Kļaviņam ir 200 slaucamas govis un viens no lielākajiem izslaukumiem valstī – 13 000 kilogramu gadā no govs. Ņemti kredīti kūtij un jaunām slaukšanas iekārtām, darīts viss, lai saimniecību modernizētu un uzlabotu govju labturību.
Strādājot zem pašizmaksas, ilgtermiņā nekas nevar notikt. Piena lopkopība ir inertākā nozare, kas ir. Lauksaimnieki var kādu brīdi dzīvot zem pašizmaksas, sevi apēdot, bet lai nozari atkal atjaunotu, vajadzēs trīs reizes ilgāku laiku,” saka Kļaviņš.
Saimniecība pienu nodod Valmieras piena kombinātam. Pašu zemāko cenu nesaņemot, bet zem pašizmaksas tā tomēr ir. Ja būs solītās Eiropas piemaksas, tad izdzīvošot, bet par peļņu labāk kādu laiku nedomāt, jo vispirms jāatdod kredīti.
„Smagi ir tas, ka kavējas norēķini. Mēs taču nevaram kādai govij nedot ēst vai nemaksāt strādniekiem. Līdz šim regularitāte ir bijis lielais pluss. Par cenu mēs tik daudz neuztraucamies, bet naudas plūsmu nedrīkst pārraut,” skaidro saimnieks.
Lauku konsultāciju centra speciālistu apsekojumi liecina, ka piena cenas kritušās visā Latvijā. Centra pārstāve Iveta Tomsone norāda, ka cenas no 29-30 centiem par kilogramu nokrita līdz 17–24 centiem, atkarībā no piena pircēja.
„Salīdzinājumā ar citām Eiropas valstīm situācija Baltijas reģionā ir vissliktākā, piena cenas krīt visstraujāk,” uzsver Tomsone.
Pēc Eiropas apkopotiem datiem Latvija no eksportētā piena uz Krieviju vai nu pa tiešo vai caur Lietuvas pārstrādi izveda aptuveni 80% piena, Igaunija vēl vairāk – 82%. Lietuvā situācija nedaudz labāka, tā uz Krieviju eksportēja 64% no savas produkcijas. Pēc Krievijas noteiktā embargo piena ceļam jāmeklē jauns tecējums, un bez Eiropas atbalsta piensaimniekiem neiztikt.
Jau ziņots, ka Krievijas valdība 7.augustā nolēma uz gadu noteikt pilnīgu embargo lielākās daļas pārtikas produktu importam no Eiropas Savienības valstīm, ASV, Austrālijas, Kanādas un Norvēģijas, reaģējot uz to, ka šīs valstis ir noteikušas ekonomiskas sankcijas pret Krieviju saistībā ar tās agresiju Ukrainā. Līdz ar noieta tirgus zaudēšanu krita piena iepirkšanas cenas.
Valdība atbalstīja Zemkopības ministrijas iniciatīvu par valsts atbalstu ciltsdarbiem, lai kompensētu piensaimniecības jomai zaudējumus, kas radušies saistībā ar Krievijas noteikto embargo pārtikas importam. Atbalstam septembrī un oktobrī piešķirti seši miljoni eiro, nauda piešķirta tikai diviem mēnešiem, bet līdz šim izskanējusī zaudējumu summa –13,9 miljoni eiro – aprēķināta līdz gada beigām. Oktobra otrajā pusē ZM sniegs valdībai ziņojumu par situāciju nozarē, un tad arī varēs lemt par papildu līdzekļu piešķiršanu, ja tas būs nepieciešams.
