Pēc atbalsta iecerei apvienot vairākas augstskolas – neziņa par konkrētākiem plāniem

Par gaidāmo apvienošanos joprojām nekas daudz nav zināms – tā saka augstākās izglītības iestādēs, par kuru apvienošanu valdība sprieda septembrī. Izglītības un zinātnes ministrijai dots uzdevums līdz nākamā mācību gada sākumam izstrādāt reģionu augstākās izglītības iestāžu apvienošanās koncepciju.

Mēģināja veidot konsorciju

Septembra vidū valdība lēma uzdot Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM) apvienot reģionu universitātes. Izmaiņas skartu Liepājas Universitāti, kurai jāpievienojas kādai no zinātņu universitātēm. Savukārt Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijai jāapvieno spēki ar Daugavpils Universitāti. Šīs izmaiņas ir daļa no augstskolu reformas, kuras viens no mērķiem ir samazināt augstākās izglītības iestāžu skaitu un uzlabot studiju kvalitāti, kā arī veicināt zinātnisko darbību.

Jau gadiem ir runāts par to, ka šo mērķu sasniegšanai daļā augstskolu spēki būs jāapvieno. Sākotnēji plānā bija veidot konsorcijus. Pirmo tādu jau izveidoja pērnā gada vasarā – vienošanās tika slēgta starp Daugavpils Universitāti, Liepājas Universitāti un Latvijas Lauksaimniecības universitāti. Taču ministrija ar augstskolām nespēja vienoties par konsorcija definīciju, tāpēc šī iecere īstenota netiks.

“Es domāju, ka konsorcija ideja bija ļoti laba. Bet ne jau augstskolas to izjauca. Tā bija augstskolu vēlme sākt strādāt kopā. Nu, ļaujiet! Varbūt nespiežat uzreiz šo apvienošanos. Nē, toreiz vajadzēja uzreiz definīcijā iestrādāt, ka tev ir obligāti jāapvienojas. Protams, ka tas pajuka,” norādīja Daugavpils Universitātes zinātņu prorektors Arvīds Barševskis.

Pēc tam tapa iecere par citādu apvienošanu. IZM uzdots reorganizēt Daugavpils Universitāti un Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmiju – tās apvienot un uz to bāzes izveidot jaunu valsts augstskolu ar starptautiska mēroga zinātnisku un akadēmisku potenciālu.

Liepājā neziņā par apvienošanos

Liepājas Universitāti sākotnēji plānoja pievienot Latvijas Universitātei, taču pēdējā brīdī rīkojuma projektā veiktas izmaiņas un atstāta iespēja to pievienot jebkurai no zinātnes universitātēm. “Manuprāt, ir būtiski – integrējot Liepājas Universitāti, es nevaru pateikt, kurā no zinātņu universitātēm – [Rīgas] Tehniskajā universitātē, Latvijas [Universitātē] vai Lauksaimniecības universitātē – to mēs šobrīd nevaram pateikt, jo mums ir gads laika domāt un vērtēt, kura ir labākā lieta.

Viņiem ir ļoti spēcīgi attīstīts humanitārais virziens. Vienlaikus, paskatoties uz Liepājas pilsētu, mēs redzam, ka tās vajadzības ir mazliet citas.

Un tad ir svarīgi šo sinerģiju izveidot, lai universitāte kalpo gan pilsētas, gan visa reģiona attīstības vajadzībām,” norādīja izglītības ministre Anita Muižniece (Jaunā konservatīvā partija).

Reģionos ministrijas ieceri pamatā nenopeļ, taču ar aizdomām raugās uz tās realizāciju. Šobrīd neskaidrību ir vairāk nekā skaidrību, tāpēc universitātēs neprognozē, vai apvienošanās būs uz labu. Piemēram, Liepājas Universitāti visvairāk satrauc šī lēmuma pēkšņums – pirms projekta apstiprināšanas valdībā nekas par to neesot bijis zināms, neesot bijušas arī sarunas ar universitāti. Turklāt universitāte nu ir tikusi pie sava tipa – lietišķo zinātņu universitāte. Un nav skaidrības, vai pievienošana zinātnes universitātei liks arī šai augstākās izglītības iestādei par tādu kļūt.

“Es nezinu, kas ir zināms par apvienošanos. Pilnīgi neko es nezinu. Pirmkārt, kādā modelī tas varētu notikt, vai vispār tam varētu būt kāda jēga. Kāds būs juridiskais pamats? Arī kādi dokumenti jāizstrādā, lai tas būtu. Tur ir tik daudz nezināmo! Kādas investīcijas būtu iespējamas? Ļoti, ļoti daudz nezināmo. Tāpēc man jāsaka atklāti – manuprāt, 2022. gada 1. septembris, kas ar mums tādā veidā nebija saskaņots, ir sasteigts termiņš,” sacīja Liepājas Universitātes rektore Dace Markus.

Markus uzskata, ka lēmumi pieņemti ačgārni. Vispirms vajadzēja definēt, kā apvienošana praktiski notiks, un tad pieņemt lēmumus.

Vēl Liepājā bažas sagādā iespēja kļūt par kādas universitātes filiāli, lai gan ministrijā neoficiāli esot solīts, ka tas nenotiks.

“Parlaments ir vasarā atbalstījis grozījumus Augstskolu likumā, kas tostarp paredz vairākus integrācijas risinājumus. Viens no tiem ir arī zinātnes universitāšu ekosistēmas veidošana, kas paredz iespēju veidot studentu pilsētiņu, kas ģeogrāfiski var atrasties citā pilsētā. Šādā veidā būs iespējams gan saglabāt savu identitāti, gan augstskolai tālāk kopt savas tradīcijas, gan personālu. Liepājas Universitātei būtu iespēja fokusēties uz savas pamatdarbības nodrošināšanu, īstenot projektus, mācīt, mazāk uztraukties par administratīviem jautājumiem, kas bieži vien augstskolu vadībai paņem lielus resursus,” sacīja IZM Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta direktors Dmitrijs Stepanovs.

Tātad augstskolu apvienībām varētu būt viena padome.

Tomēr Stepanovs norādīja, ka vēl nekas nav akmenī kalts. Turklāt maldīgs ir uzskats, ka augstskolu apvienošanai jānotiek līdz nākamā gada pirmajam septembrim. Šis ir termiņš, kad Izglītības un zinātnes ministrijai ir jābūt gatavai koncepcijai, kā apvienošanās notiks. Respektīvi, ir dots gads laika, lai sarunās ar iesaistītajām pusēm un sociālajiem partneriem rastu labākos risinājumus.

Un pašlaik tiešām ir ļoti daudz nezināmo.

Rēzeknē daudz neskaidrību

Par ko apvienošanās procesā visvairāk bažījas Latgalē? Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijas Studiju un zinātņu prorektore Anželika Juško-Štekele: “Reformas ir vajadzīgas, un mēs neatsakāmies piedalīties reformās, bet mēs paužam savu pārliecību, ka reformām ir jābūt pārdomātām un izvērtētām. Un šajā gadījumā mūsu viedoklis ir tāds, ka

tā nav līdz galam izvērtēta vai arī nav pietiekami izskaidrota.

Un katrai augstskolai šobrīd ir uzdoti uzdevumi, kas ir saistīti gan ar augstskolu padomju veidošanos, gan senāta funkciju pārskatīšanu, gan, kas ir īpaši svarīgi – ar studiju attīstības plānu, zinātnes attīstības plāna izstrādi. Un nākamajā gadā tā jau ir stratēģijas izstrāde. Un tad mums ir apmulsums, vai mums nāksies šos darbus darīt divas reizes.”

Turklāt nopietnas sarunas pēc Ministru kabineta lēmuma starp ministriju un augstskolām nav notikušas, norādīja Juško-Štekele. Līdz ar to bažu mazāk nekļūst.

Uz informācijas trūkumu un neskaidrībām norāda visas iesaistītās augstākās izglītības iestādes, arī Daugavpils Universitātes prorektors Arvīds Barševskis: “Man liekas, ka tas vairāk pagaidām ir uzstādījums uzstādījuma pēc, skaidri neredzot, kāds būs rezultāts. Politiķi grib acīmredzot savu konsultantu un ekspertu priekšā, kuri visu laiku saka, ka ir jāsamazina augstākās izglītības iestāžu skaits, tādā veidā labāk izskatīties, ka šie procesi ir sākušies. Taču to varētu pietiekami gudri un valstiski darīt, ja valsts iesaistītos ar atbalsta mehānismiem.”

Plāno drīzumā sarunas un ES finansējumu

Tikmēr ministrijas pārstāvis Dmitrijs Stepanovs skaidroja, ka drīzumā sāksies sarunas gan ar augstskolām, gan pašvaldībām, plānošanas reģioniem, nozares ekspertiem, lai risinātu neskaidros jautājumus.

Rezultāts varētu būt arī atšķirīgs no tā, kas ir definēts valdības uzdevumā.

“Gads ir nepieciešams, lai izstrādātu koncepciju, šī koncepcija tiks nostiprināta MK rīkojumā. Un pēc MK rīkojuma atbilstoši pieejamajam laika grafikam, kāds būs rīkojumā – parasti tas ir no viena līdz pieciem gadiem, kad integrācija jāievieš dzīvē. Un šobrīd ir pieejams Atveseļošanas noturības finansējums tieši augstskolu stratēģiskās specializācijas un integrācijas pasākumiem. Līdz ar to nodrošināsim arī nepieciešamo finansiālo atbalstu,” sacīja Stepanovs.

Jāpiebilst, ka augstākās izglītības iestādēs norādīja, ka naudai integrācijas pasākumiem būtu jānāk no valsts budžeta, nevis Eiropas fondiem.

Par to, ka daļā Latvijas augstskolu nepieciešama reorganizācija, savulaik iestājies arī bijušais izglītības ministrs Kārlis Šadurskis. Par pašreizējo ministrijas plānu viņš pauda, ka galvenais, lai apvienošanās nav tikai juridiska. Esot vienlaikus nepieciešams mainīt nozares finansēšanas modeli.

“Mums ir ļoti neproporcionāls valsts finansējums izglītības pakāpēm. Ja mēs no valsts budžeta finansējam augstāko izglītību un zinātni tādā apjomā, kā tas ir, tad nekāda modeļa maiņa nevar radīt kvalitatīvu lēcienu. Kaut kādas izmaiņas būs.

Jautājums, kā šī apvienošanās būs, – vai tiek izveidota viena akadēmiskā cepure, vai tiek sapludinātas akadēmiskās intelektuālās telpas,” norādīja Šadurskis.

Lai arī iesaistītās augstskolas uz nākotni skatās ar bažām, tomēr ir gatavas un atbalsta reformu. Ja risinājumi būs racionāli, tad visās izglītības iestādēs saredz pozitīvu iznākumu. To, kā risināsies sarunas starp iesaistītajām pusēm, iespējams, redzēsim jau tuvākajā laikā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt