Panorāma

“Agrīna diagnoze – labāka prognoze” aicina pārbaudīt krūtis

Panorāma

Atbalstu saņems arī “zaļajā” režīmā strādājošie

Sākas Rīgas konference

Rīgas konferencē diskutē par Eiropas Savienības lomu pasaulē

Rīgā piektdien un sestdien norisinās ikgadējais starptautiskās drošības un politikas forums "Rīgas konference 2021". Šogad konferences dalībnieki spriež par aktuālajiem ārējās un drošības politikas jautājumiem, piemēram, notikumu Afganistānā ietekme uz starptautisko drošību, Ķīnas un ASV sāncensība, politiskā situācija Baltkrievijā.

Kā jau pēdējā laikā ierasts, arī šī gada Rīgas konferences norisē pamatīgas izmaiņas ir viesusi epidemioloģiskās situācijas pasliktināšanās mūsu valstī, tāpēc klātienē uz šo drošības forumu nebija iespējas ierasties vairākiem augstu stāvošiem politiķiem un ekspertiem. Tostarp arī Valsts prezidentam Egilam Levitam.

Taču bija iespējas uzklausīt arī ANO ģenerālsekretāra Antoniu Gutjērreša virtuālo uzrunu, kurā tika atzīmēta arī Baltijas valstu uzņemšana ANO pirms 30 gadiem.

Eiropas Savienībai ir svarīga loma pasaulē

Pirmā šīgada konferences paneļdiskusija bija veltīta Eiropas Savienībai un tās lomai pasaulē. Proti, kādi ir trūkumi, kas attur Eiropas Savienības kļūšanu par globālu spēlētāju?

Kā uzskata bijusī Eiropas Komisijas augstā pārstāve ārlietās, tagad Eiropas Universitātes rektore Federika Mogerīni, patiesībā šādiem kavēkļiem pat nevajadzētu būt, taču Eiropas Savienība ļoti bieži pārāk zemu novērtē vai vispār nenovērtē savu ietekmi un lomu pasaulē.

“Pēmēģiniet visā pasaulē uz 24 stundām atcelt visas Eiropas Savienības ārējās darbības un paskatieties, kas notiks. No klimata līdz konfliktu jautājumiem. Manuprāt, tas varētu kalpot par modinatājzvanu arī pašiem eiropiešiem, jo nāktos atzīt, ka daudzas lietas mums apkārt – gan ģeogrāfiski, gan interešu ziņā – vienkārši sabruktu.

Mēs daudz ko uzskatām kā pašu par sevi saprotamu, bet Eiropas Savienības darbības pasaulē ir daudz dziļākas un nozīmīgākas, nekā mēs dažreiz domājam.”

27 valstīm ir grūti atrast vienprātību

Bijusī Latvijas prezidente Vaira Vīķe–Freiberga savukārt norādīja, ka nevajadzētu Eiropas Savienības ārējo attiecību dienesta darbību vērtēt tik kritiski, jo tas ir izveidots vien pirms aptuveni 10 gadiem un Eiropas Savienība turpina attīstīties uz augt.

Viņa norādīja, ka joprojām līdz galam neatrisināts jautājums ir Rietumbalkānu valstu integrācija Eiropas Savienībā.

No otras puses, Slovākijas Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs Marians Majers ir pārliecināts, ka 27 valstu blokā ir grūti atrast vienprātību daudzos jautājumos un mēs nekad nebūsim līdzīgās pozīcijās kā ASV, Ķīna vai citas lielvaras, taču daudz kas ir atkarīgs no dalībvalstu politiskās gribas.

Eiropai jākoncentrējas uz savām problēmām

Savukārt domnīcas “Eiropas Ārējo attiecību padome” vadītājs Marks Leonards atgādina, ka Eiropas Savienība tika izveidota ar mērķi veidot vienotu redzējumu par valstu sadarbību ar mērķi saglabāt mieru. Diemžēl, ne visa pasaule ir sekojusi šīm idejām. Turklāt ģeopolitikā tās lietas, kas mūs agrāk ir saistījušas, tagad kļūst par galvenajiem strīdus avotiem.

“Eiropas Savienības lielais uzdevums ir izdzīvot 21. gadsimtu kā kopienai. Tā vietā, lai mēģinātu pārliecināt pārējos vai turpinātu šo globālo pārveidošanas misiju, kuru mēs esam turpinājuši pēdējos 15 gadus, tagad mērķis ir saglabāt šīs kopējās vērtības mūsu kontinentā,” norāda Leonards.

“Tas tāpēc ir tāds Eiropas izredzētības, nevis universalitātes projekts. Tas joprojām ir cēls mērķis, bet, manuprāt, pamatā jebkādām sarunām par stratēģisko suverenitāti un autonomiju ir apziņa, ka mēs nespējam pārliecināt Ķīnu, Krieviju vai citas varas dzīvot starptautisko likumu un dalītas suverenitātes pasaulē, kādu mēs mēģinām izveidot Eiropā. Tāpēc mazākais, ko varam darīt, ir mēģināt pasargāt sevi no tā, ka šīs vērtības tiek apdraudētas mūsu kontinentā.”

Konferences turpmākās diskusijas būs veltītas arī NATO atbildei uz dažādiem jaunajiem izaicinājumiem, NATO nākotnes stratēģijai, situācijai Ukrainā un Baltkrievijā, gaidāmajām pārmaiņām Vācijā pēc Angelas Merkeles valdīšanas ēras beigām, finansiālās drošības izaicinājumiem un apdraudējumiem digitālajā sfērā, īpaši pandēmijas laika. Tāpat lielu lomu paredzēts atvēlēt arī arvien aktīvāk izjūtamajai ASV un Ķīnas sāncensībai uz globālās skatuves.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt