiem sāka saimniekot ilgu laiku pamestajā Kabiles muižā. Tolaik ēku autentiskums uzrunājis tās ne tikai glābt no aizmirstības, bet veidot arī vīna darītavu. Pašlaik muižā notiek restaurācija, un tā ir sabiedrībai atvērta.

Pašlaik Kabiles muižas pagrabos vairs nekas neliecina, ka tur bijis pilns ar zemi. Ar Lauku atbalsta dienesta programmas līdzfinansējumu atjaunots unikālais 18. gadsimta interjers un ierīkotas mūsdienām atbilstošas komunikācijas. Vēl dažas dienas, un pagrabi pildīsies ar jauno ražu.

Kabiles muižas kungu māja celta 1734. gadā. Vienīgā lielā pārbūve un remonts tur bija 19. gadsimtā, tāpēc ēkā ir saglabājies daudz autentisku laikmeta liecību. Līdz 2003. gadam muižas kompleksa ēkās bija dažādas publiskas funkcijas, bet pēc tam muižas kungu un virtuves mājas bija pamestas. 2016. gadā to iegādājās arhitektes un Rīgas Tehniskās universitātes docentes Agates Eniņas ģimene. 

“Tieši blakus kungu mājai ir vēsturiskais brandvīna brūzis. Šī funkcija te vienmēr ir bijusi nepieciešama un svarīga, ja ir atradusies blakus kungu mājai. Līdz ar to man šķita, ka ir svarīgi atgriezt kādu ražojošo funkciju šeit,” saka Agate Eniņa.

Uzņēmums “Kabiles muižas vīna darītava” dibināts pirms trim gadiem kopā ar bērnības draudzeni Laumu Grīvu, kuru Latvijā vairāk pazīst kā vienu no valsts  vadošajām vieglatlētēm. Lauma uzņēmusies sadarbības partneru meklēšanu un receptūru izstrādi. Zināšanas gūtas gan Latvijā, gan sidra skolā Anglijā.

Lauma Grīva atzīst, ka uzņēmums ir sirdslieta un pagaidām kā vaļasprieks, kurš jāsabalansē ar aktīvo sportistes karjeru. Tādu sportistu gan Latvijā neesot daudz. “Tādu ir ļoti maz. Sistēma nav līdz galam sakārtota. Sportistiem ir jādomā, ko darīs pēc fantastiskās karjeras,” saka uzņēmēja.

Gan Kabiles muižas komplekss, gan atsevišķas ēkas ir valsts nozīmes kultūras pieminekļi. Savukārt 19. gadsimta beigās celtā klasicisma stila krāsns un baltajā zālē Latvijā reti sastopamā liesmojošā rokoko stila griestu apdare ir mākslas pieminekļi.

“Lai kā mums pavērsīsies, tā būs sabiedrībai atvērta. Esmu te organizējusi seminārus par kultūras mantojumu,” stāsta Agate Eniņa.

Pašlaik muižas koka būvgaldniecības konstrukciju un fasādes restaurācijai piesaistīts dažādu fondu līdzfinansējums – gan Kultūrkapitāla fonda, gan no īpašā Kuldīgas novada pašvaldības kultūrvēsturiskā mantojuma glābšanas programmas.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti