Panorāma

Mediķi nav mierā ar NMPD brigāžu reorganizāciju

Panorāma

Londonā protestē pret D.Trampa vizīti

Saeimā ”nomirst” pretkorupcijas ieceres

Saeimā «nomirst» pretkorupcijas ieceres

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB), Valsts ieņēmumu dienests (VID), Valsts kontrole, Ģenerālprokuratūra jau gadiem ilgi ir centušies panākt, lai Saeima ņemtu vērā viņu ieteikumus. Bet var teikt, ka pretkorupcijas ieceres Saeimā faktiski ir atstātas “nomiršanai”.

ĪSUMĀ:
 

  • Korupcijas apkarotāji piedāvāja – ierobežot skaidras naudas glabāšanu, atskaitīties par mantiskā stāvokļa izmaiņām, informēt par kopdzīves partneriem.
  • KNAB: Sabiedrībai tiesības zināt, lai nerastos šaubas.
  • “Vienotība” atzīst – nekas nav noticis, un cer uz Dolgopolova vadīto komisiju.
  • Dolgopolovs: Kopdzīves jēdziens vispirms jānoformulē Satversmē.
  • KNAB: Lietuvā gan interešu konflikta novēršanai apzina arī kopdzīves partnerus.
  • Tikmēr cīņu ar korupciju vājinošās normas Saeimā tiek atbalstītas.
  • Politoloģe Iveta Kažoka pauž bažas par šādu tendenci.

 

Runa ir par grozījumiem likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”. Tās ir tās normas, kas negodīgām amatpersonām neļautu iedzīvoties uz valsts vai pašvaldības rēķina.

Piemēram, korupcijas apkarotāji iedāvāja trīs idejas. Pirmā – noteikt ierobežojumus glabāt skaidru naudu, zem kā var noslēpt, piemēram, kukuļos saņemto. Otrā –  jāiesniedz papildu deklarācija, ja notikušas būtiskas izmaiņas mantiskajā stāvoklī. Trešā - deklarācijās iekļaut arī nelaulātos kopdzīves partnerus jeb personas, ar ko dzīvo kopā un ar kurām ir kopīga saimniecība.

Partijas “Vienotība” frakcijā, kas agrāk bija pretkorupcijas karognesēja, tagad atzīst - pēdējo divu gadu laikā darbs nav izkustināts no vietas.

“Nekas nav noticis. Sliktākā vārda nozīmē. Tiešām – nekas nenotiek. Mēs paļaujamies uz pašvaldību lietu komisiju, kuru vada [Sergejs] Dolgopolova kungs,” atzina Saeimas Korupcijas novēršanas apakškomisijas priekšsēdētājs Aleksejs Loskutovs (“Vienotība”).

Sanāk, ka “Vienotība” korupcijas novēršanā paļaujas uz “Saskaņas” deputāta Sergeja Dolgopolova vadīto Valsts pārvaldes un pašvaldību komisiju, kur savas ieceres daudzkārt jau nesekmīgi centušies klāstīt korupcijas apkarotāji.

KNAB Politikas plānošanas grupas vadītāja Anna Aļošina uzsvēra, ka sabiedrībai ir tiesības zināt, kāds ir amatpersonu ienākumu avots, kādas ir mantiskā stāvokļa izmaiņas, lai pārliecinātos, ka tiešām visi tie lēmumi, kas tiek pieņemti, ir tieši sabiedrības interesēs.

“Lai nerastos šaubas, ka tiek pieņemti kādi lēmumi savās, savu darījumu partneru vai attiecīgi savu radinieku interesēs,” skaidroja KNAB pārstāve.

Tomēr ne KNAB un VID, ne Valsts kontroles un Ģenerālprokuratūras argumenti deputātu komisijā nav uzskatīti par pamatotiem, lai tos virzītu tālākais apspriešanai Saeimas plenārsēdē.

“Redziet, ja mēs nevaram regulēt pašu regulēšanas priekšmetu, tad diezgan grūti sākt ar to regulēšanu, nenosakot, ko mēs gribam regulēt,” sacīja Dolgopolovs, runājot par ieceri attiecībā uz amatpersonu nelaulātajiem partneriem. Vispirms to vajagot noformulēt Satversmē un tikai tad – citos likumos.

Tomēr, ja vien deputāti gribētu, piemērs nav tālu jāmeklē – to varētu pārņemt no citām valstīm – kaut vai no Lietuvas.

“Attiecībā uz Lietuvu - tieši ja runājam par interešu konfliktu kā tādu, tur gan ir ietverts, ka arī kopdzīves partneri ir šajā interešu lokā. Proti, ne kopdzīves tiesiskais regulējums kā tāds, bet attiecībā uz interešu konfliktu gan ir attiecināms, ka visi ierobežojumi, aizliegumi ir attiecināmi arī uz kopdzīves partneriem,” norādīja Anna Aļošina.

Kopējā aina šobrīd izskatās tāda - kamēr Saeimā tālā plauktā noliktas tās normas, kas KNAB, VID, Valsts kontroles un Ģenerālprokuratūras ieskatā palīdzētu apkarot korupciju, tikmēr likumu grozījumi, kas vājina pretkorupcijas normas un ko rosina dažādas biedrības un pašvaldības, jau strauji ir pieņemti pirmajā lasījumā.

Saeima sesijas pēdējā sēdē, 21.jūnijā, pirmajā lasījumā atbalstīti grozījumi likumā "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā", kas mazinātu amatpersonu ienākumu deklarāciju pieejamību sabiedrībai -  deklarācijas varētu būt pieejamas tikai piecus gadus, deklarāciju varētu neiesniegt arī, ja amatpersona pilda kādu valsts pārvaldes uzdevumu.

Deputātiem šie esot bijuši labāk saprotami. “Tāpēc, ka tur argumentācija ir skaidrāka, loģika ir saprotama un to var virzīt ātrāk – bez diskusijas. Mēs varam uzlabot to likumu līdz bezgalībai, bet tikai nevajag zaudēt veselo saprātu,” skaidroja Dolgopolovs.

Tikmēr politoloģe Iveta Kažoka (“Providus”) atzīst, ka viņu “satrauc tas, ka deputāti neuzskata par vajadzīgu nopietni izvērtēt tās problēmas, ar kurām ir saskārušās tiesībsargājošās iestādes, kad viņas mēģina saprast – vai kādai amatpersonai ir vai nav interešu konflikts, bet vienlaikus – tik pavirši strādā ar jautājumiem, kas ir saistīti ar normu pavājināšanu”.

Šogad publiskotajos starptautiskā monitoringa “Transparency international 2017” datos korupcijas uztveres indeksā starp Baltijas valstīm mums arvien vēl saglabājas sliktākā pozīcija. Starp 180 pasaules valstīm visaugstāk 21.vietā ir Igaunija, kas jau tuvojas Ziemeļvalstu standartiem, Lietuva – 38., bet Latvija - 40.vietā. Eiropas Savienības ietvaros starp 28 dalībvalstīm esam 17.vietā. Kas vēl būtiski – Latvijā konstatēta pieaugoša tendence, ka uzņēmēji dod kukuļus valsts amatpersonām. Tātad – korupcijas riski pieaug, bet Saeima pretkorupciju grib vājināt.   

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti