Viņuprāt, ir nepieņemami, ka ir Sputņika iela Jūrmalā, Viļa Lāča iela Saulkrastos, Boriss Pugo kā simbols kādai no Rīgas skolām vai padomju lielgabals pie Krustpils tautas nama.
Ir arī iecere sarūpēt vairākas dāvanas par godu valsts simtgadei: Likteņdārzā uzstādīt akmeni ar Latvijas valsts dibinātāju un neatkarības atjaunotāju vārdiem, dibināt ikgadēju balvu par patriotiskāko notikumu, bet Rīgā esošo Jēkaba laukumu pārdēvēt par Neatkarības laukumu.
Augstākās Padomes deputāti, kuri savulaik balsoja par Latvijas neatkarību, uzskata, ka Rīgā jau ir pietiekami daudz piemiņas zīmju par godu hercogam Jēkabam. Būtu tikai loģiski, ja šim laukumam dotu Neatkarības vārdu, jo tas atrodas starp divām Latvijas vēsturei būtiskām vietām – Nacionālo teātri, kur 1918.gadā 18. novembrī tika pasludināta Latvijas neatkarība, un Saeimas ēku, kur pēc padomju okupācijas neatkarība tika atjaunota 1990.gada 4.maijā.
“Šeit vajadzētu novietot rožu laukumu, strūklaku vai dizaina objektu, vai pieminekli,” saka 4. maija deklarācijas kluba prezidente Velta Čebotarenoka.
Plāno, ka pamatakmeni vajadzētu ielikt līdz oktobrim. “Aprit 30 gadi, kopš mēs pirmoreiz atkal svinam 18.novembri, neatkarību, un tad nu vajadzētu izšķirties, ka Rīgā tam Neatkarības laukumam ir jābūt,” norāda viens no agrākās Latvijas Tautas frontes līderiem Dainis Īvāns.
Iniciatīvu esot atbalstījis gan Valsts prezidents Raimonds Vējonis, gan Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (Nacionālā apvienība) un Kultūras ministrija, bet pagaidām nav saskaņojuma no Rīgas domes. “Es noteikti esmu ar abām rokām par to, lai Rīgā parādītos Neatkarības laukums. Bet es tiešām gribētu sagaidīt ekspertu viedokli, jo Jēkaba laukums – tas ir absolūti vēsturisks nosaukums. Šajā situācijā - kur būtu vispareizāk atrast vietu Neatkarības laukumam – tas nav jautājums Rīgas domes deputātiem. Tas ir jautājums ekspertiem,” saka Rīgas mērs Nils Ušakovs (“Saskaņa”).
Neatkarības atjaunotāji mudina arī iedzīvotājus un pašvaldības domāt par to, lai tiktu novāktas padomju laika paliekas.
“Joprojām visus neatkarības gadus pret Krustpils tautas namu ir pavērsts padomju lielgabala stobrs. Protams, notiek orģijas 9.maijā kā parasti, bet kaut kas tāds, ka var būt padomju militārisma slavinājums pret Latvijas kultūru pavērsts neatkarīgā Latvijā – es domāju, ka tas nav pieņemams, un es pat dzirdēju dažus jēkabpiliešus, kuriem ir kauns par to! Viņi teica – beigās mēs paņemsim kravas mašīnu un aizvedīsim vienā naktī!” atminas Īvāns.
Par to, kā Latvija ir progresējusi, “4. maija klubs” spriež arī pēc sarunām ar skolēniem, jo gadā tiekot aicināti uz aptuveni 50 izglītības iestādēm. Neesot viegli bērniem izstāstīt, ka padomju laikā dažkārt trūcis pat baltmaizes.
