Sadaļas Sadaļas

Igaunijā nerūk niknums par dzīves dārdzību; atkal būs protesta brauciens uz Latviju

Igaunijā ne viena vien mašīna ir rotāta ar Igaunijas un Latvijas karodziņiem. Tā ir sabiedrības protesta iniciatīva pret Igaunijas valdības nodokļu politiku un cenu dārdzību veikalos. Vismaz daļa Igaunijas iedzīvotāju ir tik nikni uz savu valdību, ka šovasar neatkarības atjaunošanas dienā – 20. augustā - plāno jaunu protesta braucienu uz Latviju. Tas būs līdzīgs jau pērn notikušajam.

Igaunijas iedzīvotāji Latvijā pērk visbiežāk lietotās preces – degvielu, autiņbiksītes un alkoholu.

“Mūsu nodokļi dodas uz Latviju” – aptuveni tā var tulkot neapmierināto igauņu lozungu. Rengē - pa ceļam no Tartu uz Rīgu - dzīvo ģimene, kas gandrīz visu pērk tikai Latvijā. Arī tā piedalās akcijā pret cenu kāpumu Igaunijā. "Mūsu valdība ir par daudz pacēlusi mūsu nodokļus. Akcīzi degvielai, akcīzi alkoholam, kuru gan mēs nelietojam, bet visas citas cenas arī turpina celties. Un mums tas nepatīk!  Tas arī bija tas, kāpēc mēs pievienojāmies šai protesta akcijai," stāsta Igaunijas iedzīvotāja Eneli Malvalka. Viņai piekrīt vīrs Vahurs: "Ir palicis tikai sliktāk... dīzeļdegviela kļuvusi vēl dārgāka".

Vahurs ar sievu Eneli un meitiņu Katrīnu regulāri mēro ap 40 kilometru, lai piekrautu savu busiņu ar Latvijā pirktām mantām. "Divas vai trīs reizes mēnesī. Jo pat bērnam vajadzīgās autiņbiksītes un produkti zīdaiņiem pie jums ir lētāk! Tāpēc to pērkam jūsu valstī," saka Eneli. Viņu papildina vīrs: "Mēs labāk maksājam jums, nekā atdodam naudu te..."

Aizvadītajā ziemā Latvijas robežas pusē varēja vērot neparastu ainu – kādā pļavā Mazsalacā  pulcējās vairāki tūkstoši cilvēku. Tie bija igauņi, kolektīva iepirkšanās brauciena dalībnieki, kuri ar vairāk nekā 2000 automašīnām šeit bija ieradušies tieši savas valsts 100 gadu jubilejas dienā. "Mēs vēlamies parādīt mūsu valdībai, ka kopā mēs spējam būt spēcīgi un mūs ir jāuzklausa!" toreiz, 24. februārī, sacīja viens no akcijas dalībniekiem Tāvi Lepiks.

Ap to laiku aptuveni trešdaļa no visa Igaunijā patērētā alkohola bija iegādāta Latvijā. Valdības akcīzes politika bija radījusi jau vairāk nekā 80 miljonus lielu robu budžetā. Turklāt mērķis samazināt “zaļā pūķa“ ietekmi uz tautas veselību nav sasniegts – jo Igaunijā patēriņš ir pieaudzis un ražotājiem ir peļņa, bet nodokļi tiek Latvijai.

Igaunijas Finanšu ministrija atzīst – nebija gaidīts, ka efekts būs tik liels. "Pārrobežu tirdzniecība starp Igauniju un Latviju ir sasniegusi augstāku līmeni, nekā bija paredzēts prognozēs. Tādēļ valdība pagājušajā decembrī nolēma samazināt alkohola akcīzes pieaugumu šim gadam uz pusi mazāku, nekā tas iepriekš bija plānots," komentē Igaunijas Finanšu ministrijas analītiķe Kadri Klaosa.

Ir nolemts arī atteikties no alkohola akcīzes kāpuma nākamgad un no dīzeļdegvielas akcīzes celšanas šogad. Taču pavisam atkāpties atpakaļ negrasās.

Tomēr jāatceras arī tas, ka Igaunijā ir lielākas algas, lielāki pabalsti ģimenēm un trīs reizes zemāks nodoklis darba ņēmējiem.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt