Jāņa Poruka novelē “Kauja pie Knipskas” atainoti notikumi kādā 19. gadsimta skolā. Galvenie varoņi ir divi – Buņģu Pēteris, kurš ir lepns un nežēlīgs zēns, un Cibiņu Jēkabs, kuram ir uzcītīga, maiga bērna dvēsele. Ja agrāk iepazīties ar Cibiņu varēja vien lasot vai klausoties Poruka noveli, tad tagad ar viņu iespējams arī aprunāties – ir izveidots pirmais latviešu literatūras virtuālais asistents, kurš pieejams vietnē letonika.lv. To izveidojis tehnoloģiju uzņēmums “Tilde” sadarbībā ar Emīla Dārziņa Mūzikas vidusskolas un Imantas vidusskolas pedagoģēm.
Letonika.lv vadītāja Anita Vasiļjeva, skaidro, kā radās ideja par sarunbotu jeb čatbotu: “Čatbots atvieglo atbildes uz standarta jautājumiem, piemēram, klienta apkalpošanā. Nu tad mums tās tehnoloģijas jau bija izveidotas. Bet tā doma sēdēja, ka kaut kā vajag šo tehnoloģiju pielietot citā jomā, citam mērķim – izglītībai. Tad mums bija kopīgs projekts – literatūra 7.–9. klasei. Cibiņš ir 12–14 gadus vecs zēns. Un bērni jau arī ir tieši tādā pašā vecumā.
Mums bija būtiski izveidot to tiltu, iedomāties, ka tāds bērns kā Cibiņš ir tavs klasesbiedrs un kā tad tu rīkotos, ja tev būtu tāds klasesbiedrs?”
Cibiņš spēj atbildēt uz jautājumiem trīs dažādos virzienos. Pirmkārt, uz jautājumiem par noveli “Kauja pie Knipskas”. Otrkārt, iespējams uzzināt daudz jauna par to laiku, kurā risinās stāsta darbība, līdz ar to iespējams papildināt arī savas vēstures zināšanas un saprast stāstā aprakstīto vēl labāk – pie tā krietni pastrādājusi Emīla Dārziņa Mūzikas vidusskolas literatūras skolotāja Ieva Āne-Miķelsone.
Viņa stāsta: “Tur es tiešām meklēju materiālus, es izlasīju monogrāfiju par skolām 19. gadsimtā, es izlasīju Poruka muzeja materiālus par to, kā tas viss varēja būt bijis dzīvē. Tur es arī aptaujāju jauniešus – ko viņi nesaprot, ko viņi gribētu papildus uzzināt. Un tur ir gan tie fakti, kurus es tiešām varēju atrast, gan arī šur tur ir tādi jautājumi, uz kuriem ir grūti sniegt vienīgo pareizo atbildi. Un tur Cibiņš arī cenšas izvairīties no vienīgās pareizās atbildes. Un šur tur ir arī neliels procents, kur viņš runā manā balsī.”
Skolēni palīdzējuši izprast arī to, kādas vēl tēmas un sarunas jauniešus interesē, ieskaitot dažādas muļķības, stāsta Āne-Miķelsone. Interesanti, ka Cibiņš trenēts arī sniegt atgriezenisko saiti – viņš mēdz pajautāt, vai ar līdzīgām problēmām skolā esi sastapies tu pats un vai pazīsti kādu, kuram skolā arī klājies grūti. Asistenta veidotājas skaidro, ka tas pašlaik strādā testa režīmā – vērtēs, vai skolēni tiešām uz šiem jautājumiem atbildēs, un tad bota atbilžu iespējas arī palielinās, iespējams, iesakot, kur vērsties pēc kādas palīdzības. Izprast, kā Cibiņu padarīt skolēniem interesantāku, palīdzēja arī Dārziņa Mūzikas vidusskolas devītās klases skolēni Madara, Kristaps un Fricis.
Viņuprāt, “Kauja pie Knipskas” būtu jāizlasa katram, jo stāstā ir daudz mūsdienu problēmu. Skolēni Cibiņu izmēģināja, kas tad vēl bija tā saucamajā beta versijā, kad Cibiņš spējis atbildēt uz salīdzinoši vienkāršiem jautājumiem, taču skolēni novērojuši, ka tagad Cibiņa prasmes uzlabojušās.
Virtuālo Cibiņu skolās šobrīd iespējams izmantot kā mācību līdzekli, un tas pieejams vietnē letonika.lv, turklāt tas ir samērā daudzfunkcionāls čatbots, jo spēj ne tikai atbildēt uz jautājumiem, bet arī atrast jēdzienu skaidrojumus un spēlēt spēli. Turklāt pieejami ir vēl divi sarunboti, kuri gan paredzēti vien zināšanu pārbaudei – Zvejnieks no Rūdolfa Blaumaņa noveles “Nāves ēnā” un Skrodieriene no tā paša autora lugas “Skroderdienas Silmačos”.
