Sadaļas Sadaļas

«Izvēlējos Latviju, jo tā bija ērtāk» – Muceniekos šobrīd mīt 58 cilvēki, lielākoties no Baltkrievijas

Pagaidu patvēruma centrā "Mucenieki" šobrīd uzturas 58 cilvēki, no kuriem lielākā daļa ir no Baltkrievijas, informēja Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē (PMLP). Daļa no Muceniekos mītošajiem jau ieguvuši bēgļa statusu un uzsākuši darba meklējumus. Visbiežāk migranti savas dzimtās zemes pamet politisku represiju vai kara dēļ.

Kamēr Lietuvā ik dienas ierodas vairāk nekā simts migrantu no Baltkrievijas, Latvijā patvēruma meklētāju skaits nav liels. Šobrīd patvēruma meklētāju centrā "Mucenieki" uzturas 58 cilvēki. Lielākā daļa no Baltkrievijas un Krievijas, daudz mazāk no tālākām zemēm, piemēram, Palestīnas. Latvijas Radio otrdien viesojās "Mucenieku" teritorijā un aprunājās ar dažiem centra iemītniekiem.

Pagaidu patvēruma centrā "Mucenieki" šobrīd atrodas 58 cilvēkiPaula Dēvica

Mihails ir bēglis no Baltkrievijas, ieradies Latvijā pirms pieciem mēnešiem. "Kad dzīvoju Baltkrievijā, aktīvi iestājos pret Lukašenko un viņa režīmu. 2015. gadā strādāju vēlēšanu iecirknī un piespiedu kārtā piedalījos vēlēšanu rezultātu viltošanā. Tad no tā atteicos un uzreiz kļuvu nevēlams varai. Pirmā tiesa man piesprieda 15 diennakšu arestu. Mani aizturēja, ielika kamerā kopā ar bezpajumtniekiem un alkoholiķiem, mocīja. Kāpēc šurp atbraucu? Saņēmu  prokuratūras pavēsti, ka mani atzīst par ekstrēmistu. Tajā pašā dienā vērsos Latvijas vēstniecībā, lūdzot patvērumu, un tur uzreiz izsniedza vīzu."

Šobrīd Mihails ieguvis bēgļa statusu, nokārtojis nepieciešamos dokumentus un formalitātes, lai varētu uzsākt darba meklējumus. Tikmēr viņa ģimene – sieva ar bērniem – joprojām ir Baltkrievijā. Mihailam Latvijā pagaidām ļoti patīk, jo beidzot jūtas brīvs.

Latvijas Radio pie "Muceniekiem" sastapa vēl kādu vīrieti, kurš no Baltkrievijas atbēdzis pavisam nesen, un arī viņu sauc Mihails.

"Uz Latviju, jo tā bija ērtāk. Ja izvēlētos citu Eiropas Savienības (ES) valsti, piemēram, Poliju, vai pat Ukrainu, nāktos iet cauri mežam vai pa purvu ļoti daudz kilometru. Bet es aizbraucu līdz pierobežai, nopirku pleznas, pārpeldēju Daugavu un tādējādi uzreiz nokļuvu Latvijā, kur sameklēju robežsargus, lai lūgtu patvērumu. Šeit esmu trešo nedēļu, desmit dienas pavadīju karantīnā. Šeit labi baro, vairākas reizes deva pat divas porcijas ēdiena," viņš pastāstīja.

Abi baltkrievu vīrieši ar šausmām atceras situāciju dzimtajā zemē, un šobrīd ļoti novērtē iespēju patverties brīvā zemē Latvijā.

Pie "Muceniekiem" Latvijas Radio aprunājās arī ar Abdelrahmanu – puisi no Palestīnas. Viņš Latvijā ir piecus gadus un Rēzeknes Tehnoloģiju augstskolā jau ieguvis augstāko izglītību uzņēmējdarbībā. Šobrīd līdz uzturēšanās atļaujas iegūšanai viņš mīt "Muceniekos".

Abdelrahmans norādīja: "Es tiešām laiku Latvijā pavadu lieliski. Kādu laiku studēju arī Vācijā, bet tas bija briesmīgi. Mēģināju arī iegūt uzturēšanās atļauju Portugālē, bet tas bija sarežģīti, un sapratu, ka Latvija ir vienīgā valsts Eiropā, kurai tiešām jūtos piederīgs. Šobrīd meklēju darbu. Ir pavērusies viena iespēja, bet atbilde jāgaida līdz nedēļas beigām. Tā kā ceru uz labāko!"

Kopumā pēdējos gados patvērumu Latvijā meklējuši mazāk cilvēku nekā iepriekš, un tas saistīts ar pārvietošanās ierobežojumiem pandēmijas laikā. Lai arī mazliet pieaudzis Baltkrievijas migrantu īpatsvars, Latvija joprojām Eiropas Savienībā ir viena no pēdējām valstīm, kur ļaudis izvēlas lūgt pēc patvēruma.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt