“Valsti var pazaudēt ne tikai tad, kad ienāk agresora karaspēks. Piemānīti un apmuļķoti mēs varam ielaisties neprātīgos balsojumos, demonstrācijās, referendumos, kad ienaidnieks uzvarēs mūs pašu rokām,” tas ir citāts no “Facebook”, kur pašlaik savas ziņas ievieto Latvijas elfi. Viņi ar propagandu cīnās, kamēr pārējie par to tikai runā.
“Jā, faktiski mums vajadzīga ir konstanta mājaslapas izbūve. Es ceru, ka varbūt šinī jūnija mēnesī tas arī izdosies,”
paskaidro Latvijas elfu vienības vadītājs Ingmārs Bisenieks.
Elfu līderis stāsta – pašlaik viņi cenšas izveidot ziņu avotu “melno sarakstu”. “Ņemot vērā, ka mēs neesam ne medija statusā, ne kādas valsts organizācijas statusā, (..) mēs varam brīvi ievietot “melnajā sarakstā”, ko mēs gribam – ja nepatīk, lai bļauj! Bet mēs netaisāmies vienkārši tos sarakstus [radīt] nu, tā - bez komentāra. Tur būtu iespēja arī kaut kādam nelielam pamatojumam blakus – kāpēc mēs uzskatām, ka tas ir tas,” skaidro Bisenieks.
Salīdzinot ar Lietuvu, kur ir ap 4000 elfu, Latvijā viņu ir tikai 178.
Tomēr – arī ar nelielu skaitu var sasniegt pat ļoti daudz. To rāda Igaunijas piemērs, kur ap 50 cilvēki, starp kuriem ir augsta līmeņa profesionāļi komunikācijas, žurnālistikas mārketinga un sociālo attiecību jomā, ir izveidojuši propagandas apturēšanas jeb “Propastop” lapu, kas šobrīd viltus ziņas atmasko jau četrās valodās – igauņu, angļu, krievu un vācu.
“Propastop” redaktors Andress Lembers saka – drīz būšot arī franču valodā.
“Es teiktu, ka tas ir tāds kā pamatizglītošanas projekts – mācīt cilvēkiem, kā lasīt ziņas, kā atpazīt melus starp rindiņām un kas varētu slēpties aiz šī stāsta,”
stāsta Lembers.
Igaunijas “Propastop” lapā ir arī bibliotēka un bilžu krātuve – lai izskaidrotu cilvēkiem, kādas metodes un taktikas propagandā ir atklātas. Jaunums ir sadaļa “Propamon”. “Propamon”, kas ir kā tāds robots – novērotājs, un ar tā palīdzību mēs savācam visas ziņas, kas Krievijas medijos ir par Igauniju,” komentē Lembers. “Tā ir arī tāda publikai atvērta platforma, kur var izlasīt visu to, ko Krievijas mediji runā par Igauniju. Ja jūs man jautāsiet par nākamo soli, tad varbūt mēs varam izveidot tāda paša veida robotu arī Latvijai,” viņš norāda.
Secināts, ka cīņā pret Krievijas propagandu vislabākie panākumi ir tad, ja iesaistās četri galvenie spēlētāji. Tie ir valdība, mediji, nevalstiskais un tehnoloģiju sektors.
Vislabāk tie mijiedarbojas Somijā, Baltijas valstīs, Zviedrijā un Lielbritānijā; seko Polija, Vācija, Francija, sāk aktivizēties arī Spānija, tad jau fragmentētāk – Čehija, Slovākija un visvājāk – Grieķija, Portugāle un Balkānu valstis.
“Es teiktu – neviens nav izcils, katram ir vieta, kur augt!” atzīst Latvijā bāzētā NATO Stratēģiskās komunikācijas centra vadītājs Jānis Sārts.
Par 2016. – 2017. gadu ir zināms, ka Baltijas un Ziemeļvalstu vidū tieši Latvijā fiksēts visgarākais saraksts ar dažādiem Krievijas propagandas vēstījumiem. Tiesa gan – izpētīt propagandas ietekmi neesot iespējams. “Mums tiešām Baltijas valstīs ir vairāk ievainojamības nekā salīdzinoši vidēji Eiropas valstij,” norāda Sārts, taču uzreiz piebilst: “Bet neaizmirsīsim – mums arī cilvēki ir pieraduši vairāk pie šīs vides un salīdzinoši ar vidējo eiropieti vairāk prot jau paši tā kā ar piesardzību skatīties uz šīm lietām. Un – es teiktu – tā spēja iedzīvotājiem pašiem sevi, tā teikt, pasargāt no propagandas ir varbūt pat augstākā līmenī nekā vidēji Eiropā,” uzsver Sārts.
Vērtējot, kas pret propagandu visveiksmīgāk strādā Baltijā, Lietuvā priekšgalā ir Aizsardzības ministrija un Bruņotie spēki, kā arī ļoti spēcīgā nevalstiskā elfu organizācija. Igaunijā – pozitīvais valsts radītais digitālās jeb e-pārvaldes tēls. Latvijā – propagandas akadēmiskā pētniecība.
