Sadaļas Sadaļas

Vecāku ieskatā arī jaunajā bērnu invalīdu asistentu pakalpojumu modelī ir liels birokrātiskais slogs

No jūlija Rīgā bērniem ar funkcionāliem traucējumiem pieejams pašvaldības līdzmaksājums bērna aprūpei mājās, informēja Rīgas domē. Pakalpojumam ir vairāki uzlabojumi – to var saņemt bērns no pusotra gada vecuma, lai vecāks ātrāk spētu atgriezties darba tirgū, turklāt esot mazināts birokrātiskais slogs tā saņēmējiem. Latvijas Autisma apvienībā uz jauninājumu raugās cerīgi. Tikmēr bērnu vecāki ziņo, ka arī šī pakalpojuma saņemšanai uzlikts milzīgs birokrātiskais slogs. 

Jūlijā Latvijā pašvaldībās veikti uzlabojumi asistentu pakalpojumā bērniem ar funkcionāliem traucējumiem. Piemēram, Rīgas pašvaldība tagad līdzfinansēs šo pakalpojumu. Vienam šādam pakalpojumam pašvaldība piešķir līdz 460 eiro mēnesī. Asistentu vecāks izvēlas pats, taču viņam jābūt reģistrētam Labklājības ministrijas (LM) Sociālo pakalpojumu sniedzēju reģistrā. 

Vecāku ieskatā arī jaunajā bērnu invalīdu asistentu pakalpojumu modelī ir liels birokrātiskais slogsPaula Dēvica

Rīgas Sociālā dienesta pārstāve Marina Fiļipova skaidroja: “Un, lai saņemtu aprūpes mājās pakalpojumu, tie var būt bērni ar funkcionāliem traucējumiem, kas var būt no dzimšanas līdz pat 20 gadu vecumam. Ir trīs mērķa grupas. Vai nu ir jābūt jau izsniegtam atzinumam par īpašās kopšanas vajadzību. Ja tāda vēl nav, tad ir jābūt ģimenes ārsta izziņai, ka bērnam ir nepieciešams nokārtot šādu atzinumu. Ja tāda nav, tad vai nu bērnam ir noteikta invaliditāte vai ir psihiatra vai ģimenes ārsta izraksts par nepieciešamību noteikt invaliditāti.”

Rīgā ir vismaz 3000 bērni, kuriem ir noteikta invaliditāte un šāds pakalpojums būtu nepieciešams. 

Kā tas atšķiras no jau iepriekš pieejamā atbalsta? 

Pirmkārt, tas ir līdzfinansējums. Otrkārt, tas pieejams jau bērniem no pusotra gada vecuma, nevis no piecu gadu vecuma kā iepriekš. Tas dod iespēju vecākiem ātrāk atgriezties darba tirgū. Un treškārt, cilvēkiem ar invaliditāti tiek samazināts birokrātiskais atskaitīšanās slogs, skaidroja pašvaldībā. 

Pozitīvi šīs izmaiņas vērtē Latvijas Autisma apvienība. Tas vadītāja Līga Bērziņa norādīja: “Viņi ir respektējuši to, ka ģimenēm ir būtiski atgriezties darba tirgū pēc iespējas ātrāk. Un mēs patiešām priecājamies, ka pakalpojums būs pieejams ģimenēm [ar bērniem] no pusotra gada vecuma. Un otrais – arī tas, ka šī pakalpojuma saņemšanai netiks vērtēti ģimenes ienākumi, jo tiešām daudzi vecāki, kuri sniedz milzīgu ieguldījumu darba tirgū un nodokļu sistēmā, viņi tiek savā ziņā diskriminēti tad, kad ģimene nonāk sarežģītas situācijas priekšā un viņiem ir nepieciešams atbalsts ilgākā laika posmā.”

Bērziņa atzina, ka bažas raisa tas, cik izglītoti un prasmīgi būs asistenti, taču cer, ka, pieaugot atalgojumam, pieaugs arī profesijas prestižs un būs speciālisti, kuri būs gatavi strādāt ar bērniem ar ļoti smagiem funkcionāliem traucējumiem. 

Vecāku ieskatā birokrātiskais slogs nav mazinājies 

Jana Krūmiņa ir mamma četriem bērniem. Viņas 12 gadus vecajai meitai ir smagi kustību traucējumi, un ģimene jau gadiem izmanto asistenta pakalpojumu. Viņa ir arī daļa no biedrības “Mēs negribam izdegt”, kas apvieno šādus vecākus.

“Šodien saskāros ar citu vecāku stāstiem, kuri dalās medijos savā starpā par to, ka birokrātiskais aparāts plaukst un zeļ. Ja iepriekš prasīja atskaitīties par iztērētajām asistenta stundām, tad tagad, lai saņemtu pakalpojumu, jāpierāda, ka viņš mācās vai strādā. Katru mēnesi būs jāiesniedz darba devēja vai augstskolas izziņa, cik stundas viņš ir pavadījis darbā vai mācoties. Tas ir vienkārši šokējoši,” atzīmēja Krūmiņa.

Ar šādām prasībām saskārušies vecāki, kuri steidza pieteikties jaunajam pakalpojumam. Krūmiņa pati pārejas noteikumu laikā līdz šī gada beigām plāno pakalpojumu saņemt pēc vecās kārtības un pavērot to, kā jaunā praktiski darbosies. Kopumā jūlijā uzlabojumus asistenta pakalpojumā bija jāveic visā Latvijā. Citur gan noteikumi paredz pakalpojumu piedāvāt no brīža, kad bērns sasniedz piecu gadu vecumu. Līdz ar to atgriešanās darba tirgū vecākiem joprojām būtu apgrūtināta. Turklāt daudzās pašvaldībās ar jauno noteikumu ieviešanu neiet tik raiti.

Latvijas Pašvaldību savienības speciāliste sociālajos jautājumos Ilze Rudzīte norādīja: “Ņemot vērā, ka pakalpojuma ieviešanas termiņš sakrīt ar Administratīvi teritoriālo reformu, tad pakalpojuma ieviešanas intensitāte ir atšķirīga dažādās pašvaldībās. Ir pašvaldības, kuras attiecīgi ir pieņēmušas saistošos noteikumus, kas nosaka visu šo kārtību, kritērijus un prasības. Un ir pašvaldības, kuras šobrīd ir procesā, lai izstrādātu noteikumus un ieviestu pakalpojumu.”

Turklāt pašvaldībās problēmas sagādā arī pakalpojuma sniedzēju atrašana – ne visur ir šādi sniedzēji un ne visur tie spēj izpildīt pašvaldības noteiktās prasības. 

Kā asistenta pakalpojumu Latvijā izdosies uzlabot, to varēs vērtēt pēc laika.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt