Vakuuma transporta sistēma ir viens no konceptiem, kas tapis ASV un ko attīsta caur uzņēmumu “Virgin Hyperloop One”. Doma par vakuuma transportu ir iepatikusies Igaunijai, kur varētu tapt pirmā līnija. Tā savienotu Tallinu un Helsinkus, jo šis ir visīsākais posms un ātrāk uzbūvējamais tunelis. Tur taisnā līnijā līdz Somijas krastam ir aptuveni 86 kilometri.
Tallinas, Helsinku un Stokholmas savienošana ar šo īpaši ātro tuneli izveidotu superreģionu, kur ik dienu būtu iespējams izbraukāt uz darbu jebkurā no šīm galvaspilsētām. Tiek rēķināts, ka Igaunijā dzīves līmenis pieaugtu ļoti strauji.
Solis valsts popularizēšanā
Ko par to Latvijā saka valdības padomdevēji un eksperti? Rīga, kas allaž pretendējusi būt Baltijas reģiona centrs, tagad draud palikt perifērijā?
“Protams, tas ir ļoti labs jautājums. Jāsāk ar to – milzu reveranss, milzu respekts igauņiem. Viņi ir kārtējo reizi pierādījuši, ka mārketingā viņi ir lieliski,” saka Latvijas Pētniecības un inovācijas stratēģiskās padomes loceklis Normunds Bergs.
“Protams, igauņi ir malači, ka viņi ir noslēguši šādu līgumu. Tas ir atkal viens solis tālāk valsts popularizēšanā, valsts parādīšanā kā inovatīvas sabiedrības piemēru,” saka transporta nozares eksperts Tālis Linkaits.
“Un šī ir Latvijas milzīgā problēma, ka mēs joprojām agresīvi aizstāvam tos savus izmirstošos laukus, mēs grūžam naudu iekšā mikroskopiskos pagastos un mēs raudam, ka cilvēki brauc prom uz Īriju vai Angliju. Uz lielajām metropolēm,” norāda Bergs.
Līnija ap Baltijas jūru
Tikmēr zviedru kompānija “FS links” kopā ar “Virgin Hyperloop One” radījusi maršrutu vīziju ar nosaukumu “Hyperhansa”. Tā pēc būtības ir lokveida līnija ap Baltijas jūru, kas apvienotu visas galvaspilsētas, kas atrodas šajā rādiusā. Rīga no Tallinas tad būtu sasniedzama 18 minūtēs.
Un par to, cik izdevīgi tas būtu, igauņi ir gatavi pasapņot arī mūsu vietā. “Ja runājam par Latviju un Igauniju – vienkārši, ka
Rīga un Tallina varētu kļūt par ekonomiski vienotu tirgu ar vienotu darbaspēku. Tas varētu būt iespējams – dzīvot Tallinā un strādāt Rīgā.
Manuprāt, vēl viens no aspektiem, iespējams, varētu būt ideja par kopīgu infrastruktūru. Ideja par to, ka katrai valstij nav nepieciešama, piemēram, specifiska slimnīca vēža slimniekiem, bet mēs varam to lietot kopīgi. Jo laika patēriņš būtu pieņemams, lai pietiekami ātri nokļūtu slimnīcā vai kādā citā infrastruktūras objektā. Un es domāju, ka tas vienkārši padarīs sistēmas daudz, daudz efektīvākas un papildus vēl uzlabotos arī pakalpojumu kvalitāte,” saka Igaunijas premjera padomnieks digitālajos jautājumos Martens Kaevatss.
Nereālistiska iecere
Tomēr Latvijā to vērtē drīzāk kā nereālistisku ieceri.
“Man šķiet, ka mums klātos runāt par, neņemiet ļaunā, spēju nopirkt kaut vai vienkārši jaunus elektrovilcienus un dīzeļvilcienus.
Un palaist normālu dzelzceļa satiksmi, teiksim, 50-100 kilometru rādiusā no Rīgas. Un mums jau būtu aglomerācija. Jau tas, ka palaidīs un uzbūvēs “Rail Baltica” starp trim Baltijas valstīm, es domāju, ka jau dzīve kļūst daudz labāka. Un tas būtu tas virziens, kas mums būtu jāattīsta un kur būtu jāiet – vienkārši laba satiksme, dzelzceļa satiksme. Bez kādas apstāšanās, bez teorētiskiem korķiem. Pusstundas laikā tev būtu jāspēj nokļūt no 80 kilometru attālas vietas līdz Rīgas centram. Un šajos 80 kilometros man gribētos teikt, ka ir 90% Latvijas ekonomikas. Un jau būtu milzu problēma atrisināta,” saka Bergs.
“Mums ir jāturpina veidot Rīga tomēr par Baltijas galveno centru – intelektuālo, transporta centru, investīciju centru. Diemžēl mēs redzam, ka šajā jomā Viļņa mums pamazām aiziet priekšā.
Viļņas ambīcija – kļūt par lielāko Baltijas pilsētu – ir daudz stiprāka. Viņi mērķtiecīgi pie tā strādā,
kamēr Rīgā diemžēl visa tā pašvaldības darbība tiek virzīta pārsvarā uz sava elektorāta atbalstīšanu, nevis uz tādu ilgtermiņa skatījumu, ilgtermiņa investīciju piesaistīšanu un investīciju klimata veidošanu,” norāda Bergs.
