Dienas ziņas

Tramvaja vadītāja slepkavam – 17 gadu cietumā

Dienas ziņas

Covid pacientiem mājās iesaka vingrot un negulēt uz muguras

Spriež par hibrīddraudiem Baltijas jūras reģionā

Stokholmas konferencē izvērtē iespējas pretoties hibrīduzbrukumiem

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 2 gadiem.

Baltkrievijas hibrīduzbrukums, iesūtot migrantus un bēgļus Latvijā, Lietuvā un Polijā, ir viens no pēdējā laika nopietnākajiem apdraudējumiem Eiropas Savienības austrumos. Ir jābūt gataviem, ka hibrīduzbrukumi būs arī turpmāk: pie šāda secinājuma otrdien konferencē Stokholmā nonāca Baltijas valstu un Zviedrijas eksperti un politiķi.

Zviedrijas galvaspilsētā notikusī sanāksme iezīmēja 30. gadadienu, kopš Baltijas valstis un Zviedrija atjaunoja diplomātiskās attiecības. Konference bija veltīta tam, lai apspriestu sadarbību – gan izpratnē, gan rīcībā pret hibrīdapdraudējumiem.

Sabiedrībai jāpretojas provokācijām

Tā kā bieži hibrīduzbrucēju mērķis ir ar dezinformāciju un propagandu vājināt valstu valdības, radīt neuzticību tām, sējot naidu starp dažādām iedzīvotāju grupām, tad īpaši izcelta tika tieši sabiedrības spēja turēties pretim. Lai arī Zviedrijas sabiedrība tiek uzskatīta par ļoti vienotu, salīdzinot ar, piemēram, Latvijas, Zviedrijas iekšlietu ministrs Mikaels Dambergs akcentēja tieši sabiedrības lomu.

“Mums ir vajadzīga visas sabiedrības iesaiste. Tas ir galvenais pamats – lai būtu sabiedrības noturība. Vajadzīga pilsoniskā un militārā sadarbība. Civilā gatavība, ciešāka mūsu iedzīvotāju, privātā sektora un nevalstisko organizāciju iesaiste.”

Mēģinājums destabilizēt Eiropas Savienību

Mūsu reģionā draudi no Krievijas ir realitāte gan pašreiz, gan nākotnē. Par to runāja Zviedrijas aizsardzības ministrs Pēters Hultkvists, norādot, ka mēs visi, gan Baltijas valstis, gan Zviedrija piedzīvojam to, ka Krievija pārkāpj normas, kopējos formātus un institūcijas, kas veido to noteikumu pamatu, uz kā balstās mūsu un visas Eiropas drošība. Tika spriests arī par situāciju uz robežām ar Baltkrieviju.

“Es gribu izcelt šo izaicinājumu - situāciju uz Eiropas Savienības robežas ar Baltkrieviju. Arvien negatīvāka notikumu attīstība Baltkrievijā rada nopietnas bažas. Informācija par Baltkrievijas rīcību pret Latviju, Lietuvu un Poliju un visu Eiropas Savienību mums jāņem vērā ļoti nopietni,” uzsver Hultkvists.

“Mēs nosodām Baltkrievijas cinisko rīcību izmantot migrantus un bēgļus politiskiem mērķiem. To var uzskatīt par hibrīdagresiju, lai destabilizētu Eiropas Savienību un tās dalībvalstis.”

Jāgatavojas turpinājumam

Lai gan sākotnējo migrāciju uz Baltkrievijas robežām ir izdevies apturēt, tiek uzskatīts, ka noteikti būs turpinājums.

“Mums jāgatavojas, mums noteikti jāsaprot arī, ka, laikam ejot, Baltkrievijas puse būs gudrāka izmantot dažāda veida emocionālas ainas, lai pretstatītu mūs Eiropai. Un mums jārada risinājumi pret šādiem instrumentiem jau šobrīd,” spriež NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra direktors Jānis Sārts.

Kopumā vērtējot, viens no secinājumiem, kas izskanēja Stokholmas konferencē – salīdzinot ar citiem Eiropas reģioniem, Zviedrija un Baltijas valstis ir tikušas tālāk centienos saprast un atrast risinājumus, kā pretoties hibrīduzbrukumiem.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti