Panorāma

Audžuģimeņu salidojums Saulkrastos

Panorāma

Panorāma

Ādažos izvietos NATO štābu «Ziemeļi»

Baltijas drošību stiprinās ar jaunu štābu Ādažos

Analizējot Baltijas valstu aizsardzības scenārijus, daudzkārt izskan bažas, ka Krievijas uzbrukuma gadījumā sabiedrotie var nepaspēt laikus ierasties palīgā. Tagad nolemts, ka militārajā bāzē Ādažos tiks izvietots daudznacionālais divīzijas “Ziemeļi” štābs. Par to vienojušās Dānija, Latvija un Igaunija.

Štāba veidošana ir tupinājums tiem darbiem, ko aizsāka vēl iepriekšējie divi NATO samiti – Varšavā un pirms tam vēl Velsā.

Tad apsprieda NATO iespējas un plānus, kā reaģēt uz Krievijas rīcību pēc tam, kad, anektējot Krimu, Krievija sevi pieteica kā bīstamu agresoru.

Piemēram - bieži minēts, ka Baltijas vājais punkts ir tā sauktais Suvalku koridors –  nepilni 100 kilometri Lietuvas-Polijas robežas. Suvalku koridora vienā pusē ir ar Krievijas smagi apbruņotais Kaļiņingradas apgabals.

Ja Krievija šo koridoru ieņem, Baltija tiek atšķelta no Eiropas. NATO ātra un efektīva rīcība tad būtu tas, par ko rūpētos jaunizveidotais štābs.

Par to LTV “Panorāmai” stāsta aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis (Zaļo un Zemnieku savienība).

Kā tieši Ādažos tas izskatīsies dzīvē? Cik cilvēku tur būs iesaistīti ?

Tas ir ļoti labs jautājums. Es nezinu, vai es to drīkstu atklāt. Tas štābs atradīsies Ādažos. Mēs jau esam pētījuši un jau iespējamo vietu pat nolūkojuši. Es domāju, ka diezgan drīzā laikā mēs arī spēsim jau sākt kaut kādus būvdarbus. (..) Ddaļa šo štāba elementu atradīsies arī Dānijā, kur arī dienēs karavīri no Latvijas. Līdz ar to tādā veidā tiks audzētas visas spējas, lai šis štābs varētu tiešām darīt to, kas viņam ir paredzēts, un varētu organizēt, trenēt mūsu karavīrus un sabiedrotos tāda līmeņa lēmumu pieņemšanai.

Par birokrātijas mazināšanu NATO lēmumu pieņemšanā ir kāds progress panākts?

Es pats ļoti labi atceros savu pirmo braucienu uz NATO valstu ministru tikšanos Briselē, kad man bija tikšanās ar Stoltenberga kungu viņa kabinetā un kad viņš parādīja karti, un tur Latvija bija iezīmēta drusku savādākā krāsā nekā citas NATO valstis. Tas ir – par to iespēju un cik ātri var saņemt nepieciešamās atļaujas, lai varētu šķērsot robežu. Šobrīd šīs visas lietas ir atrisinātas. (..) Līdz ar to šī robežas šķērsošana šobrīd ir ļoti vienkārša un ļoti ātra.

Tas tad arī dod to ātrumu varbūt, par ko mēs ļoti bieži dzirdam, ka [sabiedrotie] varētu nepaspēt atsteigties. Bet (..) zinot to, arī mūsu stratēģiskais partneris – ASV – viņi negaidīja NATO valstu kopējo lēmumu, lai atbrauktu uz šejieni pēc 2014.gada Krimas aneksijas, bet ieradās šeit ar saviem spēkiem, izsludinot šo operāciju un atbrauca šeit jau burtiski ļoti ātri (..).

Protams, arī mūsu pašu likumdošanā šeit uz vietas ir kardināli mainījusies situācija, un mūsu parlaments ir pieņēmis ļoti daudzus likumu labojumus, kas ļauj mums nenonākt vairs tādā situācijā, kāda bija 1940.gadā, kad – palieciet savās vietās. Šobrīd ikvienam cilvēkam ir iespēja pretoties, un es ticu, ka mūsu karavīri ir gatavi pieņemt šos lēmumus, ja gadījumā šī komandķēde vai šie sakari tiek pārrauti, tad  daudz vieglāk šobrīd ir pieņemt lēmumus arī vienību komandieriem par pretošanās uzsākšanu.

KONTEKSTS:

NATO valstu spēki Baltijas valstīs un Polijā savas bāzes izveidoja pēc Krimas aneksijas  2014. gada martā, kā arī kauju pēc sākšanas Ukrainas austrumos starp Ukrainas armiju un prokremliskiem kaujiniekiem. Latvijā kā galvenā NATO dalībvalsts ir Kanāda, Igaunijā - Lielbritānija, Lietuvā - Francija, savukārt Polijā - ASV.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti