Dienas ziņas

Jelgavniekiem gads pavadīts veiksmīgi

Dienas ziņas

Lielākais kazu ganāmpulks Lejaskurzemē

Zemnieki vērtē aizvadīto gadu

Zemnieki aizvadīto gadu vērtē kā smagu

„Smags un sarežģīts”, - tā aizvadīto gadu vērtē lauksaimnieki. Āfrikas cūku mēris, Krievijas noteiktais embargo piensaimniekiem, ziemāju izsalšana un graudu cenu lejupslīde – tie ir apstākļi, kas zemniekiem likuši meklēt iekšējās rezerves vai pat mainīt saimniekošanas metodes.

Šogad graudkopji piedzīvoja zemāko labības cenu vairāku gadu laikā. Ja pārtikas kvieši pirms diviem gadiem maksāja 520 eiro par tonnu, tad rudenī cena nokrita līdz 150 eiro. Pēc graudkopju aprēķiniem cenas samazinājums, ziemāju pārsēšana, kā arī papildu kaltēšanas izmaksas slapjās ražas dēļ šogad viņiem radījuši 220 miljonu eiro lielus zaudējumus. Valsts šādu kompensāciju izmaksāt atteicās, norādot, ka tās saimniecības, kas apdrošināja sējumus, nav zaudētājas.

„Varbūt mazliet pārrēķinājāmies, bet ir saimniecības, kam varētu būt bankrots, jo tās nepilda saistības bankām. Liela daļa brauc uz kooperatīva rēķina - kooperatīvs aizņemas naudu un kreditē šos lauksaimniekus. Rudenī norēķinās ar graudiem. Par cik gads nebija labākais, viņi nevar norēķināties tādos apjomos, kā vajadzēja, un ir problēmas saimniecībām,” atzīst Smiltenes pagasta zemnieks Ivars Ādamsons.

Savukārt piensaimniecības nozari iedragāja Krievijas noteiktais embargo. Liela daļa uzņēmumu piena produkciju realizēja Krievijas tirgū. Tam zūdot bija jāmeklē jauns noiets, tikmēr cenas par piena litru kritās zem pašizmaksas, skaidro Piensaimnieku centrālās savienības valdes priekšsēdētājs Jānis Šolks:

„Kaut arī Latvijas tirgū mēs esam palielinājuši savu klātbūtni, tomēr visu pienu produktu veidā mēs Latvijā neapēdīsim, bet pasaulē situācija ir tāda, ka industriālos produktus varam pārdot vēl par zemāku cenu. 40% piena, ko šodien iegūstam, ir vai nu jāuzkrāj industriālo produktu veidā un jāgaida labāki laiki, vai arī jāmeklē jauni tirgi. Bet ne viens, ne otrs nenotiek uzreiz.”

Augļkopībā pozitīvs pagrieziens ir samazināta nodokļu likme sezonas laukstrādniekiem līdz 15%. Lēmums jau ir pozitīvi ietekmējis gan strādnieku skaitu, gan nodokļu ieņēmumus. Pēc Latvijā audzētām ogām ir liels pieprasījums. Arī mūsu āboli ir kvalitatīvi. Tikai viens trūkums – pieprasījums lielāks par piedāvājumu.

„Poļi te bija atbraukuši, skatījās uz mūsu āboliem un teica, ka mūsu garās dienas iespaidā ir laba gan smarža, gan garša, gan cukuri, gan skābes. Šie āboli ir perfekti un viņi te varētu būvēt rūpnīcu un taisīt sulas un koncentrātus – to, ko mēs varētu paši darīt. Bet mums ir par maz stādījumu, mazs apjoms,” stāsta Augļkopju asociācijas valdes priekšsēdētāja Māra Rudzāte.

Lauksaimniekiem galvassāpes sagādā arī nosacījumi par mēslu krātuvēm un gaidāmā piena kvotu atcelšana. Tiem, kas naudu aizņēmušies bankās, grūti atdot. Piena lopkopjiem bankas sākušas kredītus atteikt.

„Zemkopības ministrija divreiz ir atbalstījusi piensaimniekus, Eiropa iedeva 7,7 miljonus. Tas liekas neadekvāti, jo somi saņem par pienu iepriekšējo cenu – 40 eirocentus, un viņiem iedeva 11 miljonus. Tas liekas ļoti nesaprotami. Jo krīzes fonds tur tomēr ir 400 miljoni. Mums jau liekas, ka tai summai, ko mēs no Eiropas saņemam, jābūt trīs reizes lielākai,” lauksaimnieku viedokli pauž LOSP valdes priekšsēdētājs Edgars Treibergs.

Tomēr tie nav ne pirmie, ne pēdējie grūtie laiki, kas jāpārdzīvo. Lietas pamazām sakārtosies, un mēs turpināsim strādāt, saka lauksaimnieki, noslēdzot šo, viņuprāt, smago un sarežģīto gadu.

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti