Odita Krenberga: Latvija ir savus militāros izdevumus palielinājusi līdz 2% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Vai ASV turpinās izdarīt spiedienu uz citām NATO dalībvalstīm, lai tās arī sasniegtu šos 2%?
Maikls Mērfijs: Absolūti! Simtprocentīgi! Mēs spiedīsim arī pārējās dalībvalstis to darīt! Tas nav tik daudz tā, ka mēs dalībvalstis spiežam, bet vairāk gan atgādinām, ka mēs visi kopā uzņēmāmies šīs saistības – valstu vadītāji Varšavā un vēlreiz arī Briselē pagājušajā gadā. Un aizsardzības ministri un ārlietu ministri – neskaitāmas reizes, ka mums visiem tas ir jādara! Un tas ir kaut kas, ko mēs darām kopā. Jo, ja mēs esam sabiedrotie un dalāmies mūsu atbildībā un mūsu kopīgajos drošības izaicinājumos, tad mēs to darām nevis tāpēc, ka to prasa Amerika vai ka Latvija to ir izdarījusi, bet kāda cita valsts nav izdarījusi. Mēs to darām tāpēc, ka mēs zem tā esam parakstījušies kā alianses dalībnieki. Tas ir vitāli nepieciešami, ka, ja reiz esat dalībvalsts, tad jums ir jādod savs ieguldījums mūsu visu aizsardzībā visos 360 grādos, kur mēs darbojamies. Un tas paliks kā nozīmīga daļa ASV darba kārtībā NATO samitā.
Kā vērtējat pašreizējo drošības situāciju Latvijā?
Mēs visi kopā gan kā alianse, gan arī Latvija un ASV esam sasnieguši milzīgu progresu, reaģējot uz izaicinājumiem, kas saistīti ar atturēšanu un aizsardzību. Bet mums ir jāpaveic vēl daudz darba. Un es domāju, ka NATO samits, kas notiks jūlijā, ir nozīmīgs solis, lai turpinātu risināt problēmas un virzītos uz priekšu. Nosaukšu piecas pašas svarīgākās lietas.
Mums ir jāpanāk lielāka virzība jautājumā par to, kā rīkoties ar hibrīddraudiem. Mums ir jāredz, ka notiek kādas reformas NATO komandstruktūrā. Ir jāvirzās uz priekšu militārās mobilitātes jomā – to vēlas arī mūsu Eiropas Savienības partneri.
Ir nepieciešama arī virzība jautājumā par visu alianses spēku gatavību un arī par lēmumu pieņemšanas ātrumu. Mēs ceram, ka NATO samitā viss šis nonāks līdz apspriešanai. Un tās ir arī dažas no tām lietām, par ko mēs runājām šodien ar Aizsardzības ministriju.
Kā zināms, Krievijas militārās lidmašīnas un karakuģi bieži tiek fiksēti mūsu robežu tuvumā. Tādēļ jautājums ir – vai tie spēki, kas ir izvietoti šeit pie mums Latvijā, ir pietiekami, lai spētu mūsu valsti aizsargāt? Un ko jūs varētu teikt tiem cilvēkiem, kuri ir satraukti par šo situāciju?
Vairākas lietas. Vispirmām kārtām es domāju, ka NATO alianses iekšienē ir izpratne par tiem izaicinājumiem un draudiem, kas nāk no Krievijas. Krievija nav stratēģisks partneris. Un kopš Varšavas samita mēs esam rīkojušies, lai risinātu šo problēmu. Alianses ietvaros tas ir noticis divējādi – izvietojot sabiedroto spēkus, NATO paplašinātās klātbūtnes kaujas grupu, un pastiprinot atturēšanas spējas. Mēs gan esam tikai problēmu risināšanas pirmajos posmos. Ziniet – mēs nevaram rīkoties, ja krievi rada tāda veida draudus, kādi tie ir. Bet es esmu pārliecināts, kā jau pirms brīža teicu, ka samitā mēs turpināsim spert nākamos soļus uz priekšu tajās jomās, ko minēju.
Mēs uzlabosim mūsu aizsardzību un atturēšanu. Ne tikai Latvijā, bet visā Austrumu flangā visā alianses darbības zonā.
Nesen Krievijas prezidents Vladimirs Putins atklāti pauda, ka Krievija attīsta jaunu aizsardzības sistēmu, tai skaitā jauna veida raķeti, kas “var sasniegt jebkuru vietu pasaulē”. Kādas ir jūsu domās – kā tas varētu ietekmēt drošības balansu mūsu reģionā un pasaulē?
Man ir liela pārliecība par to, ka ASV militārajiem spēkiem un mūsu sabiedroto militārajiem spēkiem ir globālas sasniedzamības spējas – kā jau to redzat tur, kur ASV izvieto savus spēkus un strādā kopā ar sabiedrotajiem – vai tas ir Afganistānā vai Irākā vai kur citur. Diemžēl Krievija tā uzvedas. Tas noteikti ir bīstami, bet esmu pārliecināts, ka mēs spējam uz to reaģēt.
Ja runājam par ASV klātbūtni Eiropā – kādas izmaiņas varētu gaidīt dažos tuvākajos gados?
Nu te atkal – es nevaru runāt par to, kādi ir mūsu plāni. Domāju – mūsu militārie plānotāji par to domā nepārtraukti.
Es domāju, ka – ja lasa ASV nacionālās drošības stratēģiju un nacionālo aizsardzības stratēģiju, tad ir pavisam skaidrs, ka Krievija ir izaicinājums un lielu izaicinājumu pieaugums ir tas, ar ko ASV ir jātiek galā.
