Pasaules panorāma

Latvijas karavīri misijā Kosovā, kas arvien trausla zona

Pasaules panorāma

Covid-10 plosās Eiropas austrumos

«ESTONIA» nogrimšanas oficiālajā versijā paredz lielas izmaiņas

Prāmja «Estonia» nogrimšanas oficiālajā versijā paredz lielas izmaiņas

Kāpēc nogrima prāmis “Estonia”? Pētījumi turpinās 27 gadus pēc vētrainās nakts Baltijas jūrā, kad gāja bojā 852 cilvēki, arī 23 cilvēki no Latvijas. Vasarā un rudenī prāmja vraku ar zemūdens robotiem apsekoja divas speciālistu komandas, un viņu secinājumi varētu būtiski mainīt oficiālo versiju par “Estonia” katastrofas iemesliem.

27 gadu laikā kopš prāmis “Estonia” no Tallinas ostas devās savā liktenīgajā, pēdējā braucienā, līdzšinējās izmeklēšanas nav spējušas sniegt pārliecinošas atbildes uz jautājumu “kāpēc prāmis nogrima?”. To nākas atzīt gan tiem, kas nogrimušo vraku sāka pētīt tikai šovasar, gan arī tiem, kuri to darīja jau pirms daudziem gadiem.

Divas izpētes ekspedīcijas

Šovasar uz prāmja nogrimšanas vietu vispirms devās Igaunijas, Zviedrijas un Somijas valdību atbalstītā ekspedīcija. Pēc tam izpēti veica arī otra ekspedīcija, kas privāti finansēta ar laikraksta “Postimees” un citu Igaunijas un Zviedrijas sponsoru līdzekļiem.

“Tagad ir skaidrs, ka oficiālajā ziņojumā būs, es teiktu, lielas izmaiņas,” sarunā ar Latvijas Televīziju spriež prāmja “Estonia” katastrofas upuru tuvinieku apvienības "Memento Mare" vadītājs Raivo Hellerma.

Šajā traģēdijā Raivo zaudēja sievu. Arī viņš pats toreiz plānoja braukt, bet darba dēļ braucienu divatā pēdējā brīdī nācās atlikt. “Stundu pirms došanās uz kuģi mēs nolēmām, ka es nebraukšu,” liktenīgo dienu atceras Raivo.

Viņaprāt, tagad ir svarīgi atbalstīt abas izmeklēšanas – gan oficiālo, gan alternatīvo. Galvenais uzdevums ir tikt tuvāk patiesībai.

Deformācija ir daudz lielāka, nekā iepriekš domāts

Nolaižoties ap 80 metru dziļumā pie vraka, pētniekiem radušies secinājumi, par kuriem domas sakrīt abām pētnieku grupām.

Gan Renē Arikas, kurš vada oficiālo izpēti, gan Marguss Kurms, kurš ir alternatīvās izpētes grupas vadītājs, konstatējuši, ka bojājumi prāmja korpusā ir daudz lielāki nekā iepriekš dažādos dokumentālos kadros redzētie.

“Pa šo caurumu mēs jau varam pat ieskatīties kuģa iekšpusē. Te – automašīnu klājs, kur redz otrādi apgāzušās kravas automašīnas. Un tālāk var redzēt, kur beidzas tā saucamā deformācija,” stāsta Igaunijas Drošības izmeklēšanas biroja direktors Renē Arikas.

“Tā ir diezgan gara. Ja kuģa garums ir 150 metri, tad deformācijas garums – vismaz 22 metri un augstums ap četriem metriem. Šķiet, ka tā turpinās vēl zem kuģa korpusa.”

Kas notika ar priekšgala rampu?

Abu izpētes komandu vadītāji atzīst, ka nav izskaidrojuma, kas īsti ir noticis ar kuģa priekšgala rampu.

“Jūlija sākumā mēs arvien vēl uzskatījām, ka rampa karājas uz diviem gredzeniem. Bet tagad, balstoties uz veikto izpēti, mēs varam teikt, ka tā nav. Rampa vienkārši guļ jūras dibenā,” spriež Arikas.

“Atbilstoši oficiālajam scenārijam, šī priekšgala rampa bija pilnībā atvērta. Un tā bija vienīgā atvere, kur ūdens plūda iekšā,” norāda privāti finansētās izpētes grupas vadītājs Marguss Kurms.

“Tomēr ir pieci izdzīvojušie, kas redzēja, ka rampa bija aizvērta, bet kuģis tad bija jau ievērojami sasvēries – ap 20-30 grādiem. Trīs apkalpes locekļi, kuri bija dzinēju telpā, novērošanas kamerā redzēja, ka rampa bija ciet. Vēlāk, kad kuģis jau gulēja uz sāna, sasvere bija ap 90 grādiem, bija divi izdzīvojušie, kuri te rāpās ārā pie rampas aizmugurējās daļas un – arī tad rampa bija ciet.”

“Mēs zinām faktu, ka rampas uzbrauktuve guļ jūras dibenā atsevišķi no kuģa. Bet – kāpēc un kā tā ir atdalījusies? Tas ir kas tāds, kas mums vēl ir jāanalizē, jāveic kalkulācijas un simulācijas,” secina Arikas.

Pasažieri dzirdēja lielu troksni

Alternatīvajā izmeklēšanā izdevies pavirzīties 60 metrus automobiļu klāja iekšpusē un arī tur atklājusies negaidīta aina.

“Mēs atradām divas durvis centrālajos vārtos. Tās durvis pasažieri lietoja, lai pārvietotos starp klājiem. Un abas šīs durvis bija neskartas un aizvērtas. Tas nozīmē, ka caur tām ūdens iekšā netika. Daudzos pētījumos iepriekš bija pieņemts uzskatīt, ka ūdens spiediens šīs durvis bija izlauzis,” norāda Kurms.

Tomēr ne viens, ne otrs no izpētes grupu vadītājiem nesteidzas ar galīgiem secinājumiem. Tos viņi gaida no ekspertiem, kas apstrādās iegūtos datus.

“Man un ne tikai man par hipotēzi, ka tā bija sadursme, kas notika, kad kuģis bija uz ūdens virsmas, liek domāt tas, ka daudzi, ļoti daudzi izdzīvojušie, lielākā daļa, kuri tobrīd bija nomodā, – viņi teica, ka dzirdējuši divus vai trīs ļoti spēcīgus sprādzienus vai sitienus un viņi stāstīja arī par skrāpējošām skaņām, ko daži salīdzināja ar tādām, kas rodas sadursmē vai atsitoties pret kaut ko cietu. To nedrīkst ignorēt, un tas arī ir jāņem vērā, analizējot šos bojājumus,” uzsver Kurms.

Nav pierādījumu versijai par ārēju iedarbību

Oficiālās pētnieku grupas vadītājs Arikas savukārt atzīst, ka līdz šim nav apstiprinājuma nekam, kas liecinātu par ārēju ietekmi cilvēka darbības rezultātā.

“Pagaidām nekur nav redzams, ka kāds cilvēks būtu kaut ko aizticis. Kā bija 1994.gadā, tā arī ir palicis.”

Oficiālie pētnieki gan norāda uz apstākļiem, kādos vraks ilgstoši atrodas. Tā vidus guļ uz cietas, nelīdzenas granīta pamatnes, bet abi gali – mīkstās smiltīs un dūņās. Turklāt vraks ir noslīdējis aptuveni 10 metrus zemāk pa nogāzi. Arī tas var būt par iemeslu caurumiem un plaisām korpusā.

KONTEKSTS:

Prāmis "Estonia", kas būvēts 1979./80. gadā, nogrima vētrainā 1994. gada 28. septembra naktī ceļā no Tallinas uz Stokholmu. Uz kuģa bija 989 pasažieri un apkalpes locekļi. Tika izglābti tikai 138 cilvēki, no kuriem viens vēlāk nomira slimnīcā. Gāja bojā vai pazuda bez vēsts 852 cilvēki, bet atrasti tikai 94 bojāgājušie. Pasažieru vidū bija arī 29 Latvijas iedzīvotāji, no kuriem izglābās tikai seši.

Tā bija katastrofa ar lielāko upuru skaitu, kas Baltijas jūrā notikusi miera laikā.

Igaunijas, Somijas un Zviedrijas starpvaldību komisija 1997. gadā secināja, ka prāmis "Estonia" nogrimis konstrukcijas nepilnību, liela braukšanas ātruma un vētras dēļ. Saskaņā ar oficiālo versiju stipru viļņu triecienu dēļ salūza prāmja priekšējā viziera durvis un kuģī dažās minūtēs ieplūda tūkstošiem tonnu ūdens, to nogremdējot.

2020. gadā, nākot gaismā filmētāju atklājumam par caurumu vraka sānos, Igaunija, Somija un Zviedrija paziņoja, ka veiks jaunu izmeklēšanu.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt