Sadaļas Sadaļas

IZM nākamā gada budžeta prioritātes – pedagogu algu celšana un papildu atbalsts zinātnei

Izglītība ir viena no problemātiskajām nozarēm Latvijā. Tā ik gadu prasa lielus ieguldījumus, un naudu nozarē vajadzēs arvien vairāk. Nozarei priekšā ir būtiskas pārmaiņas, un Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) nākamajam gadam papildus pieprasa 147 miljonus eiro prioritārajiem pasākumiem.

IZM 2022.gada budžeta prioritātesPaula Dēvica

Zinātnes stiprināšana un pedagogu algu palielināšana ir galvenās budžeta prioritātes IZM. Algas plāno paaugstināt visos izglītības līmeņos, turklāt iecerēts mainīt arī algu finansēšanas modeli. Tikmēr ministrijā pieņemts vēsturisks lēmums zinātnes nozarei – pieprasīta papildu nauda bāzes finansējuma palielināšanai. Taču kopumā, salīdzinot triju Baltijas valstu atvēlēto naudu izglītības nozarei, Latvija izglītībā tērē vismazāk no iekšzemes kopprodukta.

Šogad Latvija izglītības nozarei atvēlējusi 823 miljonus eiro – tātad katrs iedzīvotājs nozarei šai gadā atvēlējis 433 eiro. Abas pārējās Baltijas valstis bijušas dāsnākas. Igaunijā kopumā nozarei atvēlēti 785 miljoni eiro. Tas nozīmē, ka katrs Igaunijas iedzīvotājs atvēlējis vairāk – 590 eiro šajā gadā. Taču Lietuva nozarē ieguldījusi vismaz divreiz vairāk naudas nekā Latvija – kopumā atvēlēti 2,8 miljardi eiro, un katrs šīs valsts iedzīvotājs tērējis 1029 eiro.

Jau gadiem pedagogu algas Latvijā ir vienas no zemākajām Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas jeb OECD valstīs. Pērn tās bija pat divreiz mazākas nekā organizācijā vidēji. Bez tam arī novārdzinātā zinātnes nozare ik gadu cer, ka tai atvēlēs vairāk. Vai nākamgad šīs problēmas risinās?

Kopumā Latvijas izglītības budžets šajā gadā ir 823 miljoni eiro – lielākoties to tērē mērķdotācijās pašvaldībām, kas vēlāk lielākoties pārvēršas skolotāju atalgojumā. No kopējā budžeta 373 miljoni ir IZM budžets. No tā šogad 80 miljoni ieguldīti profesionālās izglītības saturā un infrastruktūrā. Par pieciem miljoniem mazāk cilvēkkapitāla vairošanā augstākajā izglītībā, bet – 64 miljoni – zinātnē. Bez ministrijas bāzes budžeta ik gadu nāk arī papildus naudas pieprasījums prioritārajiem pasākumiem. Šim gadam prasīja 84 miljonus eiro. Taču nākamajam gadam pieprasījums krietni audzis. Kopā ministrija lūdz 147 miljonus eiro.

Par nesamērīgo skolotāju atalgojumu jau gadiem runā gan paši pedagogi, gan politikas veidotāji. Nemainīgi arī šogad algu pacelšana ir viena no prioritātēm.

IZM budžets 

Faktiskais budžets:

  • 2020 – 405 miljoni eiro
  • 2021 – 373 miljoni eiro

Bāze un pieprasījums:

  • 2022 – 517 miljoni eiro

Kopumā izglītības nozarei atvēlētais budžets salīdzinājumā ar Baltijas valstīm 2021:

  • Latvijā – 823 miljoni eiro (433 eiro uz iedzīvotāju)

Lietuvā – 2 795 miljoni eiro (1029 uz iedzīvotāju)

Igaunijā – 785 miljoni eiro (590 eiro uz iedzīvotāju)

Izglītības budžets procentuāli no IKP salīdzinājumā ar Baltijas valstīm 2021:

Latvijā – 2,7%

Lietuvā – 5,5%

Igaunijā – 3%
 

Pašlaik spēkā esošais darba samaksas pieauguma grafiks beidzas ar šo mācību gadu, tāpēc ministrijā jālemj par to, vai turpināt algas finansēt kā līdz šim vai tomēr mainīt finansējuma modeli, lai esošo naudu izlietotu efektīvāk. Ja algas turpinās finansēt kā līdz šim – nākamajā mācību gadā samaksa par likmi būs 900 eiro pirms nodokļu nomaksas. Šobrīd tie ir 830 eiro. Taču, ja mainīs atalgojuma finansēšanas modeli, tad pedagogiem iespējams samaksāt 930 eiro par likmi no nākamā mācību gada. Pašlaik darbojas modelis “nauda seko skolēnam”, kas atzīts par neefektīvu. Izglītības un zinātnes ministre Anita Muižniece (Jaunā konservatīvā partija) iepriekšējās ministres vadībā izstrādātajam jaunajam modelim “nauda seko klasei” papildus piedāvājusi vēl divus.

Viens paredz noteikt optimālās klases lielumu pašvaldībā un piešķirt attiecīgu finansējumu. Bet otrs – noteikt optimālās izmaksas uz vienu skolēnu un pašvaldībā piešķirt naudu faktiski esošam skolēnu skaitam.

“Šo summu attiecībā pret to, cik skolēnu ir katrā pašvaldības skolā – un nevis deklarētie skolēni, bet faktiski, kas mācās –, šādu summu tad saņemtu pašvaldība. Un tālāk pēc noteiktās minimālās likmes organizētu savu skolu tīklu un nodrošinātu skolotājiem atalgojumu,” sacīja Muižniece.

Neatkarīgi no tā, vai modelis tiks mainīts, atalgojuma pieaugums paredzēts arī speciālo un profesionālo skolu pedagogiem. Nākamajos gados vajadzīga papildu nauda arī pirmsskolas pedagogu vienas stundas darba samaksas pielīdzināšanai vispārējo skolu skolotāju atalgojumam. Tāpat ministrijā plāno pārskatīt augstākās izglītības pedagogu atalgojuma politiku. 

Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības vadītāja Inga Vanaga Latvijas Radio skaidroja, ka finansējums visu akūto problēmu risināšanai ir pieprasīts. Taču ir bažas par to, cik no pieprasītā tiešām piešķirs.

Vanaga atzīmēja: “Jautājums, sākot no pirmsskolas, beidzot ar augstāko izglītību – būs ļoti žēl, ja šeit neatradīs naudu. Bet pēc pieteiktā un tās informācijas, kas ir pieejama, mēs neredzam šo būtisko izrāvienu un politiķu izpratni. Visu cieņu – ministrija prasa, bet tam nav pietiekama atbalsta no citiem kolēģiem. Ja mēs gribam kaut vai kaimiņvalstīm turēt līdzi šajos jautājumos, tad šis ir pēdējais brīdis, kad atrast finansējumu cilvēkkapitālam izglītības un zinātnes nozarē un zinātnei.”

IZM prioritātes

Papildus pieprasījums prioritāro pasākumu īstenošanai.

147 miljoni – pedagogu un akadēmiskā personāla algām, zinātnei, sportam, studējošo kreditēšanai, profesionālajai izglītībai.

Lielākās pozīcijas:

Pedagogu atalgojuma palielināšanai esošā grafika ietvaros papildus pieprasīs (tad nākamajā gadā 900 eiro par likmi):

  • 2022 – 15 mlj eiro,
  • 2023 – 45,5 mlj eiro,
  • 2024 – 45,5 mlj eiro.

Taču, ja tiek mainīts finansējuma modelis, tad pedagogu algām nepieciešams (tad nākamajā gadā 930 eiro par likmi):

  • 2022 – 16 miljoni eiro,
  • 2023 - 63 miljoni eiro,
  • 2024 – 109 miljoni eiro.

Zinātnes bāzes finansējuma palielināšanai papildus pieprasīs:

  • 2022 – 8 miljoni eiro,
  • 2023 - 15 miljoni eiro,
  • 2024 – 23 miljoni eiro.

Augstākās izglītības pedagogu atalgojuma palielināšanai:

  • 2022 – 29 miljoni eiro,
  • 2023 – 87 miljoni eiro,
  • 2024 – 87 miljoni eiro.

Ministrija Muižnieces vadībā apņēmusies arī stiprināt zinātnes nozari. Šajā gadā no valsts budžeta zinātnei atvēlēti 64 miljoni eiro, kas sevī ietver gan bāzes finansējumu 27,5 miljonu apmērā, gan naudu pētniecībai. Nākamajā gadā ministrijā cer palielināt zinātnes bāzes finansējumu.

Tas ir vēsturisks lēmums, norādīja Latvijas Jauno zinātnieku apvienības valdes loceklis Eduards Baķis: “Bāzes finansējums ir tā lieta, ar ko zinātnes institūcijas var plānot savu darbību tā, lai tā ir stabila un nebūtu jāpaļaujas uz kaut kādām fluktuācijām.

Tikai tādā veidā var plānot zinātni ilgtermiņā, nostiprināt starptautiski atzītus zinātniekus un veidot kaut kādu piesaisti.

Un otra iniciatīva, kas noteikti tiks turpināta, ir lieliski iedibinātā valsts pētījumu programma, kurā valsts piešķir pēc starptautiskiem principiem finansējumu pētījumu īstenošanai.”

Papildu nauda pieprasīta arī valsts pētījumu programmām. Jaunajiem zinātniekiem šīs ir galvenās prioritātes, un asociācijā cer, ka šo naudu ministrijai piešķirs.

Starp ministrijas galvenajām prioritātēm iekļauta dalība Eiropas Kodolpētījumu organizācijā, kam vajadzīgs nedaudz vairāk kā pusotrs miljons eiro.

Bez pedagogu algām un zinātnes starp ministrijas prioritātēm ir arī sports. Papildus pieprasa naudu bērnu un jauniešu sporta programmām – kopā vairāk nekā četrus miljonus eiro. Tādā veidā plānots palielināt atbalstu jau esošām sporta programmām un izveidot jaunas, lai sports kļūtu pieejamāks un populārāks. Samērā nelielas summas nepieciešamas arī studējošo kreditēšanai un darbam ar jaunatni jeb dažādu organizāciju, piemēram, skautu un gaidu nodrošināšanai.

Tomēr kā jau ik gadu – vajadzību ir daudz vairāk nekā iespēju. Politiķu atbalstu bieži vien saņem vien maza daļa no ministriju pieprasījumiem. Kā ar to veiksies izglītības nozarē, jāseko līdzi budžeta veidošanas procesā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt