Panorāma

Maz izmanto “nodokļu brīvdienu” iespēju

Panorāma

Bažas par Vācijas ekonomiku

Kūtsmēslu krātuvēm pagarinās pārejas periodu

Kūtsmēslu krātuvēm pagarinās pārejas periodu

Jau kopš jūlija, saskaņā ar Eiropas prasībām, pie visām kūtīm jābūt izbetonētām kūtsmēslu krātuvēm. Taču tā nav. Turklāt radušies jauni šķēršļi – bankas atsaka kredītus saimniecībām, jo pēdējos mēnešos strauji kritušās piena cenas. Reaģējot uz to, zemkopības ministrija iecerējus pagarināt pārejas periodu obligāto prasību ievērošanai.

ES ir pret kūtsmēslu uzglabāšanu uz lauka, jo veidojas kaitīgi slāpekļa un fosfora savienojumi, kas ar gruntsūdeņiem nonāk upēs un ezeros. Latvijā sodīts par krātuvju neesamību vēl neviens neesot, bet brīdinājumi saņemti. Ja krātuves nav, zemniekiem netiek dotas iespējas paplašināt ganāmpulku vai uzbūvēt jaunu kūti.

"Es izdomāju, ka vajadzētu paplašināties, bet nav ne fermas (veca kūts), zeme arī ir iespēju robežās. Prasa mēslu krātuves, es jau tā visu nevaru pavilkt, būs laikam vispār jāpārtrauc," saka Jelgavas novada zemnieks Andis.

Piena kooperatīva “Pienupīte” vadītāja pauž neizpratni par to, kāpēc tieši Latvijā kūtsmēslu krātuves tiek uzspiestas arī tiem zemniekiem, kam ir tikai piecas govis un naudas ir tikai tik, lai pabarotu ģimeni.

"Tikko Vilces pagastā viens zemnieks uztaisīja mēslu krātuvi. Cipari šausminoši. Uz 24 govīm mēslu krātuve izmaksāja 24 400 eiro. No tās summas 700 eiro sastādīja konsultācija un 700 eiro projekts. Par ko mēs varam runāt? Cik ilgi var uz zemnieku rēķina dzīvot? (..) Vai mums jāsaka -ai, ļoti grūti! Jānolaiž rokas, viss jāpārdod un jāiet pie pašvaldības ar bleķa bļodiņu, teikt, lai ielej zupas šķīvi..." sadusmota ir Lauksaimnieku kooperatīvu piena nozares vadītāja Mirdza Feldmane.

Jaunā zemniece Agnese, saimniecību no vecmāmiņas saņēma bez kūtsmēslu krātuves. Zinot, ka tā nepieciešama, griezušies pie naudas devējiem. "Lai uzceltu, nepieciešams kredīts. Bankas atsakās dot, saka -ā, piena saimniecība? Piena cenas ir zemas, nevarēsim dot. Atliek vai nu likvidēties, vai maksāt sodus, jo nesaņemsim atbalstu" norāda Agnese un piebilst: "Lauku atbalsta dienests dod atbalstu. Bet viņiem naudas vairs nav, finansējums beidzies. Pirmie ieguva finansējumu, pārējiem ir jāceļ mēslu krātuves par savu naudu," norāda Agnese.

Lauku atbalsta dienesta speciālisti pārsteigti par šādu ziņu. Viņiem, gluži otrādi – ir bažas, ka atvēlētā nauda paliks pāri. "Man jāsaka – pilnīgas muļķības. Finansējums ir pietiekams. No diviem miljoniem tikai pieteicies viens par 45 000. Mūsu cerības mazas, ka to izlietos. Aicinām iesniegt pieteikumus, finansējums būs visiem," uzsver Lauku atbalsta dienesta Lauksaimniecības departamenta direktors Andris Grundulis.

Tiesa gan, Lauku atbalsta dienests var segt tikai pusi no krātuvēm nepieciešamās naudas. Otra puse jāgādā pašiem, bet bankas atsaka. Lauksaimniekiem cerības vieš ziņa, ka Zemkopības ministrija sagatavojusi jaunu noteikumu projektu par pārejas perioda pagarināšanu kūtsmēslu krātuvju izbūvei līdz nākamā gada 31. decembrim. Noteikumu projekts vēl tiks skatīts valdībā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti