Elejas pagasta zemniekam Zigmāram Rankevicam kopā ar sievu un māti ģimenes saimniecības 25 hektāros aug gurķi, ķirbji, pupiņas, kāposti, bietes un kartupeļi. Tagad, kad tendences Eiropā sāk ietekmēt vietējo situāciju, un dārzeņu cenas sāk kristies, Zigmāram lielu satraukumu nav, jo ģimene ielikusi papildu darbu, lai produkcija būtu pieprasīta.
"Esam produkciju sašaurinājuši un spiežam uz mājražošanas pusi.To visu var ziemā tirgot un pievienotā vērtība tam nāk klāt, bet, ja es būtu liels zemnieks, kas strādā ar dažu centu peļņu, tad es būtu ļoti satraucies," pastāstīja Zigmārs.
Viņš produkciju pārdod mazajos tirdziņos. Rīdzinieki labprāt pērk gan konservētos gurķus un tomātus, gan bazilikas pesto un mednieku salātus.
"Jā, pietiek, lai izdzīvotu, bet ir tā, ka visur atbalsta lielos zemniekus. Mazie nepienes tik lielu pienesumu ekonomikā, tomēr laukus apdzīvot nespēs tikai graudi, vajag lai būtu arī citas kultūras, līdz ar to pilsētniekiem mūsu pienesums ir lielāks," uzskata Zigmārs.
Latvijas zemnieku federācijas eksperte Agnese Hauka uzsver, ka mēs esam saistīti ar apkārtējo pasauli, un globalizācija tieši ietekmē mūsu zemniekus.
"Kad situācija tirgū ir izmainījusies, svarīgi ir sniegt īpašu atbalstu visiem zemniekiem, it īpaši ģimenes saimniecībām, kuras ražo pārtiku tieši mūsu tirgum. Jo svarīgi ir pabarot Latviju un eksportēt to, kas mums paliek pāri, jo citādi mēs būsim atkarīgi no citu tirgiem, un tad, kad mūsu zemnieki būs likvidēti dēļ ārējā spiediena, tad mums būs jāpērk pārtika par citu valstu diktētām cenām," sacīja Hauka.
Šobrīd visā pasaulē pārtikas drošība ir apdraudēta, un Latvija nav izņēmums. Par to vairāku Eiropas valstu un Latvijas lauksaimnieku organizāciju pārstāvji šajās dienās diskutēja seminārā un diskutēs arī Eiropas Savienības prezidentūras laikā.
"Ir svarīgi, lai valdības saprot, ka cilvēkiem ir tiesības uz pārtiku, jānoskaidro, kuras sabiedrības grupas cieš no pārtikas trūkuma, ir jāspēj analizēt, un šos jautājumus risināt," pastāstīja semināra vadītāja Brita Šveighofere.
"Klasisks piemērs ir ES politika saistībā ar biodīzeli, kas ietekmē to, kā tiek ražota pārtika. Mēs centīsimies parādīt ES prezidentūras laikā, ka katra mūsu izvēle un katra lieta, ko mēs izvēlamies audzēt, norāda uz to, kāda ir pārtikas drošiba pārējā pasaulē," pavēstīja Latvijas Platformas attīstības sabiedrībai vadītāja Līga Rudzīte.
Latvijā aizvien paplašinās rapša un kukurūzas lauki, un tas nozīmē, ka te vairs kartupeļus neaudzēs un biodīzelis izspiež pārtikas ražošanu.
"Latvijai ir jābūt pietiekami gudrai, lai nosargātu esošo situāciju Latvijā, lai ģimenes saimniecības ražo, strādā, pabaro savu ģimeni un pārdod vietējā tirgū preci, jo paēdis cilvēks ir tautas pamatu pamats," uzskata Latvijas Zemnieku federācijas vadītāja Agita Hauka.
Lauksaimnieki saka – mums jācenšas mācīties no kļūdām pasaulē, kuras Latvijā nevajag atkārtot.
