IZM Anitas Muižnieces (Jaunā konservatīvā partija) vadībā septembrī sociālajiem partneriem piedāvāja trīs jaunus pedagogu atalgojuma finansēšanas modeļus. Lai arī valdībā vēl nav lemts par to, kurš modelis būs labāks, ministrijā par vispiemērotāko uzskata modeli “Skolēns pašvaldībā”, kur mērķdotācijas apjoms vietvaras skolām mērāms pēc faktiskā skolēnu skaita pašvaldībā un naudas sadale ir pašas pašvaldības rokās.
Šobrīd pret to iebilst vairāki sociālie partneri, arī Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA). Vadītāja Inga Vanaga skaidrojusi, ka modelis nerisina pašu būtiskāko jautājumu par pedagogu darba slodzi.
“Latvija ir viena no tām valstīm, kurās ir ļoti liels kontaktstundu skaits un pedagogiem nepietiek laika citu pienākumu veikšanai. Tā ir problēma pilnīgi visās izglītības pakāpēs – no pirmsskolas līdz augstākajai izglītībai. Nepietiek laika, lai varētu īstenot jauno saturu, kas paredz individuālāku pieeju skolēniem, lai katra izaugsmi atbilstoši viņa spējām, prasmēm varētu nodrošināt,” norādīja LIZDA vadītāja.
Tātad apmaksātajās darba stundās iekļauts ļoti neliels laiks ārpusstundu darbam, kas tomēr aizņem lielu daļu no pedagoga ikdienas. Bez tam arodbiedrība nav apmierināta arī par to, ka modelis vērsts vien uz vispārējās izglītības skolotājiem, taču par pirmsskolas, speciālās izglītības un interešu izglītības pedagogiem nav domāts.
Savi iebildumi ir arī Latvijas Izglītības vadītāju asociācijā. Tās prezidents Rūdolfs Kalvāns uzskata, ka galvenā problēma ir tā, ka nav redzami aprēķini, pēc kuriem modelis veidots.
Kalvāns sacīja: “Mēs neesam redzējuši faktiskos aprēķinus. Piemēram, kādas konkrētas pašvaldības aprēķināto finansējumu skolām modelētu. To salīdzinājuši ar pašreizējo finansējumu. Kā būtu, ja būtu. Šādi skaitļi nav tikuši demonstrēti, nav tikuši apspriesti, nav tikuši argumentēti. Līdz ar to mums ir pamatotas bažas, ka nevaram objektīvi atbalstīt, jāsaka tā, kaķi maisā.”
Tāpat Kalvāns stāstīja, ka neapmierina arī direktoru algu fonda aprēķins, kā arī atšķirīgs naudas aprēķina koeficients Rīgā, kas varētu samazināt skolu budžetu galvaspilsētā. Sociālie partneri ir vienisprātis, ka izmaiņas ir akūti nepieciešamas, taču tām jābūt pārdomātām un pamatotām, tāpēc cer, ka ministrija atjaunos dialogu un pašlaik valdībā grozījumus neskatīs. Šobrīd tiešām valdībā šo jautājumu neskatīs, lai ministrija ar partneriem varētu veikt pārrunas.
IZM: Šobrīd nav īstais laiks strīdēties par detaļām algu modelī
Šobrīd nav īstais laiks strīdēties par detaļām algu modelī, jo pašlaik valdībai vien jāvienojas par konceptu, tā skaidroja IZM. Līdz sociālo partneru iebildumiem bija plānots, ka ministri tuvākajā laikā vienosies par to, kuru no trīs ministrijas piedāvātajiem modeļiem tālāk izstrādāt. Taču tagad iebildumu dēļ šis lēmums, visticamāk, kavēsies. Izglītības ministres padomnieks juridiskajos jautājumos Jānis Ozols norādīja, ka sociālie partneri galvenokārt iebilst par detaļām, pie kurām būtu jāvēršas vēlākā modeļa izstrādes stadijā.
“Iebildumi ir ļoti virspusēji, jo, pirmkārt, ministrija nepiedāvā vienu modeli, bet trīs modeļus.
Tas ir ļoti svarīgi, jo šobrīd notiek konceptuālā izvēle. Konceptuālā izvēlēšanās, kurā virzienā iet, ir, lai valdība izšķirtos, pie kura modeļa ir vērts strādāt vairāk.
Un kurā modelī normatīvo aktu veidā ir jāatrisina visi, tajā skaitā, iespējams, arī daļa no LIZDA uzskaitītajām lietām” atzīmēja Ozols.
KONTEKSTS:
Kopš 2020. gada novembra speciāli veidota darba grupa strādā pie jaunā pedagogu algu finansēšanas modeļa, kuru plānots ieviest 2022. gada 1. septembrī.
IZM pedagogu atalgojuma noteikšanā piedāvājusi atteikties no līdzšinējā modeļa "nauda seko skolēnam", tā vietā izvēloties kādu no trim izstrādātajiem pedagogu algu finansēšanas modeļiem.
