Lauksaimniecības zemes Salacgrīvas novadā ir īpaši akmeņainas un mazauglīgas. Pavasaris atnāk trīs nedēļas vēlāk kā citviet Latvijā, to aizkavē aukstais vējš, nākot no aizsalušās jūras. Graudaugu ražas nav lielākas par divām tonnām no hektāra, kamēr citviet zemnieki lepojas ar sešām tonnām.
Tomēr, neraugoties uz to, novadā ir 30 lielas piena lopkopības saimniecības. Kristīne Mauliņa Liepupes pagastā savām 110 slaucamajām govīm pati izaudzē gan zaļbarību, gan graudus, gan skābsienu. Taču liesie lauki prasa divtik ieguldījumu un pūļu.
"Zālāji ļoti izsala pagājušajā gadā – visi āboliņi, proteīna augi izsala, ziemāji grūti pārziemo. Mēs izrēķinājām, ka 2014.gadā mēs zaudējām 12 000 eiro ar šo mazāk labvēlīgo apvidu neizmaksāšanu, ja mēs būtu šajā kategorijā. Piena lopkopjiem iet grūti, jo cenas ir sliktākas nekā 2008.gadā, visam pārējam cenas ir cēlušās. Zemes nodoklis, nomas maksa – viss ir augšā," stāsta Liepupes pagasta zemniece Kristīne Mauliņa.
Salacgrīvas novada uzņēmējdarbības centra vadītāja Dzintra Eizenberga atgādina, ka pirms 10 gadiem zemnieki piketēja pret faktu, ka vienā brīdī Salacgrīva un visa piekraste pazuda no mazāk labvēlīgo apvidus kartes. Tikai šogad statuss ticis atkal atjaunots.
"Pagājuši 10 gadi, atkal ir jaunais plānošanas periods, pavasarī un vasarā mums bija skaidrs, ka mūsu zemnieki saņems šos maksājumus par 2014.gadu, tad pēkšņi parādās, ka atkal nē. Zemnieki jau tā ir iedzīti katastrofālā stāvoklī, it īpaši tie, kas šeit nodarbojas ar piena lopkopību. Viņus skar vissmagākā piena krīze 19 gadu laikā," nelabvēlīgo situāciju skaidro Salacgrīvas domes Uzņējdarbības centra vadītāja Dzintra Eizenberga.
Salacgrīvas novadā ir 30 lielas piena lopkopības saimniecības. Aprēķināts, ka šejienes lauksaimniekiem šogad pienāktos deviņi miljoni eiro liels atbalsts. Tomēr zemnieku bažas ir apstiprinājušās – atbalsta nebūs.
"Aktīvi strādājam pie jaunās lauku attīstības programmas, domājām, ka būs ātrāk, bet diemžēl Briselē tās lietas nevirzās tik ātri. Vēl joprojām komisija nav devusi atbildi par šo teritoriju, tāpēc 2014.gads tiek izslēgts, bet no 2015.gada, tikko mēs saskaņosim jauno teritoriju, tad gan varēs saņemt atbalstu," sacīja Zemkopības ministrija (ZM) Lauku attīstības departamenta direktore Liene Jansone.
Pērn ZM Salacgrīvas novada lauksaimniekiem apsolīja kompensāciju deviņu miljonu apmērā, kas varētu tikt izmaksāta šogad.
Tagad zemnieki ar nožēlu secina, ka ierēdņu solījumi neko nenozīmē.
