Sadaļas Sadaļas

Izglītības ministrija rosina atteikties no principa «nauda seko skolēnam»

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pedagogu atalgojuma noteikšanā piedāvā atteikties no līdzšinējā modeļa "nauda seko skolēnam", tā vietā izvēloties kādu no trim izstrādātajiem pedagogu algu finansēšanas modeļiem. To trešdien, 15. septembrī, sacīja izglītības un zinātnes ministre Anita Muižniece (Jaunā konservatīvā partija).

ĪSUMĀ:

  • IZM: Jaunajam skolotāju algu finansējuma modelim jābūt vērstam uz skolu skaita samazināšanu.
  • Pašreizējā modelī ir neskaitāmi trūkumi, tostarp tas nemudina pašvaldības optimizēt skolu tīklu.
  • Ministre prezentēja vairākus iespējamos finansējuma modeļus.
  • Pedagogu arodbiedrība pieprasa tos izstrādāt detalizētāk.

IZM piedāvā jaunus pedagogu algu finansēšanas modeļus, arodbiedrība prasa lielāku skaidrībuPaula Dēvica/Latvijas Radio

Par pedagogu algu finansēšanas modeļa maiņu runā jau ilgstoši. Turklāt pēdējā gada laikā iepriekšējās izglītības ministres Ilgas Šuplinskas vadībā viens modelis jau izstrādāts. Tas paredz, ka nauda sekos nevis skolēnam, bet klasei. Respektīvi, ir noteikti trīs klašu lielumi, pēc kuriem rēķina finansējumu, kuru piešķir skolai.

Taču jaunās nozares ministres Anitas Muižnieces (Jaunā konservatīvā partija) ieskatā šis modelis neveicinās skolu skaita samazināšanu. Tāpēc trešdien, 15. septembrī, ministre pedagogu arodbiedrībai prezentēja vēl divus variantus:

  • noteikt katrā pašvaldībā optimālo klases izmēru un piešķirt attiecīgu dotāciju, pēc kuras skolotājam noteikt atalgojumu, kas nevarētu būt zemāks par noteikto likmi;
  • pašvaldībai dot naudu faktiski esošajam skolēnu skaitam.

"Attiecīgā pašvaldība saņemtu finansējumu, un valsts noteiktu minimālo skolotāju algas likmi. Tad pašvaldība tādā veidā ir motivēta efektivizēt un labāk plānot savu skolu tīklu. Mēs redzam, ka mēs ar iekšējiem jeb tiem resursiem, kas šobrīd ir pieejami,

izvēloties šo modeli, pilnīgi noteikti jau ar nākamā gada 1. septembri varam sasniegt lielāku atalgojuma pieaugumu, nekā tas ir paredzēts grafikā,"

sacīja ministre.

Izglītības un zinātnes ministre Anita MuižniecePaula Dēvica

Šobrīd minimālā likme par slodzi vispārējā izglītībā ir 830 eiro, taču nākamgad tā varētu būt 900 eiro pirms nodokļu nomaksas. Ministre atzina, ka daudz detaļu un nianšu šajos modeļos vēl ir jāizstrādā, tāpēc pagaidām vēlas vienoties vien par konceptu.

Savā ziņā trešais modelis, kurš Muižnieces ieskatā ir vislabākais, izskatās līdzīgs jau pašreizējam “nauda seko skolēnam” modelim. Taču tajā ir atšķirības, piemēram, dažādos piemērojamos koeficientos. Tāpat vēl būtiski runāt par pedagogu slodzi, kas pašreiz ir 30 stundas nedēļā.

Sarunas par to ļoti gaida arī Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrībā (LIZDA). “Tie ir tādi pirmie koncepta virsuzstādījumi, kas neatsedz daudzus citus būtiskus jautājumus. Mēs ar ministri vienojāmies, ka mums būtu svarīgi saņemt papildu informāciju. Bet pats būtiskākais ir, kāda būs slodze un slodžu veidošanās principi. Mums arī interesē, kas notiks ar daļu pedagogu, piemēram, ar pirmsskolas, profesionālās izglītības, speciālās izglītības, profesionālās ievirzes, interešu izglītības pedagogiem, jo viņi šeit nav iekļauti,” norādīja LIZDA vadītāja Inga Vanaga.

Runājot par slodzēm, Muižnieces ieskatā būtu jāvirzās uz 40 stundu darba nedēļu un tā jāsadala proporcionāli, piemēram, 25 kontaktstundas un 15 gatavošanās un labošanas darbu stundas. Šis arī ir viens no būtiskākajiem trūkumiem pašreizējā modelī – darba nedēļā 30 stundās iekļauts samērā neliels laiks papildu darbam, līdz ar to bieži vien pedagogi sūdzas, ka šis darbs netiek apmaksāts.

Lai arī kuru modeli izvēlētos, ministrijas ieskatā galvenais uzdevums ir samazināt skolu skaitu, lai izvairītos no dārgajām mazajām skolām, kuru dēļ pašlaik finansējumu nevar efektīvi sadalīt.

KONTEKSTS:

Kopš novembra speciāli veidota darba grupa strādā pie jaunā pedagogu algu finansēšanas modeļa. Pašreizējais modelis – nauda seko skolēnam – rada nevienlīdzīgu situāciju mazajās un lielajās skolās. Šobrīd skolas spiestas cīnīties par katru skolēnu, lai nezaudētu daļu valsts finansējuma. Līdz ar to rodas ļoti pārpildītas izglītības iestādes un tādas, kurās klasē ir, piemēram, pieci bērni. Krasi atšķiras arī pedagoga atalgojums. Jaunais modelis šo nevienlīdzību varētu mazināt.

Jauno pedagogu algu finansēšanas modeli plānots ieviest  2022. gada 1. septembrī.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt