Panorāma

"Panorāmai" – 60: Gunārs Dūzis

Panorāma

Leģionāri Lestenē piemin kritušos biedrus

Leģionārus piemin Rīgā

16. marta pasākumi šogad aizritējuši mierīgi; divi aizturētie

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 6 gadiem.

16. marta pasākumi gan Rīgā, gan Lestenē šogad aizritējuši mierīgi. Pēc Valsts policijas aplēsēm, pie Brīvības pieminekļa leģionāru piemiņas gājiena laikā pulcējās aptuveni 1500 cilvēku, un aizturētas tikai divas personas, kas ir mazāk nekā pērn, kad bijuši pieci aizturētie.

16.marts

16.marts

16. marts Latvijā ik gadu tiek gaidīts ar bažām: vai leģionāru piemiņas gājiens Rīgas centrā un ziedu nolikšana pie Latvijas simbola – Brīvības pieminekļa – izraisīs provokācijas un kā tas atbalsosies pasaulē.

Vairāk aizvadītos 16. marta pasākumus – piemiņas gājienu un gājiena pretinieku pulcēšanos Brīvības pieminekļa laukumā, komentē

Juris Šulte: Par 16.martu
00:00 / 00:25
Lejuplādēt
Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes priekšnieks Juris Šulte norādīja, ka abas personas aizturētas par administratīviem pārkāpumiem – viens atradās alkohola reibumā sabiedriskā vietā, bet otrs pārkāpa likuma par sapulcēm un piketiem prasības. Abām personām sodus policija nepiemēroja, par viņu sodīšanu lems tiesa.  

Viens aizturētais piketētājs pie Brīvības pieminekļa rokās turējis plakātu ar bildi, kurā bija redzams kadrs no kādas nacistiskās koncentrācijas nometnes, un angļu valodā izsaucis saukļus, ziņoja LETA.

Vīrietis atradās padsmit cilvēku lielā grupiņā, kas Latvijas Krievu savienības līderes Tatjanas Ždanokas vadībā pie Brīvības pieminekļa sagaidīja leģionāru piemiņas gājiena dalībniekus. Ždanokas vadītās grupas pārstāvji turēja plakātus ar uzrakstiem "Viņi karoja Ādolfa Hitlera pusē" dažādās valodās, izkliedza saukļus un iesaistījās vārdu apmaiņā ar gājiena dalībniekiem.

Ždanoka nekādu pasākumu pret leģionāru piemiņas gājienu pieteikusi nebija, un šī cilvēku grupa piesaistīja arī likumsargu uzmanību.  

Bet pats biedrības "Daugavas vanagi" pieteiktais gājiens un ziedu nolikšana noritēja mierīgi.

Viena no pasākuma dalībniecēm, ukrainiete Tatjana Lazda LTV sacīja, ka “cilvēki cīnījās par brīvību un neatkarību savā valstī, savā zemē, savā ģimenē”.

Esot ar ukraiņu tautas saknēm un tas šķietot pašsaprotami. Tāpat arī kādam viesim viesis no Igaunijas.

“Viņi cīnījās par brīvību, par savu dzimteni, ne jau par Vāciju. Ne jau par fašismu vai nacionālismu. Viņi gribēja, lai viņu valsts būtu brīva!” sacīja igaunis Hārdijs Reass.

Starp dalībniekiem bija arī paši leģionāri, kuriem nu jau pāri 90. Viens no viņiem – Rihards Rudzītis atbraucis no Cēsīm.

“Pieminēt kritušos varoņus, kritušos biedrus. Man brālis arī Kurzemē palika..” sacīja Rudzītis.  

“Viņi zvērēja Hitleram, zvērēja Hitleram! Vācijas plānos nekādas neatkarīgas Latvijas nebija!” gājienu nosodīja Latvijas Krievu savienības līdere Tatjana Ždanoka.

Savukārt pirms tam gājiena dalībnieki pulcējās arī uz dievkalpojumu Rīgas Sv. Jāņa baznīcā.

Latvijas Radio uzrunātie cilvēki pie baznīcas stāstīja, ka pieminēs kritušos karavīrus, jo tā ir cieņas izrādīšana.

Cilvēki par leģionāru piemiņu
00:00 / 00:58
Lejuplādēt
 

Pērn tradicionālajā latviešu leģionāru piemiņas gājienā piedalījās vairāk cilvēku nekā 2016.gadā. Lai gan tā laikā aizturēti pieci cilvēki, būtisku provokāciju vai citu nopietnu sabiedriskās kārtības traucējumu nebija.

Leģionāri Lestenē piemin kritušos biedrus

Meitas, dēli, mazbērni un mazmazbērni lielākā skaitā, paši leģionāri ar katru gadu arvien retākā pulkā piektdien kritušos pieminēja Lestenes Brāļu kapos. Runās skanēja vārdi – mēs nevis iekarojām, bet aizstāvējām.   

Iesaukti leģionā daudzi puiši nebija sasnieguši pilngadību. Tagad dažam tuvojas simts. Viņi ieradušies Lestenē godināt kritušos cīņubiedrus.

“Pieminam savus draugus šeit. Man nebija lemts aiziet viņiem līdz. Mans pienākums ir viņus apciemot,” sacīja bijušais leģionārs Ojārs Aleksis.

Ar katru gadu leģionāru pulks kļūst retāks. Taču, kamēr spēks ir kaulos, bijušie leģionāri 16. marta piemiņas pasākumus nav gatavi izlaist.

“Atcerēties savus karavīrus, savas kara gaitas un pārdomas, kāpēc mēs karojām,” sacīja  bijušais leģionārs Indulis Miezājs.

“Es domāju, ka tiem cilvēkiem, kuri ir dzīvi, tie ir lieli svētki, ka viņi var šeit atnākt, pieminēt, satikties arī kādu,” pauda  Silvija Immermane.

Daudzu kritušo tuvinieki gadiem dzīvojuši neziņā par savu piederīgo atdusas vietu. Daļa tikai 50 gadus pēc tēva vai vectēva nāves spējuši sameklēt tuvinieku pīšļus, daļa kritušo atdusas vietu nav atradusi joprojām. Lestenē apbedīta tikai neliela daļa no Otrajā pasaules karā kritušajiem aptuveni 70 tūkstošiem leģionāru.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti