Dānijas parlamenta ēkā pēc divu gadu pārtraukuma beidzot klātienē atkal ir iespējams pulcēties Ziemeļvalstu Padomei – parlamentāriešiem no Dānijas, Somijas, Norvēģijas, Zviedrijas, Islandes un autonomajām teritorijām. Un tiekoties aci pret aci apspriest pieredzi, kas gūta Covid krīzes laikā un to, kā turpmāk stiprināt valstu gatavību ārkārtas situācijās.
"Ziemeļu padome vēlas, lai mēs vienotos par kopēju politiku. Lai mēs būtu gatavībā nākamajai pandēmijai. Ziniet – vakcīnas, aizsargtērpi, maskas un visas citas lietas. Visam šim aprīkojumam ir jābūt tādā gatavībā, lai mēs spētu viens otram palīdzēt," intervijā Latvijas Televīzijai stāsta Ziemeļvalstu Padomes prezidents Bertels Hārders.
"Un mums nevajadzētu slēgt mūsu robežas un uzvelt problēmu cilvēkiem, kuri dzīvo pierobežā. Mums ir jābūt kopīgai rīcībai tā vietā, lai vienkārši slēgtu robežas, kas ir ļoti populāri, bet ļoti stulbi!"
Kā pozitīvs piemērs Ziemeļvalstu parlamentu deputātiem izplatītajos dokumentos ir uzslavēta Baltijas valstu sadarbība, jo, piemēram, neraugoties uz grūtajiem laikiem, baltieši vēra vaļā savstarpējās robežas. Tas stiprināja attiecības starp valstīm, un to var uzskatīt par stratēģiskās komunikācijas panākumu. Tāpat arī ekspertu sadarbība Baltijā bijusi veiksmīga.
"Manuprāt, stāsts par Baltijas valstīm šajos dokumentos ir mazlietiņ izpušķots," atzīst Baltijas asamblejas Latvijas delegācijas vadītājs Jānis Vucāns (ZZS).
"Tajā pašā laikā, ja mēs salīdzinām objektīvo informāciju un liekam Ziemeļvalstis blakus Baltijas valstīm, tomēr laikam ir taisnība, ka mūsu sadarbība ir bijusi ciešāka. Kaut vai ar Baltijas burbuli, kas bija 2020. gada vasarā, ar to, ka mēs, ja arī ne pašā sākumā, tad spējām vienoties par savu valstu iedzīvotāju repatriāciju. Tur gan mums Ziemeļvalstis arī palīdzēja, to nevar noliegt, ka visas astoņas valstis darbojās kopā un ir vesela virkne bijusi tādu lietu, kur sadarbība tomēr ir bijusi."
Lai stiprinātu Ziemeļvalstu gatavību krīzēm, viena no iecerēm ir pieņemt visām valstīm vienotu regulējumu likuma formā. Par to gan vēl spriedīs trešdien.
Ziemeļu padomes prezidējošā valsts Somija par savas prezidentūras prioritāti ir izvirzījusi jautājumu par Ziemeļvalstu enerģētisko drošību un sadarbības padziļināšanu, gatavojoties citām potenciālajām krīzēm.
2019. gadā apstiprinātā Ziemeļvalstu sadarbības vīzija paredz, ka 2030. gadā Ziemeļvalstis būs integrētākais un ilgtspējīgākais reģions pasaulē.
Starp šogad apspriežamajām tēmām ir arī tādi jautājumi kā klimata pārmaiņas, ārpolitika, starptautiskā sadarbība un visaptveroša aizsardzība. Tieši tāpēc trešdien sanāksmes dalībniekus plānojis uzrunāt arī NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs.
