Pasaules panorāma

Arī Ukrainā stiprina robežas

Pasaules panorāma

Pasaules panorāma (ar surdotulkojumu)

Baltijas un Ziemeļvalstu sadarbībai šogad aprit 30 gadi

Ziemeļvalstis gatavas padziļināt sadarbību ar Baltijas valstīm

Šajā nedēļā īpaši pieminam brīžus, kas saistās ar Latvijas neatkarību. Ne tikai mūsu valsts dzimšanu, bet arī atjaunošanu. Kad pirms 30 gadiem atgriezāmies uz pasaules kartes, starp tuvākajiem Latvijas sabiedrotajiem bija ziemeļvalstis.

Brīdī, kad “de facto” tika pasludināta Latvijas neatkarības atgūšana, Zviedrijas konsulāts šeit bija vienīgā diplomātiskā pārstāvniecība. Uz to PSRS armijas aplenktais Latvijas parlaments pasaulei nosūtīja svarīgo ziņu.

Ziemeļvalstu attīstības modelis arvien ir tas, uz ko tiecamies. Par mūsu sadarbību ar piecām Ziemeļvalstīm – Zviedriju, Somiju, Norvēģiju, Islandi un Dāniju vairāk stāsta LTV žurnāliste Odita Krenberga.

Ziemeļvalstu Padomes sanāksmēs un arī sesijā, kas nesen notika Kopenhāgenā, Dānijas parlamenta ēkā, Baltijas valstu politiķi ir regulāri klātesoši partneri.

“Dažkārt es to raksturoju tā, ka mēs, piecas ziemeļvalstis esam kā māsas, bet trīs Baltijas valstis ir mūsu tuvākās māsīcas. Mēs esam tajā pašā ģimenē. Un domāju, tas ir ļoti svarīgi, ka mēs to saprotam un attiecīgi rīkojamies,” spriež Zviedrijas parlamenta deputāts Hanss Vallmarks.

Svarīgākais, ko esam sasnieguši, ir tas, ka par mūsu valstīm spējam domāt kā par vienu reģionu – atzīst Ziemeļvalstu Ministru padomes biroja Latvijā direktors Stefans Ēriksons, kurš pārstāv Ziemeļvalstis Latvijā.

“Mēs meklējam risinājumus kopā dažādās sabiedriskajās jomās, faktiski es teiktu, visās sabiedrības jomās mēs esam gatavi dalīties ar savu pieredzi, arī ar savām kļūdām.”

Ziemeļniekiem un baltiešiem savstarpēji saskaņot rīcību liek Krievijas un Ķīnas radītie apdraudējumi mūsu valstu drošībai. Arī citās jomās tas, cik veiksmīgi politiķi visās astoņās valstīs prot sadarboties, ļoti būtiski var iespaidot iedzīvotāju ikdienu. Tās ir gluži praktiskas lietas, piemēram, informācijas tehnoloģiju nozarē, kur kopīgi risinājumi var mūsu dzīvi padarīt vienkāršāku.

“Mēs esam ļoti ieinteresēti ciešākā sadarbībā ar Baltijas asambleju, ar Baltijas valstīm. Piemēram, mums ir projekts par Ziemeļvalstu–Baltijas informācijas tehnoloģiju sistēmu. Mums ir vajadzīga kopīga IT sistēma. Tā, lai tad, ja jums vajag bankas kontu, tas ir vienkāršāk. Ja jums vajag doties uz aptieku ar recepti, lai saņemtu zāles, lai būtu iespējams to izdarīt jebkur visā Ziemeļvalstu–Baltijas reģionā,” stāsta Ziemeļvalstu Padomes prezidents Bertels Hārders.

Cita ļoti gaidīta vienošanās ir par izglītības dokumentu atzīšanu. Pagaidām nav izdevies panākt ziemeļnieku pievienošanos baltiešu un Beneluksa valstu līgumam par augstākās izglītības diplomu atzīšanu.

“Ziemeļvalstīs uz šo jautājumu viņi tā ļoti piesardzīgi skatās. Viņi nesaka nē, bet viņi uz šo jautājumu skatās ļoti piesardzīgi. Tomēr domāju, ka pienāks laiks, kad arī piecas Ziemeļvalstis vai vismaz daļa no tām pievienosies mums, šai sešu valstu grupai,” spriež Baltijas Asamblejas Latvijas delegācijas vadītājs Jānis Vucāns (ZZS).

Aizvadītajos 30 gados Ziemeļvalstis mums ir palīdzējušas un turpina palīdzēt ar stipendiju programmām dažādās jomās – skolēniem, studentiem, pasniedzējiem, ierēdņiem, NVO pārstāvjiem u.c.

Piemēram, šogad pirmajā pusgadā radošo profesiju pārstāvji Latvijā saņēma vairāk nekā 252 000 eiro, kas ir par 100 000 vairāk nekā pērn.

Par to, kas mūsu sadarbībā pietrūkst, jaunievēlētais Ziemeļvalstu Padomes prezidents sarunā ar LTV intervijā pauda, ka viņa vēlējums baltiešiem ir vairāk enerģijas turpmākajā sadarbībā.

“Es domāju, ka kādā brīdī arī Baltijas valstīm ir jābūt aktīvākām un jārunā par jautājumiem, ko tās vēlas risināt ar Ziemeļvalstīm. Un mēs esam gatavi būt atvērti un gatavi to darīt,” sola jaunievēlētais Ziemeļvalstu Padomes prezidents Erki Tuomioja.

Savukārt Ziemeļvalstis savās attiecībās tagad cenšas pārvarēt pandēmijas laika cirstās brūces, kad katra valsts vairāk domāja tikai par sevi, slēdza robežas kaimiņiem, katra pa savam gādāja Covid testus, maskas, aprīkojumu. Jāsaprot, kas bija nepareizi, lai turpmāk darītu labāk.

“Krīzes būs vēl. Dažādas krīzes un pārliecība, ka mēs varam kopā uzvarēt šīs krīzes - tas, man šķiet, ir ļoti svarīgi,” secina Ēriksons.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt