LM budžets 2022: Lielākas algas aprūpētājiem, vairāk naudas ārpusģimenes aprūpei

Nākamajā gadā Labklājības ministrija (LM) prioritārajiem pasākumiem iecerējusi tērēt 34 miljonus eiro – tostarp nozares darbinieku atalgojuma palielināšanai, ārpusģimenes aprūpes atbalstam, arī darba devēju finansiālā sloga mazināšanai un īpaši šajā laikā svarīgo skābekļa koncentratoru iegādei. Nozarē ministrijas ieceres vērtē divējādi – vieniem situācija uzlabosies, taču citi uz budžeta plānu raugās ar bažām.

LM budžets 2022: Lielāks algas aprūpētājiem, vairāk naudas ārpusģimenes aprūpeiPaula Dēvica

Šogad Latvija labklājības nozarē ieguldījusi vairāk nekā 3,709 miljardus eiro. Ņemot vērā iekšzemes kopproduktu (IKP), mazāk dāsna šai jomā bijusi Lietuva, kur nozarei atvēlēti 4,402 miljardi eiro. Taču abām pārējām Baltijas valstīm krietni priekšā ir Igaunija ar 5,889 miljardiem eiro.

Latvija uz vienu iedzīvotāju tērējusi 1959 eiro, Lietuva – 1647 eiro,  bet Igaunija – 4435 eiro.

Arī 2022.gadā lielākais labklājības nozares budžets plānots Igaunijā.

Lielāko daļu Latvijas labklājības nozares budžeta veido valsts sociālās apdrošināšanas speciālais budžets, kas sastāv no iedzīvotāju sociālajām iemaksām un sociālā un darbaspēka nodokļa. Kopumā šogad tas ir 3,1 miljards eiro.

Kur tad šī nauda aiziet? Lielākā daļa jeb 2,335 miljardi eiro izmaksāti pensijās. Nākamā lielākā pozīcija ir sociālā aizsardzība darbnespējas gadījumā – tie ir 703 miljoni eiro. Tātad šis budžets pilda sociālās aizsardzības funkcijas. Tikmēr ministrijas pamatbudžets šajā gadā ir teju 790 miljoni eiro, ko tērē gan nozarē nodarbināto atalgojumā, gan sociālajos pakalpojumos.

Ik gadu daļa ministrijas budžeta tiek veltīta prioritārajiem pasākumiem. Nākamajam gadam tiem nepieciešami 34 miljoni eiro. Tos tērēs gan nozares darbinieku atalgojuma palielināšanai, gan dažādiem sociālajiem pakalpojumiem.

Atalgojuma palielināšana aprūpētājiem

Kā galvenā prioritāte nākamgad noteikta atalgojuma palielināšana aprūpētājiem ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijās – tam kopumā atvēlēti 9,9 miljoni eiro.

"Mēs saprotam, ka viņi iznes, tāpat kā mediķi, uz savas muguras vissmagāko darbu ar vissmagākajiem pacientiem un cilvēkiem. Viņiem ir jātur gan komunikācijas rūpe, gan aprūpes rūpe, protams, tāpat kā citiem darbiniekiem. Tātad 2022. gadā aprūpētāju algas tiks celtas, un mēs ticam, ka nākotnē arī pārējās algas varēs pacelt. Es domāju, ka alga ir ļoti svarīga cilvēkiem, lai viņi vispār izvēlas šo profesiju," sacīja LM parlamentārā sekretāre Evita Zālīte-Grosa (Jaunā konservatīvā partija).

Atalgojuma pieaugums paredzēts aprūpētājiem, kuri pēc kvalifikācijas atbilst trešajai kategorijai. Pašlaik šīs kategorijas aprūpētājiem vidējais atalgojums bijis aptuveni 540 eiro. Taču nākamā gada janvārī tas paredzēts 608 eiro pirms nodokļu nomaksas apmērā. Vienlaikus ieviests jauns amats "vecākais aprūpētājs" – tur mēnešalga plānota 705 eiro apmērā.

Sociālās aprūpes institūciju apvienībā skaidroja, ka atalgojuma palielinājums nepieciešams arī citu kategoriju aprūpētājiem. 

"Manas bažas ir tādas – nākamais līmenis, kas ir šie sociālie aprūpētāji un kuriem ir pirmā līmeņa augstākā izglītība, un sociālie rehabilitētāji, kuriem arī ir pirmā līmeņa augstākā izglītība, viņi šobrīd saņem 730 eiro. Tad pazūd šī šķēre starp mazkvalificēto darbaspēku un to, kas ir jau ar augstāko izglītību. Tas jau mūsu valstī diemžēl ir gadu no gada, kad mēs to algu ceļam uz augšu un tad pazūd jēga. Man šobrīd, piemēram, ir vairāki darbinieki, kuriem ir atbilstoša izglītība un tajā pašā laikā man ir vakance sociālajam aprūpētājam.

Esošie darbinieki nevēlas iet uz šo darbu, jo, saņemot šo aprūpētāja algu ar visām piemaksām par nakts darbu, viņš saka – "es saņemu vairāk, priekš kam man iet, tur ir [lielāka] atbildība un viss pārējais","

skaidroja apvienības priekšsēdētājas vietnieks Alvars Šteinbergs.

Turklāt pašlaik paredzēts, ka algu pieaugums tiks dotēts no valsts budžeta pusotru gadu – pirmo gadu pilnā apmērā, un pēc tam – 50% apmērā. Šteinbergs sacīja, ka pēc tam, kad tas būs jāsedz no pašvaldību budžetiem, visticamāk, cietīs aprūpes centru klienti, kuriem par pakalpojumu nāksies maksāt vairāk.

Vēl nākamgad par darbu īpaša riska apstākļos aprūpētājiem plānotas arī piemaksas 25% apmērā, taču citiem aprūpes centros nodarbinātajiem – 15% apmērā. Tam budžetā paredzēti 1,4 miljoni eiro.

Lielāks atbalsts ārpusģimenes aprūpei

Vēl būtiskas izmaiņas paredzētas aizbildņiem. Vairāk nekā divi miljoni paredzēti, lai izlabotu daudzus gadus pastāvošu netaisnību. Līdz šim, ja bērnam tika piešķirts jebkāds finansiāls atbalsts par apgādnieka zaudējumu, tad pabalsts aizbildnim tika samazināts par piešķirto summu. Vienlaikus audžuģimenē vai aprūpes iestādē ievietotam bērniem šo naudiņu neatņēma. Kā to vērtē nozarē? 

"Šī iespēja būs vienāda visiem bērniem, kas ir ārpusģimenes aprūpē. Tas ir milzīgs sasniegums; un gadiem ilgi pastāvējusi netaisnība, tiks izlabota, un par ko mēs – visi nozares cilvēki – priecājamies.

Un otrā lieta, ko es redzu, ir tā labā ziņa, ka LM ir iesniegusi nākamā gada budžetā paredzējumu par papildu finansējumu šiem centriem," skaidroja ārpusģimenes aprūpes atbalsta centra "Zvannieku mājas" vadītāja Linda Baļčūne.

Papildu finansējums paredzēts ārpusģimenes aprūpes atbalsta centriem. Respektīvi, centra pakalpojums bija apmaksāts audžuģimenēm, bet līdz šim nebija pieejams aizbildņiem un adoptētājģimenēm. No nākamā gada plāno to mainīt.

"Tas, kā strādās ārpusģimenes aprūpes centri, no tā būs atkarīgs, cik mums bērni būs institūcijās un kā jutīsies tās ģimenes, kuras strādā šajā ļoti sarežģītajā nozarē. Es domāju, ka tas būs labs sākums un tam būs arī turpinājums aiznākošgad. Man ir liels prieks, ka mums izdodas līmeņot arī uzturlīdzekļos, arī valsts atbalstā visas ārpusģimenes aprūpes formas," teica LM parlamentārā sekretāre.

Izmaiņas nākamajā gadā skars arī darba devējus, kuriem turpmāk no saviem līdzekļiem būs jāapmaksā par vienu darbinieka slimības dienu mazāk. No nākamā gada to apmaksās valsts jau no 10. darba nespējas dienas. Šim nolūkam budžetā plāno atvēlēt septiņus miljonus eiro.

Starp prioritārajiem pasākumiem iekļauts arī finansējums obligātajam sociālās rehabilitācijas pakalpojumam no vardarbības cietušām un vardarbību veikušām personām – šis pakalpojums noteikts kā obligāts jau no šī gada 1. jūlija. Vēl viena būtiska izmaiņa ir tehnisko palīglīdzekļu klāsta palielināšana.

Šobrīd nākamā gada likumprojektu skata Saeimā. Galīgajā lasījumā to cer pieņemt līdz valsts svētkiem.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt