Pasaules panorāma

Ostas rajons, kas atspoguļo nākotnes pilsētu

Pasaules panorāma

Pasaules panorāma

Afganistānas bēglis: Lūdzu neatzīstiet «Taliban» valdību!

Afgāņu bēglis: Lūdzu, neatzīstiet «Taliban» valdību!

Lūdzu, neatzīstiet "Taliban"valdību. Tā ir teroristiska organizācija! Šāds aicinājums starptautiskajai sabiedrībai skan no tiem, kam izdevies aizbēgt no Afganistānas un talibu režīma. Lai arī paši beidzot jūtas drošībā, viņi ar bažām domā par tiem, kas palikuši dzimtenē.

Ar vienu no Afganistānas bēgļiem un cilvēktiesību aktīvistiem Igaunijā tikās LTV žurnāliste Odita Krenberga.

Pirmais no savas ģimenes iemācījās lasīt un rakstīt

Afgāņu bēglim Ali Afzali ir 43 gadi, sieva un sešgadīgs dēls. Un tagad pie Baltijas jūras sākas viņa jaunā dzīve. Pilnīgi viss ir citādi, nekā agrāk. Arī jūru viņš ieraudzījis pirmoreiz.

Mēs satiekamies Tallinā. Ali lūdzis patvērumu Igaunijai. Jo līdzšinējā dzīvē, kas tagad negaidīti kļuvusi par pagātni, Ali bija cilvēktiesību aktīvists. Sadarbojās ar igauņu labdarības organizāciju "Mondo", kas sniedza atbalstu meiteņu izglītošanā, un vecmāšu apmācībā. Bija radis palīdzēt citiem. Jo pats nāk no ļoti trūcīgas ģimenes Afganistānas provincē.

Afgāņu bēglis Ali Afzali

“No saviem ģimenes locekļiem es vienīgais pratu lasīt un rakstīt,” par savu izcelsmi stāsta Ali.

Kad pirms vairāk nekā 20 gadiem “Taliban” pirmoreiz nokļuva pie varas, Ali vēl bija skolnieks. Bija skaidrs, ka talibi aizliegs mācīties. It īpaši tādēļ, ka Ali nāk no etniskas minoritātes – hazarejiem. Par spīti brīdinājumiem, viņš nolēma doties uz Irānu. Tā bija viņa pirmā bēgšana no “Taliban”.

“Ja es nevaru mācīties te, savā ciematā, tad man ir jābrauc prom, lai kas arī nenotiktu! Braucām ar tādu mazu busiņu,” atceras Ali.

“Un tad divi “Taliban” cilvēki iekāpa mūsu mašīnā ar ieročiem. Viņi kliedza - vai te ir kāds no hazarejiem? Es tikai sēdēju un skatījos uz viņiem. Protams, biju nobijies. Bet neatklāju, ka esmu hazarejs. Citādi mani savāktu un es nekur netiktu.”

Talibi izpostīja sapni

Irānā un vēlāk Pakistānā viņam izdevās apgūt datorzinības. Un, kad pirms 20 gadiem “Taliban” režīms tika gāzts, Ali varēja atgriezties dzimtenē. Studēja jurisprudenci, politoloģiju, cerēja iedzīvināt demokrātiju savā valstī. Viņam grūti pieņemt, ka to visu tagad iznīcina “Taliban” atgriešanās..

“Neticami! Tā bija īsta traģēdija. Es vēl tagad nespēju tam noticēt! Man tas bija šoks! Ka tā varēja notikt. Man bija sapnis, kas tagad ir sagrauts. “Taliban” neņēma vērā cilvēktiesības. Neļāva sievietēm un meitenēm mācīties skolās. Viņi negrib veidot iekļaujošu valdību, tikai tādu, kur ir ekstrēms fundamentālisms un ideoloģija.”

“Man nebija plāna doties uz Eiropu. Es biju noderīgs saviem ļaudīm. Manai valstij vajag izglītotus cilvēkus. Savā valstī es biju daudz noderīgāks, nekā šeit.”

“Talibi – viņi mani pazina. Tādēļ daudzi mani draugi teica – lūdzu brauc prom! Jo – ja talibi tevi arestēs, tad viņi tevi nogalinās.”

Līdz brīvībai bija jārāpo uz ceļiem

Ali ir pateicīgs Francijas un Igaunijas valdībām, kas palīdzēja sagadāt dokumentus, lai tiktu prom. Uz to cerēja arī tūkstošiem citu ģimeņu. Nakti pavadīja, guļot uz bruģa pie lidostas. Priekšā bija trīs “Taliban” kontrolposteņi.

“Tas bija ap 400-500 metrus pirms vietas, kur sākās starptautiskā zona. Bet to attālumu nebija iespējams noiet. Mēs rāpojām uz ceļiem visu to posmu. Jā, uz ceļiem, jo talibi sita cilvēkus ar stekiem, lika sēdēt zemē, klusēt un nekustēties. Un mēs tikai ļoti ļoti lēnām kaut kā turpinājām rāpties.

Kāda sieviete jau bija tikusi otrā pusē. Bet es vēl ne. Paķēru savu bērnu, sešgadīgo dēlu un iesviedu viņai rokās. Un kliedzu – lūdzu paņem manu bērnu! Un viņa paņēma. Ļoti grūti tas bija... Tās bija kādas divas minūtes, kad mans dēls bija vienā robežas pusē un es – otrā. Mana sieva raudāja.”

Visbeidzot, talibu sitienu pavadīti, viņi tika pāri arī pēdējam kontrolpostenim, lai dotos uz Eiropu. Citiem tā nepaveicās..

“Viņiem nav iespēju, nav tādu apstākļu lai tiktu prom no Afganistānas. Man tas ļoti sāp.”

Talibi maldina starptautisko sabiedrību

Ali saka, ka no viņa organizācijas vien ap 50 cilvēku ir dzīvības briesmās. Visnepiedodamāk viņam šķiet, ka starptautiskā sabiedrība pret “Taliban” izturas pārāk iecietīgi, kaut brīdinājumi skanējuši jau pērngad..

Starptautiskajai sabiedrībai tas nerūpēja. Pat amerikāņiem. Viņi vienkārši uzreiz lēma, ka izvedīs karaspēku no Afganistānas. Tagad cilvēktiesības Afganistānā ir iznīcinātas. Par to ir atbildīga ikviena valsts – ASV, Eiropas Savienība, Apvienotās Nācijas...

Šobrīd es vēlos aicināt Apvienoto Nāciju Organizāciju, Eiropas valstis – lūdzu neatzīstiet “Taliban” valdību! Jo viņi neņem vērā tās vērtības, kas cilvēkiem ir svarīgas.”

“Talibi zina tikai vienu – nogalināt cilvēkus. Tas, ko “Taliban” paziņo, tā ir viena taisnība, bet viņu darbības ir pretējas viņu paziņojumiem. Viņi vienkārši maldina cilvēkus. Tas ir tāds triks!

Ali ļoti gaida, lai ātrāk beidzas viņa tagadējais patvēruma lūdzēja statuss, kad atbalsts vajadzīgs pašam. Viņš grib izmantot katru iespēju kaut ko darīt Afganistānā palikušo līdzbiedru un savas dzimtenes labā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt