Dienas ziņas

Kurzemē atrasts šogad jau otrs jaundzimušā līķis

Dienas ziņas

Zīmju valodā. Dienas ziņas

Komisija neatbalsta Rēzeknes domes atlaišanas projektu

Saeimas juristi izbrāķē Rēzeknes domes atlaišanas projektu; Mieriņa pašlaik neredz tam pamatojumu

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sagatavotajā, valdības atbalstītajā projektā par finanšu grūtībās nonākušās Rēzeknes pilsētas domes atlaišanu paustie argumenti vērtējami kā nepietiekami un tiesvedības gadījumā valsts zaudētu, brīdina Saeimas Juridiskais birojs. Savukārt Saeimas priekšsēdētāja, Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) politiķe Daiga Mieriņa  secināja - pašlaik nav juridiska pamatojuma Rēzeknes domes atlaišanai.

ĪSUMĀ:

  • Valdības akceptēto Rēzeknes atlaišanas ieceri vērtēja Saeimas komisijā.
  • Pašvaldības vadītājs: laiks gājis uz priekšu un dome ir rīcībspējīga.
  • Saeimas juristi brīdina: valstij būtu augsts risks zaudēt Satversmes tiesā.
  • Komisija projektu neatbalsta, bet Saeimai par to būs jābalso.

Saeimas juristi izbrāķē Rēzeknes domes atlaišanas projektu; valstij riski zaudēt tiesā
00:00 / 04:32
Lejuplādēt

Vērtē Rēzeknes domes atlaišanas ieceri

Pēc novēlotas pašvaldības šā gada budžeta apstiprināšanas, finanšu stabilizācijas programmas ieviešanas un izdevumu kontroles no Finanšu ministrijas un Valsts kases pašvaldība ir rīcībspējīga, diskusijās Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā norādīja gan Saeimas Juridiskais birojs, gan Latvijas Pašvaldību savienība.

Komisija pirms pirmā lasījuma vērtēja Rēzeknes valstspilsētas pašvaldības domes atlaišanas likumu.  

Pērn pastiprinātu uzmanību pievērsa Rēzeknes valstspilsētas domes budžeta iespējās nepamatotajam vairāku miljonu eiro aizņēmumam rekreācijas centra būves pabeigšanai.

Pašvaldība nonāca smagās budžeta grūtībās, kuru dēļ radās jautājums par pamatfunkciju izpildi un sākās arī publiskas pārrunas par nepieciešamību pašvaldībai aizņemties 5 miljonus eiro no Valsts kases budžeta stabilizēšanai.

Tālākajā procesā Finanšu ministrija izvirzīja prasības pašvaldībai budžeta stabilizēšanā un izdevumu mazināšanā, uz ko politiskajā procesā Rēzeknes pašvaldības domes koalīcija reaģēja, nesanākot vairākās sēdēs vai, tautas valodās runājot, "noraujot kvorumu".

Sekoja lēmums par Rēzeknes mēra Aleksandra Bartaševiča atbrīvošanu no amata. Šopavasar atkal pēc ilgākas pauzes šos pienākumus uzticēja viņa partijas "Kopā Latvijai" biedram Aleksejam Stecam.

Pašvaldības vadītājs: laiks gājis uz priekšu un dome ir rīcībspējīga

Pašvaldību darbu pārraugošā ministrija ilgstoši gatavoja Rēzeknes domes atlaišanas likumprojektu, lai domi līdz nākamajām vēlēšanām aizstātu ar pagaidu administratoriem. Šo plānu Saeimu virzīja valdība.

"Rēzeknes pilsētas pašvaldība jau ilgstoši, no 2023. gada jūlija – augusta cenšas risināt problēmas ar uzņemtām saistībām un arī budžeta deficītu, taču, ņemot vērā līdzšinējo domes rīcību, ministrija redzēja iespējas, kā pašvaldība var nodrošināt stabilu pašvaldības darbu un finanšu stabilitāti," Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēdē to pamatoja VARAM Pašvaldību departamenta direktors Viesturs Razumovskis.

Tomēr laiks ir gājis un notikumi virzījušies citā gultnē.

Dome ir rīcībspējīga, sanāk uz sēdēm, budžets ir stabilizēts, argumentēja Rēzeknes domes tagadējais vadītājs Aleksejs Stecs.

"Sākot ar optimizācijas pasākumu ieviešanu 2023. gadā, pēc būtības atstājot tikai pašvaldības autonomās funkcijas, tādā veidā arī strādājām pie 2024. gada budžeta, ņemti vērā arī Valsts kontroles aizrādījumi par budžeta izstrādi un finanšu sistēmas centralizēšanu," pauda Stecs.

Un izpildīti arī Valsts kases nosacījumi, apliecināja Finanšu ministrijas Pašvaldību finansiālās darbības uzraudzības un analīzes nodaļas pārstāve Baiba Tīsenkopfa.

"Šobrīd visi izdevumi Rēzeknes pašvaldībā tiek kontrolēti caur Valsts kases kontiem. Atskaites posmi noteikti Stabilizācijas komisijas protokolos un Rēzeknes pašvaldība to ievēro un atskaitās," informēja Finanšu ministrijas pārstāve.

Saeimas juristi: Valstij būtu augsts risks zaudēt Satversmes tiesā

Vērtējot Saeimas darba kārtībā nonākušo likumprojektu, Saeimas Juridiskā biroja eksperts Edvīns Danovskis uzsvēra, ka juridiskajam ietvaram, lai atlaistu pašvaldību, jābūt pietiekamam.

Pašvaldības atlaišana ir reta prakse arī Latvijā un to jāspēj juridiski pamatot, norādīja Danovskis.

Lielu daļu likumprojekta anotācijas veido sarakste starp Rēzeknes pašvaldību un ministrijām pērnā gada nogalē, kurā dome neesot ņēmusi vērā finanšu ministra norādes izveidot budžeta stabilizācijas komisiju, bet lēmumi kavējušies.

Taču pēc būtības šāda epizode nevar kalpot par pamatu domes atlaišanai, vērtēja Saeimas juristi.

Arī kavēšanās pieņemt šā gada budžetu vēl nevar būt pamats domes atlaišanai.

Saeimas Juridiskā biroja pārstāvis secināja: Rēzeknes domi atlaižot un tās pārstāvjiem vēršoties Satversmes tiesā, būtu augsti riski valsts pusei tiesvedībā zaudēt.

"Tie [riski] ir ārkārtīgi augsti, jo, kā jau mēs minējām, mēs nevaram no šīs likumprojekta anotācijas secināt, ka ir ārkārtīgi un būtiski likuma pārkāpumi," pauda Saeimas Juridiskā biroja pārstāvis.

Šiem Saeimas Juridiskā biroja pārstāvja secinājumiem piekrita arī Latvijas Pašvaldību savienības padomnieks juridiskajos jautājumos Dāvids Valters.  

"Rēzeknes pilsētas dome ir pilnībā rīcībspējīga. Mūsu ieskatā Rēzeknes pašvaldības domes jau ir tikusi sodīta ar priekšsēdētāja atstādināšanu. Līdz ar to uzskatāms, dome sodu jau ir saņēmusi," sacīja Valters.

Komisija projektu neatbalsta, bet Saeimai par to būs jābalso

Likumprojekts Saeimas plenārsēdē būs jāizvērtē un jābalso jebkurā gadījumā. Arī neatkarīgi no tā, kāds lēmums bija Saeimas komisijā. Un tas divas reizes bija identisks – par Rēzeknes domes atlaišanas likumprojekta virzību nobalsoja trīs deputāti, pret bija divi un atturējās trīs.

Pēc diviem šādiem neizšķirtiem balsojumiem likumprojekts komisijā neskaitās atbalstīts.

Komisijas vadītājs pie frakcijām nepiederošais Oļegs Burovs gan to aizstāvēja, atgādinot par sarunām ar domes pārstāvjiem vizītē Rēzeknē, bet uz situācijas izmaiņām norādīja deputāts Māris Sprindžuks no "Apvienotā saraksta".

"Es noklausījos tikai kritiku, ka par visu vainīga ir valsts, "Vienotība", Rīga un tā tālāk. Esošā [Rēzeknes] politiskā vadība visu laiku spēlē. Tad viņi slimo, tad nepieņem lēmumu, kaut ko boikotē un atkal kaut ko stāsta," norādīja Burovs.

Sprindžuks savukārt pauda, ka "upe ir aiztecējusi. Ir vairākas darbības, budžets ir apstiprināts, aizdevums ir apstiprināts, stabilizācijas darbības ir veiktas. Pašvaldība nevar iztērēt vairāk, nekā mamma ir iedevusi. Viņi ir ļoti striktos grožos."

No trešdien dzirdētajām diskusijām un tikko ieskicētajiem argumentiem jāsecina, ka, iespējams, balsojumā nākamajā nedēļā Saeimas vairākums likumprojektu varētu noraidīt.

Mieriņa: Pašlaik nav juridiska pamatojuma Rēzeknes domes atlaišanai

Arī Saeimas priekšsēdētāja, Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) politiķe Daiga Mieriņa secināja, ka atbildīgo amatpersonu paustais liecina, ka pašlaik nav juridiskā pamatojuma Rēzeknes domes atlaišanai, ziņo aģentūra LETA.

Saeimas priekšsēdētāja, Saeimas spīkere, Saeimas prezidija vadītāja Daiga Mieriņa
Saeimas priekšsēdētāja, Saeimas spīkere, Saeimas prezidija vadītāja Daiga Mieriņa

Mieriņa norādīja uz Saeimas Juridiskā biroja viedokli, ka nav konstatēti tādi būtiski pārkāpumi, un pastāv riski - vai šāds lēmums atbildīs Satversmei un spēkā esošajiem likumiem.

Saeimas priekšsēdētāja akcentēja, ka šajā jautājumā svarīgākais ir tiesiskuma ievērošana.

Mieriņa vērsa uzmanību, ka uz viņas jautājumu VARAM pārstāvji komisijas sēdē nav varējuši atbildēt, vai pašvaldībai ir kādas grūtības pašlaik veikt tās autonomās funkcijas. Pašlaik nav pamata domāt, ka tā būtu, nav pamata uzskatīt, ka Rēzeknes novada dome būtu rīcības nespējīga, skaidroja politiķe.

Mieriņa norādīja, ka Rēzeknes domes darbībā ir bijušas kļūdas un pārkāpumi, bet dome tagad tos novērsusi un praktiski ir iespējama tās tālākā darbība.

ZZS frakcija kopīgi lems, kā rīkoties balsojumā Saeimā.

KONTEKSTS:

Valdība 7. maijā atbalstīja (VARAM) izstrādāto likumprojektu par smagā finansiālā situācijā nonākušās Rēzeknes domes atlaišanu, kā arī grozījumus Pašvaldības domes vēlēšanu likumā, kas paredz Rēzeknē nevis rīkot ārkārtas vēlēšanas, bet gan līdz kārtējām pašvaldību vēlēšanām 2025. gadā pilsētā iecelt pagaidu administrāciju.  

VARAM norādīja, ka Rēzeknes dome sistemātiski pārkāpusi likumu, tāpēc būtu atlaižama. Lai taupītu naudu un izvairītos no situācijas pasliktināšanās, rosina nepieļaut domes ārkārtas vēlēšanas Rēzeknē. Darbam Rēzeknes pašvaldības pagaidu administrācijā izraudzītas trīs personas.  

Rēzekne pērn vasaras beigās nonāca pamatīgās finanšu grūtībās, kuru dēļ amatu zaudēja arī līdzšinējais mērs Aleksandrs Bartaševičs ("Kopā Latvijai"). Politisko krīzi valstspilsētā vēl vairāk pastiprināja domes nespēja pieņemt 2024. gada pašvaldības budžetu.

Sabalansēta budžeta pieņemšana bija viens no nosacījumiem, lai pašvaldība saņemtu valsts aizdevumu 5 miljonu eiro apmērā, taču pašvaldība pēdējā dienā budžeta jautājumu pat neiekļāva domes sēdes darba kārtībā.

Vēlāk gan pašvaldība apņēmās samazināt budžeta izdevumus par 3,5 miljoniem eiro, lai stabilizētu pilsētas finanšu situāciju, un apstiprināja sabalansētu budžetu.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti