Gultu skaits slimnīcās krietni samazināts
Uzlabojoties epidemioloģiskajai situācijai un mazinoties stacionēto Covid-19 pacientu skaitam slimnīcās, no 1. jūlija tiek atcelts pērnā gada decembrī izsludinātais ārkārtējais stāvoklis medicīnā.
Covid-19 pacientiem paredzēto gultu skaits slimnīcās krietni samazināts. Decembrī tās bija 900 gultas, februārī pat vairāk nekā 1400, bet šodien – nepilnas 600 gultas. Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcā (RAKUS), kurā ārstējusies liela daļa Latvijā stacionēto koronavīrusa slimnieku, šodien atrodas 39 Covid-19 pacienti. Tas gan vienalga nenozīmē, ka slimnīca pašlaik varētu atgriezties normālā darba režīmā.
"Jauni gadījumi ir katru dienu un mēs vēl esam tālu no pavisam normālas situācijas. Vismaz mūsu slimnīcā Covid-19 nav beidzies, tas turpinās un darbs ar pacientiem turpināsies arī nākamajos mēnešos," sacīja RAKUS Neatliekamās medicīnas un uzņemšanas klīnikas vadītājs Aleksejs Višņakovs.
Ierobežotās veselības aprūpes dēļ šo sešu mēnešu laikā pieaugušas rindas uz atsevišķiem pakalpojumiem. Visilgāk jāgaida uz neirogrāfiju un elektromiogrāfiju, ko izmanto nervu un muskuļu bojājumu diagnostikā. Vismaz pusotrs mēnesis līdz divi, maksimums – vairāk nekā vesels gads. Arī rindas uz sonogrāfijas izmeklējumiem atsevišķās ārstniecības iestādēs ir ļoti garas, vairāki mēneši, pat gads. Slodze Covid-19 pacientu dēļ samazinās, bet samilzt ielaistās kaites, arī Covid-19 sekas tiem, kas bija inficējušies ar lipīgo vīrusu.
“Mēs centīsimies laist pacientu radiniekus slimnīcā, gan arī pieaudzēt to pacientu plūsmu, kas ir savas hroniskās nopietnās saslimšanas ielaiduši Covid-19 laikā. Mums katru dienu šādu pacientu parādās ļoti daudz. Varbūt šī būs atelpa no Covid-19 pacientu ārstēšanas, kad cilvēkiem būs iespēja savas nopietnās veselības problēmas atrisināt," piebilda Stradiņa slimnīcas valdes priekšsēdētāja Ilze Kreicberga.
Ārsti ziemā cits pēc cita saslima ar Covid-19 vai tika nosūtīti karantīnā. Tagad darba roku pietiekot.
"Uz doto brīdi šī situācija ir stabilizējusies. Mūsu mediķi ir vakcinēti, un ārstniecības personu trūkums uz doto brīdi nav tāds, lai mēs nevarētu nodrošināt pakalpojumus. Tāpat arī mums ir ļoti strauji samazinājusies saslimstība," stāstīja Veselības ministrijas (VM) Ārstniecības kvalitātes nodaļas vadītāja Sanita Janka.
Kreicberga pauda cerību, ka sabiedrība, arī pacientu tuvinieki aktīvi vakcinēsies gan tāpēc, lai slimnīcas apmeklējumi būtu droši, gan tāpēc, lai jau rudenī nebūtu jāatgriežas pie ārkārtējās situācijas medicīnas nozarē. Par iespējām apmeklēt savus tuviniekus slimnīcā informēs tuvākās nedēļas laikā.
Lai gan Kreicberga atzina, ka situācija pašlaik patiesi ir mierīgāka, tomēr viņa piesardzīgi vērtēja tuvāko nākotni un sacīja, ka Covid-19 vīrusa delta jeb Indijas varianta dēļ nezina, vai var paļauties uz atelpu.
Vairāk pacienti ar citām kaitēm
Ierobežotās veselības aprūpes dēļ šo sešu mēnešu laikā pieaugušas rindas uz atsevišķiem pakalpojumiem. Visilgāk jāgaida uz neirogrāfiju un elektromiogrāfiju, ko izmanto nervu un muskuļu bojājumu diagnostikā. Vismaz pusotrs mēnesis līdz divi, maksimums – vairāk nekā vesels gads. Arī rindas uz sonogrāfijas izmeklējumiem atsevišķās ārstniecības iestādēs ir ļoti garas, vairāki mēneši, pat gads. Slodze Covid-19 pacientu dēļ samazinās, bet samilzt ielaistās kaites, arī Covid-19 sekas tiem, kas bija inficējušies ar lipīgo vīrusu.
Kreicberga ceturtdien sasauktajā VM preses konferencē uzsvēra, ka kopējā pacientu plūsma Stradiņa slimnīcā nav mazinājusies, jo šobrīd stacionārā nonāk gan cilvēki, uz kuru veselību nopietnu iespaidu atstāja Covid-19 pārslimošana, gan pacienti ar citu slimību saasinājumiem.
"Kopējais pacientu skaits nav mazinājies, jo ir ļoti daudz gan šī atviļņa – Covid-19 laikā neizārstēto, smago hronisko saslimšanu seku ietekme uz veselību, gan arī paša Covid-19 attālākas sekas.
Ļoti smagas, starp citu, kā komplikācijas, ar kurām arī mēs šodien, ikdienā saskaramies," atzina Stradiņa slimnīcas valdes priekšsēdētāja.
RAKUS Neatliekamās medicīnas un pacientu uzņemšanas klīnikas vadītājs Višņakovs norādīja, ka Covid-19 pacientu skaits slimnīcā ir mazinājies, tomēr personāls un gultu fonds aizvien ir noslogots citu slimību dēļ. Viņš minēja gan kardiovaskulāro saslimšanu paasinājumus, gan pneimonijas slimniekus. Tāpat stacionārā nonāk ar vasarai raksturīgām saslimšanām karstuma un zarnu kuņģa trakta infekciju dēļ.
"Jūlijā un augustā neprognozējam kopējo pacientu skaita samazinājumu, jo visu pārējo profilu pacientu [stacionārā] stājas diezgan nopietnā stāvoklī un intensīvās terapijas gultas ir noslogotas," viņš paskaidroja.
Višņakovs aicināja cilvēkus nebrīnīties, ja mediķi ar viņiem aizvien strādās pilnā aizsargtērpos, jo slimnieki ar paaugstinātu temperatūru un Covid-19 vīrusam raksturīgiem simptomiem sākotnēji tiks ārstēti kā potenciāli Covid-19 pacienti, kamēr ar testu netiks izslēgta šī saslimšana un apstiprināta cita slimība.
Aicina laikus vērsties pie ģimenes ārstiem
Arī Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) vadītāja Liene Cipule sacīja, ka kopējais izsaukumu skaits nav mazinājies, lai gan izsaukumu pie Covid-19 pacientiem nav tik daudz un situācija ir stabila.
NMPD līdz ar ārkārtējā stāvokļa atcelšanu medicīnā pārstās pildīt dažas papildu funkcijas, kuras dienests uzņēmās, lai atslogotu slimnīcu darbu. Cipule mudināja pacientus laikus sazināties ar saviem ģimenes ārstiem, lai neatliekamā stāvoklī nebūtu jādodas uz stacionāru, jo
pašlaik NMPD saskaras ar to pacientu "atvilni", kuri iepriekš laikus nebija saņēmuši medicīnas pakalpojumus.
Savukārt VM valsts sekretāre Indra Dreika norādīja, ka VM un tās padotības iestrādēm ir būtiski vērtēt, kurā no ārstniecības iestādēm vajadzības gadījumā ārkārtējais stāvoklis tiks izsludināts atkal, un būt ļoti piesardzīgiem, ja tas notiks kādā no universitāšu slimnīcām, kur ir lielākais gultu skaits.
Situācija reģionu slimnīcās
Arī Vidzemes slimnīcā no 7. jūlija uzņems pacientu tuviniekus. “Drīkstēs ierasties apmeklētājs – viens no ģimenes – un uzturēties līdz pusstundai pie pacienta, ja viņš varēs uzrādīt Covid-19 sertifikātu. Lūdzam, lai būtu izdrukāts papīra formātā, bet spēsim nolasīt arī no viedierīces. Un piederīgie ar 72 stundu negatīvu Covid-19 testu uz rokas,” pastāstīja slimnīcas Kvalitātes vadības daļas vadītāja Inga Zariņa.
Vidzemes slimnīcā pieejamākas kļūs plānveida operācijas, kuras tika samazinātas, jo anesteziologi reanimatologi bija vairāk noslogoti ar Covid-19 pacientu ārstēšanu. Šobrīd šajā medicīnas iestādē ārstē astoņus Covid-19 pacientus, taču personāls ir gatavs arī pēkšņam pieaugumam, vienlaikus cerot, ka mediķi vasarā varēs uzelpot, aiziet atvaļinājumos.
Pilnā gatavībā atgriezties iepriekšējā režīmā ir arī mediķi Ziemeļkurzemes slimnīcā.
“Tas, ka mēs atceļam ārkārtas stāvokli, nenozīmē, ka slimnīcas atgriežas normālā režīmā. Nebūt ne.
Runājot par mūsu slimnīcu, mums joprojām ir Covid-19 pacienti, joprojām ir strikti jāievēro visi drošības pasākumi. Tāpat visi pacientu apmeklējumi tiek stingri regulēti. Joprojām darbojas divas reanimācijas, visur vajag darbiniekus,” norādīja slimnīcas valdes priekšsēdētājs Juris Lācis.
Dažādi pakalpojumi šobrīd Ziemeļkurzemes slimnīcā tiek sniegti pilnā apmērā, vien mazliet lēnāk rit pacientu plūsma.
Šobrīd Covid-19 pacientu ārstēšana notiek trīs slimnīcās Rīgā un septiņās reģionālajās slimnīcās. Kopumā aizņemti ir 27% pacientiem paredzēto gultu. Stacionāros vienlaikus ārstē 128 Covid-19 pacientus, kas ir apmēram piecreiz mazāk nekā ziemā.
KONTEKSTS:
2020. gada 10. decembrī Latvijā nolēma veselības aprūpes sistēmā Covid-19 radītās pārslodzes dēļ izsludināt ārkārtas situāciju. Tas slimnīcu vadītājiem deva iespēju brīvāk organizēt darbu Covid-19 pacientu pieplūduma gadījumā.
Ārkārtējo medicīnisko situāciju izsludina gadījumos, ja tūlītēji pieejamo medicīnisko resursu apjoms neatbilst esošajam vai prognozējamam cietušo vai saslimušo skaitam, pilnvarojot ārstniecības iestādes brīvāk rīkoties ar saviem resursiem, lai sniegtu palīdzību gan Covid-19, gan neatliekamajiem pacientiem ar citām saslimšanām, informēja VM.
Pašlaik Covid-19 slimniekiem paredzēto gultu skaits slimnīcās tiek samazināts, taču ārstniecības iestādēm ir jābūt gatavām tās trīs dienu laikā atjaunot, ja gadījumā Latvijā atkal būtiski palielināsies Covid-19 slimnieku skaits, norādīja VM. Patlaban Covid-19 pacientu ārstēšana notiek trijās klīniskās universitātes slimnīcās Rīgā un septiņās reģionālajās slimnīcās. Šonedēļ ir aizņemti 27% Covid-19 pacientiem paredzēto gultu.
