Runājot par lasītprasmes apguvi dzīves kvalitātei, pedagoģijas zinātņu doktore Zenta Anspoka min piemēru, kā paplašinājusies analfabētisma izpratne. Analfabēts nav tikai tas cilvēks, kas neprot lasīt, bet arī tas, kurš, ejot uz nodarbinātības dienestu, izlasa un nevar izprast, kas ietilpst viņa darba pienākumos.
Darba tirgū tas nogriež iespējas. Tāpēc jo svarīgāk ir apgūt lasīšanu jau agrīnā bērna vecumā. „Lasītprasme ir cilvēka labklājības pamats. Mums svarīgi barot miesu un garu, un lasītprasme palīdz iegūt zināšanas, paver apvārsni, palīdz domāt un būt radošam. Tā kļūst par katra skolotāja un vecāka atbildību – palīdzēt bērnam mācīties lasīt un sajust prieku no lasīšanas,” par lasītprasmes ieguvumiem stāsta Valsts izglītības satura centra vadītāja vietniece Ineta Upeniece.
Tas, ka lasītprasmes līmenis rūk, nav saistīts ar digitālajām tehnoloģijām. Grāmatu teksts un digitālais teksts var eksistēt paralēli, uzskata nozares eksperti.
Tiesa, digitālos tekstus skolēni lasa vairāk, līdz ar to uzņemot virspusīgu informāciju. „Mazie lasa. Interese ir, arī grāmatas lasa. Interese zūd pamatskolas posmā. Mācību programmās ir maz tādu tekstu, kas atbilst viņu interesēm, un tas samazina kopējo interesi par lasīšanu,” atzīmē Pļavnieku ģimnāzijas skolotāja Inese Lačavniece.
Viņu papildina Upeniece. „Problēmas ir arī tad, ja klasē ir desmit bērni, kas tikko spēj izburtot teksu, un tikpat daudz ātrlasītāju. Ko darīt skolotājam?” retoriski vaicā Upeniece. Uz šo jautājumu atbild Aizkraukles vidusskolas skolotāja Aija Tukiša. „Jāpievēršas vairāk tiem, kas slikti lasa. Skolotāja pienākums ir ar tiem strādāt, la paceltu vienādā līmenī,” saka Tukiša.
Pieaudzis lasītājs lasīšanu uztver kā dzīves sastāvdaļu, bet patiesībā tā ir sarežģīta prasme, kas sevī apvieno māku uztvert skaņas ar burtiem, uztvert tekstu, apzināties lasīšanas mērķi.
Un tieši apzinātība ir tas svarīgākais. Nozares speciālisti atzīst, ka vēl ar lasītprasmi Latvijā nav tik traki, ugunsgrēks nav jādzēš, bet jautājums ir aktuāls. Trešdien par to konferencē runāja ar latviešu valodas skolotājiem, nākamreiz veidus, kā palīdzēt bērniem apgūt valodu, tiks aicināti skaidrot citu mācību programmu pedagogi.
