Tam piekrīt arī Rūjienas novada kooperatīvās sabiedrības “Daiva” valdes priekšsēdētājs Arnis Ķibers. Pēc viņa vērojumiem, Ziemeļvidzemē šogad bijis bagātākais iekūlums pēdējo 20 gadu laikā. Tiesa gan, graudi ir mitri un jāžāvē, bet šogad karstā gaisa ģeneratoru dārgās dīzeļdegvielas vietā kaltē darbina graudu pelavas un šķelda.
Auzu, kviešu un miežu pelavām, lai tās izmantotu par kurināmo, ir jāsatrūd, griķu un pupu pelavas var jaukt ar šķeldu uzreiz pusi uz pusi.
Aizpagājušajā gadā notērējām 190 000 litru dīzeļdegvielas, lai visu izkaltētu, bija pēdējais brīdis. Kaimiņi pērn uzstādīja šādu iekārtu, pirmo Latvijā. Tagad mums ir otrā. Esam izlietojuši tikai 20 000 litru dīzeļdegvielas, jau pagājušajā gadā iekārtu esam atpelnījuši,” saka korporatīvās sabiedrības „Daiva” valdes priekšsēdētājs Arnis Ķibers.
Šajos torņos glabājas 16 000 tonnu 60 Ziemeļvidzemes saimniecībās nokulto graudu, vēl nav pilnībā nokulti griķi un auzas.
Bet jau tagad varot pateikt, ka pēdējo 20 gadu laikā šogad te raža ir vislabākā.
Četras tonnas no hektāra – tas ir ļoti labi Ziemeļvidzemē. Ja citur ziemāji izsala, mums sals netika klāt. Pārziemoja 95% ziemas kviešu,” saka Ķibers.
Taču laba raža graudkopjiem negarantē labu peļņu. Graudu cenas ir zemākas kā iepriekšējos gados. Tas savukārt negarantē, ka maize būs lētāka. „Maizes cepēji saka – miltu un graudu cena neietekmē maizes cenu. Ražas labas, cena graudiem krītas. Arī tuvējās ārzemēs ražas labas,” pauž Ķibers.
Šobrīd Latvijā turpinās ziemāju sējas darbi. Rapša lauku gan šogad būs par ceturto daļu mazāk, jo vasarājus novāca vēlāk, kad jau rapša sējas laiks bija garām. Lauku atbalsta dienesta dati liecina, ka šogad graudaugi Latvijā ir iesēti 644 000 hektāru platībā, kas ir par 60 000 hektāru vairāk nekā pērn.
