Panorāma

Uzklausa pārmetumus par zvanu policijai

Panorāma

Brazīlijas latvietis par Krievijas jaunās paaudzes karu

38 000 eiro sods par aizaugušas zemes attīrīšanu

Attīrot lauku labības sēšanai, zemnieks tiek pie 38 tūkstošu eiro soda

Jaunajam Bebru pagasta zemniekam Raitim Unguram šogad Ziemassvētki ir pavisam savādi. Prieks par to, ka šogad diviem bērniem pievienojusies mazā māsiņa, bet turpat arī neziņa par savas ģimenes nākotni. Attīrot nepilnu hektāru aizaugušas zemes, lai tur varētu sēt labību, jaunais zemnieks, pašam to nenojaušot, pēc Meža dienesta ierēdņu vērtējuma, pārkāpis Kioto protokolu un izraisījis klimata izmaiņas. Par to viņam aprēķināta 38 tūkstošus eiro liela soda nauda. Lai sodu samaksātu, saimniecība jāpārdod.

Pirms sešiem gadiem no tēva pārņemtajā saimniecībā Raitis Ungurs sācis audzēt gaļas liellopus. Tā kā saimniecība ir bioloģiska, pašiem nākas audzēt arī graudus un iekopt pļavas. 28 gadus vecais lauksaimnieks ir pilns enerģijas – paspēj būt tētis divām meitām un dēlam, rūpēties par lopiem un vadīt Jauno zemnieku klubu. Ieguvis augstāko izglītību agronomijā un maģistra grādu zootehnikā.

„Esmu realizējis trīs Eiropas projektus, kūtis rekonstruējis un jauno zemnieku programmā esmu startējis tehnikas iegādei. Audzējam graudus ganāmpulkam. Mums paveicies, ka Latvijā ir liellopu izsoles. Lops aug lēni, ja šodien nav cenas, tad mēs varam arī pagaidīt. Kā pats plānosi, tā arī būs,” stāsta Raitis.

Raitis nomā 0,9 hektāru lielu zemes gabalu, kas, pēc viņa rīcībā esošajiem dokumentiem, ir lauksaimniecības zeme. Savukārt mežzinis to notaksējis kā meža zemi.

„Tā kā mums pašvaki reģionā ar zemi, tad mēs atgūstam katru platību. Es to uzaru, bet pēc Valsts meža dienesta teiktā – nelikumīgi veicis šo darbību. Pirms 15 gadiem te bija normāls lauks. Dabīgā procesā ieauga krūmi, bērzi, alksnis, priedītes,” stāsta zemnieks.

Pavasarī mežzinis noformējis aktu par nelikumīgu meža ciršanu, aprēķinot trīs tūkstošu eiro lielu soda naudu. Raitis, nejuzdamies vainīgs, jo nekāds mežs te nav bijis, tikai apaugumi, prasību Valsts meža dienestā pārsūdzējis. Tad Meža dienests nodarījumu traktējis pēc cita likuma panta, uzlikdams desmitreiz lielāku sodu - 38 tūkstošus eiro. 

„Ja tendence ir tāda, ka mēs samazinām meža platības, tad mums pieaug emisijas, un kādā brīdī valsts var nonākt situācijā, kad jāsāk par to maksāt.

Līdz ar to atmežošanas kompensācijas ir noteiktas saistībā ar Kioto protokolu un par tām metodēm, kādas tās ir piesaistē ar emisiju, jo jebkura koku ciršana ir emisija, kāda ir saistībā ar klimata izmaiņu konvenciju,” skaidro Zemkopības ministrijas Meža departamenta direktors Arvīds Ozols.

Situāciju kā neadekvātu vērtē Raita kolēģi Zemnieku saeimā. Jaunajam zemniekam, kurš sakopis aizaugušu zemi, nu jāmaksā valstij 38 tūkstošu liels sods, tādējādi zaudējot visu saimniecību. „Nebija jau tas priežu sils, tas bija apaugums, kurš vairāku cilvēku darbību rezultātā tika iekļauts meža zemēs un notika it kā nelegāla zemes transformācija,” saka Zemnieku saeimas valdes priekšsēdētājs Juris Lazdiņš.

„Meža nozares cilvēki minēja, ka par tādu sodu es laikam esmu nogāzis 300 gadīgas priedes ar visām ērgļu ligzdām,” ar smaidu saka Raitis. Viņam teikts – būtu tu samaksājis sākotnējo sodu –  trīs tūkstošus, viss būtu kārtībā. Tagad lieta iesniegta tiesā. 

Saistītie raksti
Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti