Veselībā, izglītībā un sociālajā aprūpē pēc 15. novembra klātienē drīkstēs strādāt Covid-19 pārslimojušie vai potētie

No 15. novembra, kad beigsies noteiktais pārejas periods, veselībā, izglītībā un sociālajā aprūpē klātienē strādājošajiem tiks noteikta prasība spēt uzrādīt derīgu Covid-19 pārslimošanas vai vakcinācijas sertifikātu. Tā otrdien, 28. septembrī, lēma valdība.

ĪSUMĀ:

  • No 15. novembra medicīnā, izglītībā un sociālajā aprūpē strādājošajiem jāuzrāda Covid-19 pārslimošanas vai vakcinācijas sertifikāts.
  • Ja darbinieks uzsāks vakcinācijas kursu, pārejas periodā no 11. oktobra līdz 15. novembrim viņa Covid-19 testus apmaksās valsts.
  • Izveidos konsīliju, kas lems, vai kādam pamatoti nebūtu atliekama potēšanās.
  • Arī darba devēji pēc noteiktiem kritērijiem varēs noteikt, ka noteiktā amatā vajag sertifikātu.
  • Cilvēkiem, kuri potējušies ar "AstraZeneca" potes pirmo devu, turpmāk sertifikāta saņemšanai būs jāsaņem arī otrā deva.
  • Līdz 11. oktobrim izstrādās vadlīnijas, kā darba devējs drīkst rīkoties, ja darbinieks 15. novembrī nevar uzrādīt sertifikātu.
  • LIZDA neapmierināta, pārmet valdības neieklausīšanos nozares bažās.

Valdība arī lēma, ka no 11. oktobra teju visi pakalpojumi un pasākumi iekštelpās drīkstēs notikt tikai, ja cilvēks varēs uzrādīt Covid-19 vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātu vai negatīvu Covid-19 testu.

Valdības atbalstītie un pārstrādātie noteikumi paredz, ka pienākums uzrādīt Covid-19 vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātu būtu tiem, kuri klātienē strādā:

  • ārstniecības iestādēs, tostarp aptiekās;
  • ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijās;
  • izglītības iestādēs.

Tāpat valdība lēma, ka arī darba devējs pēc noteiktiem kritērijiem varēs noteikt prasību pēc vakcinācijas, ja darbinieki ir ilgstošā saskarsmē ar klientiem vai ar lielu klientu skaitu; citiem darbiniekiem, piemēram, ražotnēs vai ēdināšanas iestāžu virtuvēs vai arī tiem, kuri ir kritiski svarīgi uzņēmuma nepārtrauktības nodrošināšanai.

Vienlaikus ieviesīs medicīnisku konsīliju, kas vērtēs vakcinācijas atlikšanas pamatotību. Pēc noteiktiem kritērijiem varēs konkrētam cilvēkam pieņemt lēmumu par vakcinācijas atlikšanu un šajā periodā varēs strādāt ar testu, ko apmaksā valsts.

Kultūras ministrs Nauris Puntulis (Nacionālā apvienība) gan vaicāja, kāda ir prognoze par konsīlija noslodzi iespējama lielā pieteikumu skaita dēļ, tomēr veselības ministrs Daniels Pavļuts ("Attīstībai/Par!") atturējās prognozēt, atgādinot, ka eksperti jau iepriekš uzsvēruši –

potēšanās varētu būt jāatliek vien retos gadījumos, piemēram, smagas alerģijas reakcijas jeb anafilakses dēļ vai tad, ja notiek aktīva terapija citā jomā, tāpēc ar potēšanos jānogaida.

Pārejas periods

Pārejas periods – līdz 15.novembrim – izraudzīts, lai personai būtu iespējams pabeigt pilnu vakcinācijas kursu (4 nedēļas), kā arī, lai vakcinācijas sertifikāts stātos spēkā (14 dienas). 

No 11. oktobra līdz 15. novembrim šo jomu darbinieki savus darba pienākumus var veikt, ja viņiem ir testēšanas sertifikāts.

Darbiniekiem kas uzsākuši vakcināciju, bet nav pabeiguši vakcinācijas kursu, RNS vai antigēna Covid-19 testi tiek nodrošināti valsts apmaksāta rutīnas skrīninga ietvaros atbilstoši Slimību profilakses un kontroles (SPKC) mājaslapā publicētam Covid-19 testēšanas algoritmam.

Izņēmums ir augstskolas un koledžas, kas realizē augstākās izglītības programmas. Tur spēkā paliek iepriekšējais regulējums, proti, no 11. oktobra augstskolās un koledžās visiem darbiniekiem un studentiem klātienē būs jābūt Covid-19 vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātam. Līdz tam pietiek ar testu, kas veicams par savu naudu.

Veselības ministrija noteikumu grozījumu anotācijā arī skaidroja, ka tests Covid-19 infekcijas noteikšanai nevar aizvietot vakcināciju un tas nav uzskatāms par līdzvērtīgu epidemioloģiskās drošības pasākumu. Tests izmantojams kā drošības līdzeklis attiecībā pret citu personu inficēšanu un uzskatāms kā palīgrīks, bet tas nepasargā pašu testēto personu no saslimšanas, jo viņš jebkurā brīdī, veicot darba pienākumus, var inficēties. Regulējuma mērķis ir ne tikai citu personu drošība, bet arī darba drošība.

Ja pārejas periodā sertifikāta nav

Ja darbinieks līdz 15. novembrim nav ieguvis vakcinācijas sertifikātu, kā arī tam nav pārslimošanas sertifikāta, tad darba devējam pastāv iespēja pārstrukturēt darbu, lai pakalpojumus varētu sniegt arī attālināti, ja tas ir iespējams atbilstoši darba specifikai.

Ja darba devējs nevar pielaist darbinieku pie pienākumu pildīšanas – darbinieks nevar uzrādīt noteikto sadarbspējīgo sertifikātu –, darba līguma puses  var izmantot jau esošos darba tiesisko attiecību regulējošajos normatīvajos aktos noteiktos risinājumus.  Tā, piemēram, darbinieks un darba devējs var grozīt darba līgumu, savstarpēji vienojoties. Darbinieks un darba devējs var izbeigt darba tiesiskās attiecības, savstarpēji vienojoties. Tāpat darbinieks var izmantot Darba likuma 100. pantā noteiktās tiesības attiecībā uz darba līguma uzteikumu. 

Ja darba devējam aizliegts pielaist darbinieku pie darba, jo darbinieks nevar uzrādīt Covid-19 sertifikātu, tad veidojas situācija, ka darba devējs nevar darbinieku nodarbināt vai arī veikt darbinieka saistības izpildījuma pieņemšanai nepieciešamās darbības. Proti, ir pamats uzskatīt, ka iestājusies Darba likuma 74. panta otrajā  daļā minētā dīkstāve. Ja tā radusies darbinieka vainas dēļ, tad atlīdzību par dīkstāvi drīkst neizmaksāt.

Ievērojot to, ka darbinieks ir bijis informēts, ka ir nepieciešams uzrādīt sertifikātu, lai veiktu darbu, bet viņš to nav uzrādījis, tad ir pamats uzskatīt, ka dīkstāve radusies darbinieka vainas dēļ.

Papildus Darba likuma 57. panta pirmā daļa paredz darba devēja tiesības dīkstāves gadījumā norīkot darbinieku darba līgumā neparedzēta darba veikšanai ne ilgāk kā uz diviem mēnešiem viena gada laikā. 

Tomēr Izglītības un zinātnes ministre Anita Muižniece (Jaunā konservatīvā partija) pauda bažas, ka

ir "baltais plankums" – nav noteikts, ko darba devējs drīkst darīt, ja pēc 15. novembra darbinieks tomēr nav ieguvis Covid-19 sertifikātu.

Savukārt Operatīvās vadības grupas vadītājs Jānis Citskovskis atzina, ka patlaban darba devējs drīkst rīkoties esošā likuma ietvaros un papildu regulējumiem būtu vajadzīgs likuma grozījums un Saeimas lēmums.

Valdības sēdē arī vienojās uzdot atbildīgajām ministrijām līdz 11. oktobrim izstrādāt vadlīnijas darba devējam, kā rīkoties gadījumos, ja nodarbinātie nepilda viņiem noteiktos pienākumus.

Muižniece vienlaikus uzsvēra, ka, piemēram, pirmsskolas izglītībā strādājošie pēc 15. novembra nevarēs pieskatīt bērnus caur "Zoom", bet vienlaikus izglītības nozarē nebūs iespējas izsludināt jaunu vakanci, lai meklētu citu darbinieku, tāpēc mudināja meklēt iespējas, kā iedot skaidru atbildi, kā, piemēram, skolas direktors drīkst rīkoties pēc pārejas noteikumu beigām.

Arī Latvijas Pašvaldību savienības pārstāve Ināra Dundure pauda bažas par pirmsskolas izglītībā strādājošajiem, kuri nekādā veidā pēc pārejas perioda nevar pāriet uz darbu attālināti.

Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) ģenerāldirektore Līga Meņģelsone norādīja, ka darba devējiem vajadzētu dot vairāk pilnvaru drošas darba vides veidošanai, kā arī mudināja domāt, ka būtu solidāri, ja līdzīgi noteikumi par darbu ar Covid-19 sertifikātu tiktu pieņemti arī valsts pārvaldē strādājošajiem.

Savukārt Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras vadītājs Jānis Endziņš aicināja normatīvi noteikt, ka visās nozarēs klātienē strādājošie var strādāt tikai ar vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātu, savukārt tests līdz pārejas perioda beigām būtu veicams tikai par saviem līdzekļiem. Līdzīgi, kā tas šobrīd ir Itālijā.

LIZDA neapmierināta

Valdība nav ieklausījusies sadarbības partneros, Latvijas Radio sacīja Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) vadītāja Inga Vanaga, komentējot valdības lēmumu pēc 15. novembra izglītības nozarē darbu klātienē ļaut turpināt tikai ar sadarbspējīgu Covid-19 pārslimošanas vai vakcinācijas sertifikātu.

Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības vadītāja Inga VanagaPaula Dēvica

Vanaga uzsvēra, ka, lai arī arodbiedrība atbalsta vakcināciju, šāds solis tikai palielinās pedagogu trūkumu un esošo skolotāju slodzes. Pēc Vanagas aplēsēm, darbu profesijā varētu pamest vairāki simti skolotāju.

Viņa norādīja, ka "vislielākais riska moments" saistīts ar tām vakancēm, kas veidosies šāda lēmuma rezultātā.

"Tas ir būtiskākais iebilduma iemesls, jo palielināsies slodze šodien strādājošajiem, kuri ir vakcinēti, pārslimojuši, un tas ir ļoti nesamērīgi pie tām vakancēm, kas novērotas līdz Covid-19 apstākļiem un pie tiem profesionālās izdegšanas rādītājiem, kas šodien tiek novēroti nozarē strādājošo vidū," teica Vanaga.

Vakcinācijas prasība darba vidē – likumos pamatota

Vakcinācija darba vidē ir pamatota ar Epidemioloģiskās drošības likumā noteikto personas pienākumu nepakļaut citas personas inficēšanās riskam, kā arī ar darba aizsardzību regulējošo normatīvo aktu prasību nepakļaut darbiniekus inficēšanās riskam.

Nepieciešamo aizsardzības līmeni ir iespējams panākt, ja ir vakcinēti darbinieki, kuru darba pienākumos ir darbs situācijās, kurās tiem ir palielināts risks inficēt citas personas, it īpaši strādājot ar personām, kurām Covid-19 infekcija var radīt palielinātus riskus veselībai (gados vecākas personas, personas ar hroniskām slimībām u.c.), kā arī situācijās, kurās ir palielinātas iespējas inficēties pašiem, it īpaši kontaktējoties ar lielu skaitu personu, kuru veselības stāvoklis nav zināms.

Šie nosacījumi, vadoties no darba specifikas, attiecināmi uz ārstniecības iestādēs, aptiekās, ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijās un izglītības iestādēs nodarbinātajām personām.

Valdības lēmums arī paver iespējas darba devējiem jau darbinieku atlases procesā pārliecināties, vai kandidātam (vismaz fināla kandidātiem) ir Covid-19 pārslimošanas vai vakcinācijas sertifikāts,

īpaši, ja atlase notiek uz amatiem, kurus var veikt tikai šādu sertifikātu īpašnieki. 

Jaunie noteikumi arī paredz to, ka vienu "AstraZeneca" vakcīnu devu saņēmušie vairs netiks uzskatīti par pilnībā vakcinētiem, tagad būs nepieciešams iziets pilns potēšanās kurss un jānogaida 15 dienas, lai saņemtu potēšanās sertifikātu. Iepriekš spēkā esošie noteikumi paredzēja, ka ar "AstraZeneca" vienu devu potētie 21 dienu pēc vakcīnas saņemšanas pašmājās var tikt pie tiem pašiem pakalpojumiem, kas bija pieejami pilnu vakcinācijas kursu izgājušiem cilvēkiem.

KONTEKSTS:

Pirmais Covid-19 uzliesmojums Latvijā piedzīvots 2020. gada martā, kad valdība izsludināja ārkārtējo situāciju, kas beidzās 9. jūnijā, jo vasarā vīrusa izplatība norima. Tomēr rudenī uzliesmojums atsākās, tāpēc valdība noteica otro ārkārtējo situāciju, kas beidzās 2021. gada 6. aprīlī.

Arī 2021. gada vasarā Latvijā ierobežojumu bija mazāk, jo 14 dienu kumulatīvais saslimšanas gadījumu skaits uz 100 000 iedzīvotāju turējās zem 100 gadījumiem.

Rudenī pieaugot Covid-19 saslimstībai un slimnīcu noslodzei, valdība lēma par jauniem noteikumiem, nosakot par pienākumu vakcinēties vairāku profesiju pārstāvjiem un lemjot, ka teju visi pakalpojumi un pasākumi iekštelpās drīkst notikt tikai, ja apmeklētāji un dalībnieki ir potējušies pret Covid-19, izslimojuši vīrusu vai uzrāda negatīvu Covid-19 testu.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt