Students Kristo Allaje stāsta, ka robots, kad mostas, izstaipās tā, kā cilvēks, un tad “gaida, kādas pavēles es tam došu”.
Peppers sākotnēji bija radīts, lai sniegtu pakalpojumus apmeklētājiem mobilo telefonu veikalos. Tagad Pepperam sācies jauns dzīves posms un tam apzināti liek “aizmirst” daļu no sākotnējām prasmēm.
Tādēļ no tehniskās jeb virtuves puses ieskats Peppera mākslīgajās smadzenēs ir tāds, ka patlaban Peppers spēj tikai atkārtot to, ko kāds uz datora uzraksta viņam priekšā. Līdz sarunas uzturēšanai paša spēkiem gan vēl ir visai tālu.
“Tas, kas notiek pašlaik – tas ir tas, ka mēs mācām Pepperam jaunus trikus. Un, lai iemācītu jaunas lietas, dažkārt jums ir jānoārda esošās prasmes. Pedagogi to sauc par kognitīvo disonansi,” stāsta Tartu Universitātes robotikas inženierijas profesors Karls Krūsamē.
Tas ir stāvoklis, kad “zināšanas” nav vēl pastāvīgi nostiprinātas. Sadzīvot ar robotiem un saprast, kā tie “jāmāca”, te cenšas arī studenti no Latvijas.
“Tas ir ļoti ļoti kompleksi, viņiem kaut ko iemācīt. Un principā tas ir diezgan forši – jo var saprast, kāda būs tā nākotne, kurā mēs tā viens otram blakus dzīvosim,” spriež Tartu Universitātes doktorante Zane Zondaka.
Kura joma varētu būt pirmā, kur cilvēki sadzīvos ar robotiem? Tartu Universitātes doktorants Egīls Avots saka, ka tas varētu būt divās jomās – “viena ir servisa joma, klientu apkalpošana, otra ir medicīna, jo medicīnā bieži vien ir vajadzība pārnest pacientus no vienas vietas uz otru vietu vai asistēt kaut kādā veidā”.
“Un šeit jau Japāna ir ļoti tālu priekšā. Viņiem ir roboti, kas nes pacientus, kas asistē, teiksim, māsiņas darbā,” piebilst Avots.
“Manuprāt, tas nav kas tāds, no kā vajadzētu baidīties, tā ir tāda “fīča”, ko var izmantot, lai cilvēki varētu darīt citus darbus,” saka Zondaka.
“Bet ir pretestība no publikas, jo bieži cilvēkiem gribas personisko kontaktu ar pārdevēju, ar konduktoru un tad - kā sabiedrība to jauno pieņems…” piebilst Avots.
Tikmēr roboti turpina uzlabot prasmes. Par to, ka tie ienāks mūsu dzīvē, šaubu nav. Arī Peppers nav vientuļš savā saimē. Dažādos uzņēmumos pasaulē šobrīd “dzīvo” jau aptuveni 10 000 Peppera brāļu un māsu.
“Gribētos panākt, ka Peppers var sarunāties ar citiem robotiem pasaulē un būtu ar tiem vienā līmenī. Līdz šim mums ir bijuši kāpumi un kritumi, bet mēs esam priecīgi, redzot, ka viss, ko esam mēģinājuši Pepperam pateikt, ir nostrādājis,” atzīst profesors Karls Krūsamē.
Universitātē tāpēc saka - brauciet vēl! Pēc mēneša redzēsit, ko Peppers būs apguvis!
