Iecerētā jaunā vakuuma tuneļa stacija varētu atrasties Tallinas vecās ostas teritorijā.
Stacija savienotu Tallinu un Helsinkus, un taisnā līnijā līdz Somijas krastam ir vien aptuveni 86 kilometri.
Lai arī vīzijas par šādu vakuuma tuneli tapa jau pirms 15 vai 20 gadiem, tomēr vakuuma tuneļa jeb “Hyperloop” ideja kļūst arvien pievilcīgāka. To atzīst viens no projekta iniciatoriem – arhitekts Staņislavs Popkovs. ““Hyperloop” būvniecības plāns šajā vietā jau ir guvis atbalstu gan no ostas vadības, gan no pilsētas un valdības struktūrām,” stāsta Popkovs.
Pati vakuuma tuneļa koncepcija ir dzimusi ASV, un to attīsta uzņēmums “Virgin Hyperloop One”. Tas saistīts ar britu magnātu Ričardu Brensonu, kurš pazīstams arī kā dažādu ekstremālu ideju atbalstītājs. “Hyperloop” piedāvā jaunu transporta tīklu kā risinājumu arvien pieaugošajam pieprasījumam pēc kravu un pasažieru pārvadājumiem.
Tas nozīmētu, ka transportējamie cilvēki vai preces tiktu ievietoti tādā kā kapsulā, kas ar elektromagnētisku piedziņu virzās pa zema spiediena cauruli, kuru var novietot tiklab pazemē, kā arī virs zemes.
Tas būtu tik superātrs, ka droši var izkonkurēt pat aviāciju. Piemēram, no Tallinas līdz Helsinkiem ceļš paņemtu vien sešas minūtes. No Tallinas līdz Stokholmai - ap 40. Ideja esot iepatikusies Igaunijas valdībai. ““Hyperloop” kā ideja nav “luksusa” forma. Tas nav tik elitāri kā, piemēram, privātā lidmašīna. Tas ir kā autobuss. Tā ir ideja par sabiedrisko transportu, kas varētu būt pieejams ikvienam. Tas nozīmē, ka biļetes cena nebūtu pārāk dārga,” stāsta Igaunijas premjera padomnieks digitālajos jautājumos Martens Kaevatss.
Igaunijas premjers Jiri Ratass jau ir bijis ASV un parakstījis memorandu par sadarbību ar “Hyperloop” uzņēmumu, kura pārstāvji tikušies arī ar Igaunijas ministriem. “Vispār tas ir liels retums, ka Igaunijas valdība paraksta memorandu ar kādu privātu uzņēmumu. Tāpēc es uzskatu, ka tas bija visai liels sasniegums,” saka Popkovs.
Ieguldīt valsts naudu būvniecībā gan nav plānots. Te rēķinās ar to, ka privātie ieguldījumi noteikti atmaksāsies.
Ja dzelzceļa tunelim jābūt vismaz 11-12 metru diametrā, tad vakuuma caurulei pietiek ar pieciem metriem. Tādēļ izmaksas varētu būt līdz pat divām trešdaļām lētākas. “Vakuuma tuneļa koncepcija dzīvē vēl nav apstiprināta. Ir nelieli izmēģinājuma posmi. Tas notiek. Tehnoloģijas attīstās strauji. Bet neviens dzīvs cilvēks vēl nav iznācis ārā no tāda veida caurules. Es zinu, ka tas tiek plānots 2020. gadā. Katarā un Apvienotajos Arābu Emirātos būs pirmās līnijas, kur darbosies vakuuma tunelis,” klāsta Kaevatss.
Tikmēr Igaunijā jau tagad tiek domāts par to, kādu ekonomisko izrāvienu varētu dot projekta īstenošana, sajūdzot kopā vispirms Tallinu un Helsinkus un tad arī Stokholmu.
Tas nozīmētu arī to, ka ik dienu uz darbu būs iespējams izbraukāt uz jebkuru galvaspilsētu. “Tiem investoriem, kuri iegulda nekustamajā īpašumā, es gribētu pateikt – kad Tallina un Helsinki būs savienoti, tad nekustamo īpašumu vērtība Tallinā ārkārtīgi sadārdzināsies. Tāpēc investori – jums ir jāsāk pirkt īpašumus Tallinā, jo tā ir laba vieta, kur varēs nopelnīt,” atgādina Igaunijas biznesa laikraksta “Aripaev” ziņu nodaļas vadītāja Vivika Rūka.
“Hyperloop” attīstītāji ir domājuši arī par tālākām perspektīvām. Piemēram, par to, ka ar inovatīvo transporta līniju varētu savienot daudz vairāk pilsētu. To skaitā nākamajos posmos iekļaujot arī Rīgu.
