Uzņēmums “Latvijas piens” ir jauna ražotne – pamati likti pirms trim gadiem, un tās dibinātāji ir trīs piensaimnieku kooperatīvi, kas apvieno 600 zemnieku saimniecības visā Latvijā. Lielās piena cisternas uz šejieni ik dienas atved 200 tonnas piena, kas pārtop vājpiena koncentrātā, krējumā, bet pamata produkcija šeit ir „Trikātas” zīmola sieri.
Tie tiek eksportēti uz Čehiju, Poliju, Lietuvu, Igauniju, Vāciju, ir iestrādes arī Skandināvijas un Lielbritānijas tirgos. Tikai pirms mēneša sieri gāja arī uz Ukrainu, ir cerības, ka šis tirgus atjaunosies. Tiesa gan, cenas neizbēgami varētu samazināties.
„Piena cenas samazināsies. Mums jāreaģē, kas notiks tirgū. Aktīvas būs mūsu pašu kaimiņvalstis – Polija, Lietuva, kuras pārprodukcijas dēļ būs spiestas samazināt sieram cenu. Jāskatās, ko patērētājs izvēlēsies – lietuviešu, poļu vai Latvijas produktu,” saka SIA „Latvijas piens” tirdzniecības direktors Gatis Jurisons.
Ir valstis, kurās ļoti izteikta vietējā tirgus aizsardzība. Kooperatīva „Trikāta” valdes priekšsēdētājs Uldis Krievārs uzskata, ka šajā situācijā arī Latvijai ir jādara līdzīgi. „Svarīgi, lai Latvija, kā to dara Skandināvijas valstīs un citur Eiropā, veicinātu savu produktu pirkšanu, lai būtu veiksmīga sadarbība ar lielveikalu ķēdēm, lai plauktos būtu pārsvarā Latvijas produkti, nevis importēti par dempinga cenām,” norāda kooperatīva „Trikāta KS” valdes priekšsēdētājs Uldis Krievārs.
Viņš uzskata, ka valsts varētu gūt lielāku labumu, strādājot uz eksporta tirgus attīstīšanu.
„Tas nav vienas dienas darbs, bet darbs, lai veidotu kontaktus ar veikalu ķēdēm, distributoriem, ietekmīgiem cilvēkiem. Latvijas misijas ārzemēs ārpus ES varētu ievērojami palīdzēt tieši ar resursiem un konkrētu darbu, kas neprasītu milzīgas finansu investīcijas,” sacīja Krievārs.
Pieredzējušais uzņēmējs šaubās, vai Krievijā pēc embargo pasludināšanas uz ilgiem mēnešiem paliks tukši plaukti. „Drīzāk jādomā, kādā veidā Eiropas produkti atradīs ceļu uz Krievijas patērētāju – vai tas būs caur Baltkrieviju vai caur citām Eiropas valstīm, kas nav ES. Vai tur būs kādi tehniski risinājumi, vai nē?” rēķina Krievārs.
Viņš uzskata, ka šajā saspringtajā laikā ir svarīgi visiem vienādi spēles noteikumi. Uz Latvijas ražotājiem Krievijas sankciju ietekmei nebūtu jābūt lielākai, kā uz citiem Eiropas ražotājiem.
