Kultūras nozarē satraukums par amatierkolektīvu nākotni – pierunāt visus vakcinēties nevar

Kultūras nozarē ir satraukums par amatierkolektīvu nākotni – pierunāt visus dalībniekus vakcinēties nevar, bet mēģināt visiem kopā neļauj regulējums. Visvairāk par šo uztraukti mazskaitlīgu kolektīvu vadītāji. Lai arī lielākā daļa dalībnieku ir gatavi potēties, tomēr citi to darīt nevēlas. Pašlaik regulējums ļauj mēģināt līdz 20 vakcinētiem vai izslimojušiem cilvēkiem iekštelpās, bet kolektīviem, kuru dalībnieki nav vakcinēti vai izslimojuši – līdz 20 cilvēkiem ārtelpās. Kultūras ministrijā sola rūpēties par kolektīvu nākotni.

Kultūras nozarē satraukums par amatierkolektīvu nākotni – pierunāt visus vakcinēties nevar
00:00 / 03:26
Lejuplādēt

Palielinoties vakcinācijas aptverei Latvijā, potētie ļaudis iegūst arvien vairāk iespējas atgriezties normālā ikdienā. Šonedēļ zināmas priekšrocības ieguva amatiermākslas kolektīvi – ja līdz šim mēģinājumi varēja notikt laukā līdz desmit personām, tad tagad vakcinētie dejotāji un dziedātāji var tikties līdz 20 cilvēkiem iekštelpās.

Pirmo šādu mēģinājumu jau aizvadījis Līgatnes deju kolektīvs “Zeperi”. Kolektīva vadītāja Liene Frīdberga stāsta: “Šajā brīdī kopā mēs esam deviņas personas, kas vai nu ir pārslimojušas Covid-19, vai ir saņēmušas vakcīnu. Man ir tāds dejotāju saraksts, viņi katrs ir man noziņojuši, kad šis vakcinācijas cikls noslēdzas un es redzu, ka aptuveni uz Jāņiem 90% manu dejotāju varētu būt vakcinēti.”

Kolektīvā ir vairāk nekā 30 dalībnieku, kuri uz mēģinājumiem nāk maiņās. Frīdberga cer, ka rudenī būs iespējams mēģināt iekštelpās visiem kopā.

Nav izslēgts, ka arī gada otrajā pusē to darīt varēs tikai izslimojušie vai potētie dalībnieki. Tas satrauc vairāku kolektīvu vadītājus. Īpaši tādus, kuros dalībnieku skaits nav tik liels. Šāds noteikums varētu krietni paplucināt kolektīvu sastāvu. Diriģents Ārijs Ādamsons, kurš vada trīs korus – Ādažos, Sējā un Skultē –, stāsta: “Tā tas noteikti varētu notikt, ka daļa varētu nevēlēties šo vakcīnu.

Un tas bez maz vai radītu tādu ultimātu, ka vai nu cilvēks vakcinējas un turpina dziedāt kolektīvā un uzstāties koncertos.

Vai arī viņš turpina būt kolektīvā un neuzstāties koncertos un uz brīdi ņemt atelpu no kolektīva, kamēr viņš pārliecinās, ka ir gatavs vakcinēties. Tā tas varētu būt un radīt robus sastāvā.”

Arī Latvijas Nacionālajā kultūras centrā norāda, ka šāds regulējums rada risku kolektīvu pastāvēšanai, taču cer, ka rudenī situācija būs citādāka, skaidro Nemateriālā kultūras mantojuma nodaļas vadītāja Sarmīte Pāvulēna.

Viņa norāda: “Ja būs vēl joprojām šādi nosacījumi [rudenī], un nebūs citu risinājumu. Es negribu nekādā veidā spekulēt ar kaut ko, vai būs kaut kādas iespējas pašiem testus nodot – šobrīd tāda regulējuma nav. Bet mēs ar katru dienu ejam uz priekšu, kaut ko attīstām un darām ar cerību, ka tas nekādā veidā nekaitēs šiem kolektīviem strādāt. Bet tas ir risks.”

Tātad kolektīvu vadītājiem ir divi varianti – vai nu panākt to, ka vakcinējas visi dalībnieki, vai cerēt, ka rudenī regulējums būs citādāks.

Kultūras ministrijas parlamentārais sekretārs Ritvars Jansons uzskata, ka risinājums varētu būt nepotēto dalībnieku regulāra testēšana.

Viņš norāda: “Mēs nevaram piespiest nevienu amatierkolektīvu visu vakcinēties. Iespējams, ka nākotnē šāds modelis ar testēšanas metodi varētu tikt izstrādāts.”

Jansons izsaka cerību, ka ļaudis kopumā būs apzinīgi un vakcinēsies, lai rudenī vakcinācijas aptvere būtu tik liela, ka šī problēma atrisināsies pati no sevis.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt