Vakcinācija šogad ir ļāvusi mazliet sākt atkopties arī tūrisma nozarei. Līdz ar vakcinācijas aptveres palielināšanos daudzviet mīkstināti ceļošanas ierobežojumi, kā arī citviet, piemēram, Dānijā, ierobežojumi atcelti pavisam.
Arī latvieši kopš potēšanās sertifikāta ieviešanas sākuši arvien aktīvāk ceļot. Lidostā ''Rīga'' augustā apkalpota teju puse no pirmspandēmijas apjoma – vairāk nekā 390 tūkstoši pasažieru. Šobrīd ceļošana mazliet norimusies, taču tā tas notiek ik gadu pēc vasaras, stāstīja lidostas pārstāve Ilze Salna.
“Par tālāko rudens sezonu runājot, esam piesardzīgi optimistiski. Lidojumu skaits, ko ir pieteikušas aviokompānijas, ir tuvs 2019. gada līmenim, bet, protams, daudz kas būs atkarīgs no pandēmijas situācijas un tā, vai būs kādi Latvijā un pasaulē stingrāki ceļošanas ierobežojumi.
Tomēr pašlaik mēs prognozējam, ka līdz gada beigām mēs varētu apkalpot 2–2,3 miljonus pasažieru, kas, protams, ir ļoti maz salīdzinājumā ar 2019. gada 7 miljoniem,” atzina Salna.
Lai arī lielas drūzmas nav, lidostā ''Rīga'' aicina apmeklētājus uz lidojumiem ierasties divas stundas iepriekš, taču, ja ir vēlme uz vietas veikt Covid-19 testu, tad nepieciešams ierasties līdz pat četrām stundām pirms lidojuma.
“airBaltic” ziemu pagaidām neprognozē
Arī aviokompānija “airBaltic” Latvijas Radio skaidroja, ka augusta rādītāji krietni uzlabojušies salīdzinājumā ar pērnā gada augustu. Aviolīnija augustā apkalpojusi vairāk nekā 280 tūkstošus pasažieru.
“Tāpat tas bija par 36% augstāk nekā šī gada jūlijā. Ar katru mēnesi mēs joprojām redzam to, ka pieprasījums pēc ceļojumiem turpina palielināties. Tas ir bijis iespējams, pateicoties ceļojumu ierobežojumu mazināšanai un plašākai vakcinācijas aptverei Latvijā un Eiropā. Un šobrīd 2021. gadā apkalpoto pasažieru rādītājs ir pārsniedzis vienu miljonu, un “airBaltic” ir spējis saglabāt savas tirgus līdera pozīcijas Baltijā,” norādīja aviokompānijas pārstāvis Didzis Rudmanis.
Gaidāmo ziemu prognozēt pagaidām esot sarežģīti, jo šobrīd pandēmijas laika neskaidrību dēļ pasažieri biļetes bieži vien iegādājas ne ātrāk kā mēnesi pirms lidojuma. Aizvadītajos mēnešos pasažieriem visaktuālākie bijuši atpūtas braucieni. Kopumā vasarā latvieši braukuši gan uz Ēģipti, gan Turciju, gan ceļojuši pa Eiropu.
Uz Latviju ceļo samērā maz
Kamēr latvieši samērā aktīvi turpina ceļot arī pēc vasaras, grūtāk iet tūrisma nozarei Latvijā – pie mums šobrīd brauc samērā maz tūristu, pauda Latvijas Profesionālo gidu asociācijas prezidente Aija Lubeja-Sube.
“Tūristu gidiem darba ir ļoti maz. Var uz pirkstiem saskaitīt, cik maz. Tie, kas ir jau strādājuši vairākus gadus, tiem ir kaut kāda sava klientūra, bet tie tad ir individuālie tūristi. Un pagājušajā vasarā nebija nemaz. Bet šovasar vismaz bija trīs kruīzu kuģi, kas ienāca. Tad vēl dažas Lietuvas firmas vācvalodīgajām kolēģēm piedāvāja darbu. Arī spāņi. Ir bēdīgi. Bet ir mazliet cerīgāk nekā bija pagājušajā gadā. Jo tad nebija pilnīgi nekā. Tagad vismaz drusku,” atzina Lubeja-Sube.
Sarežģīta situācija ar bērniem un Krievijas tūristiem
Viena no problēmām ir tā, ka Latvija principā šobrīd ir atvērta tikai ieceļošanai no citām Eiropas valstīm, kas ir neliela tirgus daļa, stāstīja biznesa augstskolas ''Turība'' Tūrisma pētniecības centra vadītājs Ēriks Lingebērziņš.
Trešo valstu iedzīvotājiem arī tad, ja viņi potējušies ar Eiropā atzītām vakcīnām, ir nepieciešams iegūt Latvijā atzītu vakcinācijas sertifikātu. Tuvākajā laikā, gan, iespējams, Latvijā atzīs Lielbritānijas vakcinācijas sertifikātus. Nozarē cer, ka ar laiku atzīs arī citās valstīs iegūtos dokumentus.
“Mums ir joprojām sarežģīta situācija, ka tāds nozīmīgs ārvalstu ceļotāju segments, kas ir ģimenes ar bērniem no Lietuvas un Igaunijas, ļoti limitēti var ierasties Latvijā, ņemot vērā to, ka mēs par pieaugušajiem uzskatām visus no 12 gadu vecuma. Neņemam vērā to, ka mēs bijām vieni no pirmajiem, kas sāka vakcināciju personām no 12 gadiem. Šādā veidā tas tirgus tiek ierobežots,” sacīja Lingebērziņš.
Tāpat sarežģīta situācija ir ar Krievijas tirgu, kas līdz šim bija 30% no Latvijas ienākošā tūrisma tirgus.
Proti, tie, kuri potējušies ar Krievijā ražoto vakcīnu “Sputnik”, arī nevar saņemt Eiropā derīgu vakcinācijas sertifikātu, jo konkrētā vakcīna nav reģistrēta Eiropas Zāļu aģentūrā.
Nozare šobrīd veido dialogu ar Ekonomikas ministriju, lai runātu par to, kā paplašināt iespējas tūristiem apmeklēt Latviju.
