Daļa skolēnu potējas pret Covid-19 sabiedriskās dzīves dēļ; daļai vakcinēties neļauj vecāki

Daļa skolēnu izvēlas potēties pret Covid-19, lai uzturētu sabiedrisko dzīvi. Tomēr daļai jauniešu vakcinēties neļauj vecāki.

ĪSUMĀ:

  • Daļa Latvijas skolēnu potējas, lai varētu mācīties klātienē un piedalīties starptautiskās sacensībās, kā arī ceļot.
  • Augstāka vakcinācijas aktivitāte ir vidusskolēnu vidū.
  • Visvairāk pret Covid-19 vakcinējušies ap Rīgu, mazāk - Latgalē.
  • Daļai pamatskolēnu vecāki neļauj vakcinēties pret Covid-19.

Pašlaik ir skolēnu rudens brīvlaiks, kas, visticamāk, tiks pagarināts līdz oktobra beigām, taču pēc tam klātienē mācīsies tikai pirmo trīs klašu skolēni – par to trešdien lems valdība. Tomēr līdz šim darbojās pavisam citāds algoritms – visi mācījās klātienē, testējās reizi vienā vai divās nedēļās. Tur, kur atklāja saslimšanas gadījumu, nevakcinētie bērni devās mācīties no mājām, taču vakcinētie varēja turpināt to darīt klātienē.

Jau kopš mācību gada sākuma skolās tika atklāti arvien vairāk saslimšanas gadījumu – pagājušajā nedēļā skrīninga testos mācību iestādēs atklāti 2121 saslimšanas gadījums – tie ir 15% no kopējā jauno gadījumu skaita pagājušajā nedēļā. Septembra pirmajā nedēļā tie bija vien 99.

Daļa skolēnu potējas pret Covid-19 sabiedriskās dzīves dēļ; daļai vakcinēties neļauj vecākiPaula Dēvica

Slimību profilakses un kontroles centrā Latvijas Radio apstiprināja, ka 10–19 gadus vecu bērnu vidū jauni gadījumi pēdējā laikā atklāti visbiežāk. Par to, kā šajā vecuma grupā sokas ar vakcināciju, pastāstīja Vakcinācijas projekta nodaļas pārstāve Inga Vasiļjeva:

"Šobrīd, salīdzinot ar vasaru, vecuma grupās 12–15 un 16–17 gadi turpinās tāda pati augšupejoša tendence, kāda tā bija vasarā. Šajās vecuma grupās vidējie vakcinācijas procenti sasniedz 42% grupā 16–17, un grupā 12–15 tie ir 25% pilnībā vakcinēti jaunieši. Vislielākā vakcinēto jauniešu koncentrācija ir centrālajā Latvijas daļā – ap Rīgu. Vislielākais vakcinācijas procents – 73% – ir Mārupes novadā."

Mārupes novads kopumā bijis visaktīvākais potēšanās ziņā. Latvijas Radio sazinājās ar Mārupes Valsts ģimnāziju, kurā ir arī pilnībā vakcinētas klases. Direktora vietniece izglītības jautājumos Andžela Sokolova pastāstīja, ka potēti ir 56% procenti 12–14 gadus veco skolēnu un 66% skolēnu 9.–12. klašu grupā. Motivācija visbiežāk ir nevēlēšanās izkrist no sabiedriskās dzīves.

"Viņiem ir svarīgi piedalīties dažādos pasākumos.

Viņiem ir svarīgi apmeklēt tās nodarbības, kuras viņiem ir svarīgas. Mums ir daudz sportistu skolā, kuri piedalās sacensībās, kuri dodas uz ārzemēm. Viņiem tas ir aktuāli un vajadzīgs, lai nebūtu nekādi sarežģījumi pārvietoties. Tāpat arī klātienes mācību process ir svarīgs vienai lielai daļai. Klātienē mācīties ir labāk nekā attālināti, un viņiem tas labāk patīk, kad viņi ir kopā ar klases biedriem," stāstīja Sokolova.

Motivē arī iespēja kopā ar vecākiem doties no pagājušā gada atliktos ceļojumos, kas šobrīd notiek samērā aktīvi. Liela daļa skolēnu izvēlas potēties arī Rīgā un Vidzemes reģionā.

"Tā aktivitāte ir iespaidīga. Īpaši, ja mēs salīdzinām ar pieaugušajiem, kur riski ir absolūti skaidri, īpaši senioriem. Protams, neslēpsim un būsim godīgi – bērni un jaunieši to dara galvenokārt citas motivācijas dēļ, ne savas veselības. Bet tas nav slikti. Man ir liels prieks, ka jaunā paaudze aug ar izpratni par to, kas ir vakcīnas un kā tās mums var palīdzēt būt veseliem un atbildīgiem pret citiem," komentēja Imunizācijas valsts padomes vadītāja Dace Zavadska.

Lai arī vakcinācijas aptvere skolēnu vidū turpina augt, jaunieši īpašu aktivitāti izrādījuši pirms jaunā mācību gada sākuma, tā pastāstīja Veselības centru apvienības poliklīnikas "Aura" vadītāja Anita Kamenščikova, kura vada vairākus vakcinācijas punktus Latvijā. Arī Kamenščikova uzteica jauniešus, īpaši tāpēc, ka ar viņiem strādāt esot daudz vieglāk nekā pieaugušajiem, kuri izvēlējušies poti saņemt pēdējo nedēļu laikā.

"Nāca ļoti motivēti jaunieši, kas teica – jā, viņi grib.

Viņi zina, kāpēc viņi grib – viņi grib tikties ar saviem skolasbiedriem. Un nebija tādu negatīvu mirkļu, ka mani piespieda, es negribu un citas konfliktsituācijas par šo jautājumu. Mammas nāca kopā ar bērniem vēl. Šo sestdien biju Ogrē, tur atnāca mamma ar 12-gadīgu bērniņu. Viņa teica, ka meita dejo, grib piedalīties sabiedriskajā dzīvē un potēties. Tā nostāja no jauniešu puses noteikti ir pozitīvāka," klāstīja mediķe.

Kamenščikova arī skaidroja, ka līdz šim potēšanās punktos nav nācies saskarties ar kādu bērnu vai jaunieti – antivakceri. Daudz skarbāka situācija ir ar pieaugušajiem. Arī ar pedagogu potēšanu gājis daudz grūtāk. Tomēr ne visos reģionos un pilsētās jaunieši un pusaudži ir tik aktīvi kā Rīgā vai Mārupē. Viskūtrākie vakcinēšanās ziņā ir Latgales reģiona skolēni, kā arī skolēni Kuldīgā un Liepājā. Lēni uz priekšu iet arī Viļānu vidusskolā.

"Skolēnu vakcinācija mūsu pusē Viļānos nav pārāk aktuāla. Vasarā vispār par to nerunājām, bet šobrīd es domāju, ka varbūt daži desmiti no 412 skolēniem ir vakcinējušies. Sarunas vidusskolas klasē esam organizējuši, bet ļoti atturīgi pret tādām lietām pašlaik skolēni izturas. Bija mums situācija, ka skolēnam bija jābrauc starptautiskā projektā uz Slovēniju. Tad nu sākām meklēt, kurš ir vakcinējies, un beigās atradām labu kandidatūru. Bet momentā nebija, jo pārsvarā skolēni nav vakcinējušies," stāstīja Viļānu vidusskolas direktors Pēteris Tretjuks.

Mācību procesu, protams, organizēt būtu vieglāk, ja skolēni būtu potējušies. Vislielākās grūtības gan šajā, gan arī citās mācību iestādēs sagādājis daļēji attālinātais mācību process, kad daļa skolēnu atrodas mājās, bet potētie – skolā. Kāpēc daļa jauniešu, īpaši atsevišķos reģionos, nav motivēti saņemt poti? Viļānu skolā skaidro, ka iemesls ir zemā vīrusa izplatība novadā. Tikmēr Daugavpils 9. vidusskolā potējušies apmēram 30 skolēni no 400 vecumā virs 12 gadiem.

"Lielākoties tā ir kopējā sabiedrības noskaņa mūsu reģionā. Ņemot vērā kopējo noskaņojumu, arī skolēni neiet tik aktīvi potēties.

Bet tajā brīdī, kad pastāvēja iepriekšējie ierobežojumi, tad viens no aktīvākajiem iemesliem, kāpēc bērni gribēja iet potēties, galvenokārt vidusskolas klasēs, bija iespēja nenēsāt izglītības iestādēs maskas. Šī motivācija bija nozīmīga, bija progress. Vismaz desmit cilvēki šī iemesla dēļ veica potēšanu," pastāstīja Daugavpils 9. vidusskolas direktors Arturs Fedotovs.

Taču nav noslēpums, ka viens no galvenajiem faktoriem, kāpēc jaunietis izvēlas vai neizvēlas vakcinēties, ir nostāja ģimenē. 12–14 gadus veciem bērniem bez vecāku atļaujas un klātbūtnes nemaz nav iespēja šo poti saņemt. Arī tas izskaidro, ka tikai ceturtā daļa skolēnu šai vecuma grupā poti ir saņēmuši. Reizēm skolēni nokopē vecāku viedokli, taču dažkārt domā pretēji, tomēr potēties baidās vai vienkārši bez vecāku atļaujas vēl nevar.

"Šī tēma mums ir jūtīga. Mums te ir arī tādi bēdīgi stāsti, ka bērns grib vakcinēties, bet vecāks saka, ka. ja viņš to darīs, tad lai iet projām no mājas. Ļoti kategoriski pret vakcinēšanos ir paši vecāki. Ja būtu vidusskola, kur daudzi paši var izlemt, tad šis skaits būtu lielāks. Bet esam secinājuši, ka bērni ir daudz pozitīvāk domājoši un patiešām domājoši, jo viņiem ir ļoti svarīga šī vakcinācija," stāstīja Kuldīgas 2. vidusskolas direktore Guntra Buivida.

Šajā skolā potēti aptuveni 15% no bērniem attiecīgajā vecuma grupā, taču skola ir pārejas procesā no vidusskolas uz pamatskolu, tāpēc daudz skolēnu, kuri par potēšanos var lemt paši, mācību iestādē nav.

Arī organizācijā "mammamuntetiem.lv" saņem ziņas par vecākiem, kuri liedz bērniem potēties.

"Jaunieši ir teikuši, ka labprāt vakcinētos, bet bail, ko teiks vecāki.

Bail par to runāt, jo redz, ka vecāki ir ļoti pret vakcināciju. Bet tajā pašā laikā labā ziņa ir tā, ka mums vēl vairāk ģimenes ir stāstījušas, ka pusaudži ir tie, kuri rosina vakcināciju. Viņi grib vakcinēties un ir pārliecinājuši vecākus uz vakcināciju," stāstīja organizācijas vadītāja Inga Akmentiņa-Smildziņa.

Viņa šādās domstarpību reizēs iesaka uztaisīt ģimenes sapulci un katram argumentēti savu viedokli pamatot, kā arī uzklausīt otru pusi, tādā veidā nonākot pie kopsaucēja. Turklāt, jau pavisam drīz par potēšanos varēs sākt domāt arī 5–11 gadus vecu bērnu vecāki.

""Pfizer" ir iesniedzis Eiropas Zāļu aģentūras vērtēšanā vakcīnu bērniem vecumā no 5–11 gadiem. Ir dzirdēts, ka arī zem pieciem gadiem ir pētījumi bijuši, bet uz vērtēšanu tas vēl neiet. Es noteikt nesaku, ka ir jāvakcinē visi bērni. Jo īpaši vecumā zem 10–12 gadiem. Šī rekomendācija vakcinēties būs bērniem, kam ir kādas hroniskas saslimšanas," pastāstīja Imunizācijas valsts padomes vadītāja Zavadska. Tās ir tādas hroniskas saslimšanas kā aptaukošanās, cukura diabēts, arī kardioloģiskas problēmas. Zavadska skaidroja, ka, visticamāk, pote par 12 gadiem jaunākiem bērniem varētu būt pieejama novembrī, turklāt uz gada beigām šajā vecuma grupā iespējams rekomendēs arī ražotāja "Moderna" vakcīnas.

KONTEKSTS:

Vakcināciju pret Covid-19 ir pabeigusi puse no visiem Latvijas iedzīvotājiem. Gausā vakcinācija ir viens no iemesliem, kāpēc Latvijā pieaug saslimstība ar Covid-19, kā dēļ tiks noteikts "lokdauns".

Lietošanai Eiropas Savienībā pašlaik ir apstiprinātas četras vakcīnas pret Covid-19 - "Pfizer"/"BioNTech", "Moderna", "AstraZeneca" un "Johnson&Johnson" jeb "Janssen", taču "AstraZeneca" vakcīnu zemā pieprasījuma dēļ Latvijā faktiski vairs nelieto. 2020.gada decembrī kā pirmos Latvijā pret Covid-19 sāka vakcinēt lielo slimnīcu darbiniekus, bet masveidīgāka iedzīvotāju vakcinēšana sākās marta izskaņā. Latvijā vakcīnas pret Covid-19 iedzīvotājiem ir pieejamas no 12 gadu vecuma.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt