Sadaļas Sadaļas

Labrīt

Eva Juhņēviča: No 15.jūnija Eiropas Savienībā sāks darboties "Zaļais sertifikāts"

Labrīt

Pašvaldību savienība: vietējo ceļu sakārtošanai nav ilgtermiņa risinājumu arī pēc reformas

Latvijas Jaunā teātra institūts rīko ciklu "Mans nepanesamais kultūras mantojums"

Runāt cietokšņa vārdā. Tapušas vairākas audioizrādes par Daugavgrīvas cietoksni

Daugavgrīvas cietoksnī iespējams individuāli apmeklēt audioizrāžu ciklu „Mans nepanesamais kultūras mantojums”, ko rīko Latvijas Jaunā teātra institūts. Ciklā ir četras izrādes, kuras veidojuši Latvijas studenti kopā ar jauniešiem no Norvēģijas un Kipras. Lai izrādes varētu baudīt, apmeklētājam nepieciešams vien mobilais telefons. Klausoties audioierakstus, iespējams iepazīties ar cietoksni un dzirdēt vairākus vēsturiskus stāstus. 

Viena no projekta dalībniecēm Līga Ūbele atklāja, ka audioizrādes "Atbalsojums" izejas punkts bijis ritms, kas ir saskatāms dabā. Izrāde veidota kā pastaiga, kuras laikā, sekojot autores norādēm, var iepazīt Daugavgrīvas cietoksni – gan visiem labi redzamās tā daļas, gan vietas, kur pašam ieiet varbūt pat mazliet bail. Lai pastaiga būtu aizraujošāka, tās laikā dzirdams arī vēsturisks stāsts.

"Audioizrādē mēs vēlējāmies savienot Daugavgrīvas cietoksni Rīgā un Hojas salu Norvēģijā. Tieši šīs divas vietas padziļinātāk pētot, meklējot ritmus tajās, pētot, kā daba šīs vietas ir pārņēmusi; kā arī atrodot kādu vēsturisku stāstu katrā no šīm vietām, kas Daugavgrīvas cietoksnī ir Valērija Sabļina stāsts. Viņš vēlējās radīt revolūciju, kas viņam neizdevās. Savukārt Norvēģijā Hojas salā ir stāsts par prostitūtām Oslo, kuras tika Hojas salā nodarbinātas sprāgstvielu rūpnīcā bez viņu piekrišanas," pastāstīja Līga Ūbele.

Izrādi Līga Ūbele veidoja kopā ar divām ārzemju māksliniecēm un Kristapu Priedi, kurš radījis kādu stāstā svarīgu objektu – lādi, kas pildīta ar spoguļa lauskām, vēsturiskiem objektiem un citām nozīmīgām lietām.

Izrādes „Kas es esmu, kad ienāku?” autori ir Oskars Moore un Betija Zvejniece. Veidotāji atklāj, ka pētījuši cietokšņa ceļu transformāciju gan tiešā, gan pārnestā nozīmē.

"Daugavgrīvas cietokšņa galvenā nozīme, kas bija militārā nozīme, zuda un tajā brīdī, kad tā zuda, cietoksnis nonāca strupceļā.

Un ko tad iesākt ar vietu, kuras nozīme vairs neeksistē un kurai nav šīs sākotnējās jēgas?" vaicā Betija Zvejniece.

Šī pastaiga ilgst aptuveni 40 minūtes un ļauj sīkāk izzināt cietokšņa ceļus un būtību. Lai sagatavotu audioizrādes, iepriekš bija jāveic pamatīgs izpētes darbs, atzīst studentes. Galvenais izrāžu uzdevums ir likt mazliet apstāties laikam un ļaut cilvēkam iepazīt vietas, ko ikdienā neredzam.

"Mēs visi savas pastaigas taisījām par tēmām, kuras mūs visus uztrauc, domājot par cietoksni. Un tas, ko mēs visi gribam nodot ir tas, ka

cilvēkam ir jāieklausās vietā, kur viņš ir ieradies, un cilvēkos, kas runā cietokšņa vārdā,"

aicina Betija Zvejniece.

Cietokšņa vārdā runā arī Vladimirs un Sandra Jakušonoki, biedrības „Bolderājas grupa” pārstāvji, kas uzrauga un uztur cietoksni. Sandra Jakušonoka pastāstīja:

"Viņi faktiski ir radījuši mākslas darbus. Un ar to viņi atšķiras no visiem pārējiem ekskursiju vadītājiem, stāstniekiem – tiem, kas šeit nāk ikdienā, jo reti kurš atļaujas stāstīt savas emocijas, sajūtas un dalīties ar tām.

Tas arī ir tas foršais studentu darbā."

Audioizrādes Daugavgrīvas cietoksnī pieejamas ikvienam interesentam sestdienās un svētdienās no pulksten 10.00 rītā līdz 16.00. Līdzi jāņem mobilais telefons.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Skatuve
Kultūra
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt