Sadaļas Sadaļas

Cilvēks un tehnoloģijas – kurš kuram kalpo? Atklās Latvijas paviljonu Venēcijas arhitektūras biennālē

21. maijā tiešsaistē atklās Latvijas paviljonu Venēcijas arhitektūras biennālē. Šogad Latviju otro reizi pārstāv arhitektu birojs NRJA ar ekspozīciju “Tas nav domāts tev! Tas domāts ēkai”. Latvija šajā prestižajā izstādē piedalās jau devīto reizi, un šogad mūsu delegācija izgaismos sarežģītās cilvēku un tehnoloģiju attiecības. Plašākai publikai visu 63 dalībvalstu paviljoni būs skatāmi no sestdienas.

Cilvēks un tehnoloģijas – kurš kuram kalpo? Atklās Latvijas paviljonu Venēcijas arhitektūras biennālēPaula Dēvica

“Šobrīd māte daba dod ceļu mātei tehnoloģijai. Un mūsu mājās, darba vietās un publiskās vietās tehnoloģijas kļūst par dzīvesveidu.” Ar šādiem vārdiem sākas reklāmas rullītis Latvijas ekspozīcijai Venēcijas arhitektūras biennālē. Tā ir vērienīgākā un prestižākā arhitektūras izstāde pasaulē. Biennāle savas durvis vērs sestdien, 22. maijā, taču piektdien notiks Latvijas paviljona atklāšana – tai interesenti varēs sekot līdzi tiešsaistē.

Par Latvijas šī gada ekspozīciju ar nosaukumu “Tas nav domāts tev! Tas domāts ēkai” stāsta kurators Uldis Lukševics: “Lielāko ekspozīcijas daļu aizņem melnu cauruļu mākonis, un tikai viena neliela daļa ir atstāta tukša, kas ir palikusi tādā arhitipiskā ēkas formā ar divslīpju jumtiņu. Tā ir pirmā sajūta. No ārpuses apmeklētājam liekas, ka ir daudz, tas viss ir drūmi un vai tiešām tas ir domāts viņam? Varbūt tas ir domāts tikai mājai. Bet brīdī, kad apmeklētājs ieiet tajā tukšajā telpā, kura ir klāta ar dēļu grīdu, un dēļu grīdā ir iemontēti mikrofoni, kas pastiprina čīkstēšanu un to māju sajūtu, kad cilvēks ir iegājis mājā ar dēļu grīdu. Un tajā brīdī apmeklētājs redz, ka visas tās caurules, kuras beidzas tukšajā telpā ar gaismām galos, ka tās gaismas pavada apmeklētāju tajā viņa kustībā.

Un tajā brīdī cilvēks saprot, ka viss tas lielais tehnoloģiju mudžeklis ir domāts tam cilvēkam, tas ir vērsts pret viņu.”

Visu šo laiku apmeklētāju pavada Gata Ziemas radīta mūzika. Lukševics ir NRJA (“No Rules Just Architecture”) arhitektu biroja arhitekts. Birojs konkursā par dalību izstādē uzvarējis divas reizes, pirmo – 2014. gadā. Šogad ekspozīcija veltīta sarežģītajām cilvēku attiecībām ar tehnoloģijām. Sauklis “Tas nav domāts tev! Tas domāts ēkai” aicina kritiski paraudzīties uz situācijām, kad viedās ierīces sāk diktēt savu, arhitektūras lietotājam nesaprotamu kārtību, kas nereti atsvešina cilvēkus no viņiem radītās telpas. Kuratore un biroja arhitekte Elīna Lībiete stāsta: “Tagad, kad arhitektūras tehnoloģijām ir jārisina ne tikai indivīda vai vienas kopienas vai pilsētas vajadzības, bet ir jāpievēršas arī globālām problēmām, kā piemēram, klimata sasilšanai – tās tehnoloģijas un arhitektūras risinājumi, kas ienāk mūsu dzīves telpā parastam arhitektūras lietotājam var šķist nesaprotami. Tas, protams, rada zināmu pretestību. Un šai pretestībai mūsu ekspozīcijā pievēršamies.”

Mākslinieku mērķis ir, pirmkārt, atgādināt arhitektiem, inženieriem un tehnologiem, ka arī 21. gadsimtā arhitektūras centrā ir jābūt cilvēkam, otrkārt, atgādināt cilvēkam, ka tehnoloģijas ir tikai instruments mērķa sasniegšanai un tas, kas sākumā var šķist domāts ēkai, patiesībā izrādās domāts pašam cilvēkam.

Paviljonu pavada arī grāmata ar tādu pašu nosaukumu. Tajā apkopoti divi pretēji viedokļi – viens ir tehnopesimistiskais viedoklis, kas nāk no arhitektūras lietotāja. Elīna Lībiete skaidro: “Tehnopesimistisks vai tehnoskeptisks viņš ir tāpēc, ka arhitektūrā un tehniskajos risinājumos parādās dažādas nejēdzības un neveiksmes, vai arī tās nestrādā tā, kā tām vajadzētu strādāt.

Un var rasties jautājums, kurš tad kuram kalpo – cilvēks tehnoloģijām vai tehnoloģijas cilvēkam.

Savukārt otra daļa grāmatā ir ekspertu skaidrojumi, kuri mēģina šīs dīvainās situācijas jeb tehnonejēdzības izskaidrot.”

Latvijas delegācija Venēcijā ieradās 9. maijā kopā ar ekspozīcijas uzbūves komandu, kuri darbu pie būvniecības pabeidza šīs nedēļas vidū. Kopumā šogad paviljons ir sarežģīts, skaidro projekta vadītāja Austra Bērziņa. Tajā ir vērienīga multimediju iesaiste, kā arī pati ekspozīcijas uzbūve un inženiertehniskie risinājumi prasījusi ļoti lielu darbinieku precizitāti.

“Latvijas dalība arhitektūras biennālē ir arī daļa no Latvijas kultūrpolitikas.

Un tā ir ļoti svarīga kultūrpolitikas sastāvdaļa – gan piedalīšanās Venēcijas mākslas dienā, gan arhitektūras biennālē. Un tas, ko Latvija iegūst visvairāk, ir parādīšanās starptautiskajā vidē. Un varbūt pēc šīs ekspozīcijas labajiem panākumiem kļūsim par arhitektūras lielvalsti. Tas, protams, ir tāds joks. Bet tā ir ļoti svarīga sadaļa, ka mēs piedalāmies visos pasaules procesos,” uzsver Bērziņa.

Latvija pirmo reizi šajā izstādē piedalījās 2002. gadā. Tā notiek ik pēc diviem gadiem un plašākai publikai šogad būs skatāma tiešsaistē, sākot no 22. maija.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Dizains un arhitektūra
Kultūra
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt