Panorāma

Uz Latvijas-Baltkrievijas robežas pārkāpēju skaits vienmērīgs

Panorāma

Panorāma

Uz Polijas-Baltkrievijas robežas turpinās migrantu krīze

REPORTĀŽA no Polijas un Baltkrievijas robežas: situācija kļūst arvien skarbāka

Baltkrievijas pusē pie robežas ar Poliju turpina pulcēties liels skaits migrantu, kuri grib iekļūt Eiropas Savienības teritorijā. Polija un citas Eiropas valstis krīzes radīšanā vaino Baltkrieviju, uzskatot, ka tā speciāli izmanto migrantus par ieroci hibrīduzbrukumā Polijai, Lietuvai un Latvijai.

Vairāk par situāciju no Polijas un Baltkrievijas robežas ziņo LTV korespondente Odita Krenberga.

Pagājusī nakts un arī šī diena uz Polijas un Baltkrievijas robežas aizvadīta salīdzinoši mierīgi, bez incidentiem. Taču lielā migrantu grupa arvien vēl turpina palikt pirmdien ierīkotajā nometnē Baltkrievijas robežas pusē.

Polijas pusē spriež, ka Baltkrievijas varas iestādes migrantiem, visticamāk, ir apsolījušas, ka viņi tiks Eiropas Savienības teritorijā un tāpēc šie cilvēki arvien turpina tam ticēt.

Robežpārejas punkts ir slēgts

Polija savā robežas pusē turpina ļoti stingru kontroli. Žurnālisti netiek laisti tālāk par kontrolpunktu, tiek apturēti un pārbaudīti arī braucēji uz pierobežas ceļiem.

“Aizslēdza robežu, un viss!” dusmojas baltkrievu šoferis Slava. Robežpunkts ir ciet, poļi viņam liek griezties apkārt...

Runas par to, ka atriebjoties par atbalstu politiskiem pretiniekiem, migrantu plūsmu organizē Baltkrievijā valdošais Aleksandra Lukašenko režīms, Slavu nepārliecina.

“Kurš te var saprast, kurš ko dara? Lukašenko vai kāds cits. Kur tad Baltkrievija lai ņemtu tādu naudu, lai visus migrantus uz šejieni savestu?” prāto Slava.

Migranti, kas uz Baltkrieviju atlidojuši kā “tūristi” galvenokārt no Irākas, gan stāsta, ka par nokļūšanu sapņu zemē Eiropā maksā paši, šis ceļš viņiem izmaksā tūkstošiem eiro.

Kad paliks aukstāks, būs vēl sliktāk

Cits baltkrievs Vasīlijs, kurš strādā Eiropas Savienības pusē, ir priecīgs, ka robežu izdevās šķērsot jau pirms divām dienām, kad šādas kontroles vēl nebija. Braucot iekšā Polijā, redzējis vairākas migrantu grupas, kas devušās uz Polijas robežu. Vasīlijs uzskata – migranti ir Lukašenko atbilde Eiropai par sankcijām.

“Nu, tas nav diez cik labi, manuprāt, ka no mūsu puses mēs radām Eiropai lielas problēmas ar tiem bēgļiem. Domāju, kad paliks aukstāks laiks, būs vēl sliktāk. Droši vien arī no mūsu puses tiks darīts, lai būtu vēl sliktāk.”

Skaidrojot situāciju migrantu nometnē, Polijas Bruņoto spēku pārstāvis Mareks Petrzaks atzīst – apstākļi ir skarbi.

“Gaisa temperatūra bija nokritusies līdz -1, -2 grādiem. Mēs to zinām. Un mēs esam kopā ar tiem cilvēkiem, kas stāv tur, otrā robežas pusē. Mēs zinām, cik slikta ir viņu situācija. Bet mēs esam karavīri un pildām likumus. Esam te, lai darītu visu, lai nepieļautu nelikumīgu robežas šķērsošanu.”

Viņaprāt, par pārējo, kas būtu darāms, ir jālemj politiķiem un jāvienojas starptautiskām organizācijām.

Nezinām, ko tālāk izdomās Lukašenko režīms

Polijas valdības vadītājs Mateušs Moraveckis otrdien apmeklēja savus karavīrus, kuri uztur kārtību uz robežas.

"Vakar runāju ar Eiropas Komisijas vadītāju, vairāku valstu premjeriem. Katrs no viņiem sūta jums vislielākās cieņas un atzinības vārdus par jūsu darbu, drosmi un gatavību kalpot katru minūti, katru stundu," teica Moraveckis.

"Tas ir kaut kas, uz ko skatās visi, un es vēlos pateikties ne tikai par to, ka esat šeit, bet ka jūs arī pielāgojaties mainīgajiem apstākļiem. Mēs nezinām, ko Lukašenko režīms izdomās nākamajā brīdī - tāda ir realitāte."

KONTEKSTS:

2021. gada vasarā ievērojami palielinājās migrantu skaits, kas no Baltkrievijas cenšas nelikumīgi iekļūt Latvijas, Lietuvas un Polijas teritorijā. Lielākā daļa migrantu ir ieradušies no Irākas.

Baltijas valstu un Polijas amatpersonas norādīja, ka Baltkrievijas varas iestādes apzināti neliek šķēršļus robežas šķērsošanai, lai tādējādi sodītu šīs valstis par atbalstu Baltkrievijas opozīcijai un sankcijām pret Aleksandra Lukašenko režīmu.

Eiropas Savienība šādu rīcību raksturo kā hibrīdkara izvēršanu un sola palīdzēt stiprināt ES ārējo robežu.

Latvijas valdība no 11. augusta izsludinājusi ārkārtējo situāciju pierobežā ar Baltkrieviju, vēlāk to pagarināja līdz līdz 10. februārim. Latvija arī plāno pasteidzināt Latvijas–Baltkrievijas robežas infrastruktūras izbūvi.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt