Panorāma

Mediķi vēršas pret dezinformāciju

Panorāma

Atkritumu apsaimniekošanas rēķini Rīgā var augt par 50%

Salīdzinām pārtikas cenas Baltijas valstīs

Kur pārtikas grozs dārgāks – Jelgavā, Panevēžā vai Pērnavā? Eksperiments Baltijas lielveikalos

Iegādājoties dažādus ikdienišķus pārtikas produktus lielveikalos “Rimi” Jelgavā, Panevēžā un Pērnavā, Latvijas Televīzijas secināja, ka vislētāk konkrētajā dienā tie bijuši nopērkami Igaunijā, visdārgāk – Lietuvā. Tikmēr Latvijas Bankas ilgstošā laika periodā veiktie pētījumi par cenu dārdzību Baltijas valstīs liecina, ka lielākā dzīves dārdzība ir Igaunijā, mazākā – Lietuvā.

Lai salīdzinātu cenas, katrā tīkla “Rimi” lielveikalā Jelgavā, Panevēžā un Pērnavā nopirka lētāko baltmaizi, pienu, olas, kartupeļus, eļļu, cūkgaļu, vistas gaļu un vēl dažus produktus.

Lētākais 300 gramu baltmaizes kukulītis ir nopērkams Latvijā – tas maksā 19 centu, savukārt Igaunijā divreiz dārgāk.

Olas ievērojami lētākas ir Lietuvā (0,79 eiro), tai seko Latvijā nopērkamās (1,09 eiro), bet dārgākās ir Igaunijā (1,29 eiro).

Piens – starp divarpus procentīgajiem vislētak nopērkams Igaunijā (0,75 centi), bet pie mums visdārgākais – 1,22 eiro, Lietuvā tas maksā 0,99 eiro.

Arī rapšu eļļa, kas pasaulē piedzīvo strauju cenas kāpumu, Latvijā ir visdārgākā Baltijas tirgū – 1,75 eiro, kamēr Igaunijā tā maksā 1,49 eiro, bet Lietuvā – 1,19 eiro.

Tāpat kartupeļi Latvijā ir dārgākie. Bet, tā kā ir atlaide, tad mums tie maksā tikpat cik Lietuvā – 0,59 eiro, Igaunijā ir vislētākie – 0,45 eiro.

Kartupeļu raža Baltijā šogad nav bijusi laba. Igaunijā un Lietuvā lētākie ir sveramie kartupeļi, bet Latvijā nākas pirkt lētākos fasētos, jo sveramos pie mums veikalā “Rimi” nepārdod. Kāpēc tā? Izrādās, Latvijā  pircēji kartupeļu ziņā esot izvēlīgāki. Arī ārpus “Rimi” tīkla.

“Var redzēt, ka Lietuvā kartupeļu cenas ir zemākas, vienā gadījumā viņiem bija 11 centi kilogramā, mums jau bija 30. Bet tie 11 centi ir par četru šķirņu sajaukumu divarpus centimetru kartupeļiem. Tad turpat citā veikalā viņi ir ļoti sliktas kvalitātes, zaļi, sapuvuši, iepelējuši. Ja mēs kādā lielveikalā tādus ieraudzītu, tūlīt ar telefoniem sabildētu un pilnu “Facebook” pieliktu, kādus mums viņus tirgo,” Latvijas pircējus raksturoja Agroresursu un ekonomikas institūta Lauksaimniecības tirgus veicināšanas daļas vadītāja Inguna Gulbe.

Turpinot salīdzināt cenas vēl citiem produktiem, jāsecina, ka vienu kilogramu kviešu miltu vislētāk var nopirkt Igaunijā (0,58 eiro), augstākā cena ir Lietuvā (0,79 eiro), bet Latvijā tie maksā 0,74 eiro.

Arī vistas stilbiņi – ievērojami dārgāki  ir Lietuvā (3,98 eiro kilogramā) Bet pie mums – vislētākie (2,64 eiro kilogramā). Igaunijā kilograms vistu stilbiņu maksā 2,69 eiro.

Cūkgaļas kakla karbonāde – arī par to stipri dārgāk ir jāmaksā  Lietuvā (8,21 eiro kilogramā). Mēs esam pa vidu (7,32 eiro kilogramā) un visizdevīgākā cena – Igaunijā (6,99 eiro kilogramā).

Latvijā ražotais biezpiena sieriņš "Kārums" lētākais ir pie mums (0,31 eiro), dārgākais – Lietuvā (0,43 eiro), bet Igaunijā tas maksā 0,39 centus.

Savukārt iepirkumu maisiņš vislētākais ir Latvijā (0,16 eiro), Lietuvā tas maksā 0,20 eiro, Igaunijā – 0,24 eiro.

Mūsu eksperimenta kopsavilkums rāda, ka starp pirkumiem, kas veikti Jelgavā, Panevēžā un Pērnavā, visdārgāk iznāca iepirkties Panevēžā, tātad Lietuvā. Tur kopējās izmaksas 17,38 eiro. Vislētāk – Igaunijā 15,26 eiro, pie mums – nedaudz dārgāk nekā igauņiem, proti, 15,91 eiro. 

Te gan jāņem vērā, ka cenas stipri ietekmē atlaides, kas ik pa laikam vienā, otrā vai trešajā veikalā tiek piemērotas tam vai citam produktam. Līdz ar to ļoti iespējams, ka šis pats pirkumu komplekts jau rīt vai parīt var izmaksāt dārgāk citur Baltijā.

Visvairāk atlaides tiek piemērotas Latvijā. Ja to nebūtu – mēs noteikti būtu visdārgākie. To apstiprina arī Latvijas Bankā, kur atzina – kopumā vērtējot, Baltijā dārdzības līderis jau ilgstoši ir Igaunija, kur dzīvot izmaksā vismaz par kādiem 5% dārgāk nekā pie mums. Kaut arī Latvijas vidējais ienākumu līmenis ir viszemākais Baltijā, tomēr, kopumā vērtējot, vislētākā dzīvošana  ir un paliek Lietuvā. 

 “Mēs prognozējam, ka Latvijā inflācija turpmākajos mēnešos augs un šī gada beigās, nākamā gada sākumā tā var sasniegt 5%, varbūt pat vēl nedaudz augstāk. Tā ka šis ātrums, ar kuru cenas aug, būs tāds pats visās Baltijas valstīs. Bet – tā kā jau uzkrātais cenu līmenis Igaunijā ir visaugstākais, Latvija ir pa vidu un Lietuva zemāk, tad šī situācija tā arī turpināsies,” pauda Latvijas Bankas ekonomists Oļegs Krasnopjorovs.

Latvijas Bankas ekonomists norādīja, ka galvenās atšķirības dzīves dārdzībā rada nevis produktu, bet pakalpojumu izmaksas. Viens no iemesliem, kāpēc salīdzinājumā ar Latviju lietuviešiem dzīve tomēr lētāka, ir Lietuvas tirgū pastāvošā ļoti sīvā konkurence par patērētāju maciņiem.

Ekonomika pēc Covid-19 iespaidā piedzīvotā krituma tagad strauji aug, un pieprasījums pēc energoresursiem, izejvielām un darbaspēka dzen uz augšu arī pārtikas cenas.  Tomēr Latvijas Bankā norāda, ka, kopumā vērtējot, Baltijas valstīs vidējais cenu līmenis ir aptuveni 20–30% zemāks par  Eiropas Savienības vidējo. Un tāds tas arī paliks. Strauju inflācijas kāpumu arī neprognozē.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt