Nakts ziņas

Gāzes sprādziens Stendes ielā 7

Nakts ziņas

Būvniecības likuma ieviešanā vēl daudz darāmā

Latvijā pieaudzis vietējo piena produktu patēriņš

Vietējos piena produktus pērk vairāk; rosina tiem veidot privāto zīmolu

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 9 gadiem.

Gan tirgotāji, gan piena produkcijas ražotāji novērojuši, ka Latvijā pēc Krievijas uzliktā embargo veikalos ievērojami pieaugusi vietējo piena produktu pārdošana. Arī veikalu tīkli  sola sniegt konkurences noteikumu ietvaros jebkuru atbalstu Latvijas svaigo produktu ražotājiem, bet Piensaimnieku centrālā savienība norāda uz iespēju veidot privāto zīmolu Latvijas piena produktiem.  

Daļēji piena produktu patēriņa kāpumu ietekmējis cenu samazinājums atsevišķiem produktiem, bet arī pircējiem radusies daudz patriotiskāka attieksme pret pašmāju ražojumiem.

Ceturtdien Ķīpsalā, starptautiskās pārtikas izstādes “Rīga Food” laikā, tirgotāji un piena pārstrādātāji tikās ar zemkopības ministru Jāni Dūklavu un pārrunāja, kas darāms, lai neciestu zemnieki - piena ražotāji. 

Dūklavs ar piensaimniekiem un tirgotājiem pārrunāja risinājumus, „lai mūsu vietējais produkts mūsu pašu veikalos būtu maksimāli daudz, cik veikalu tīkliem pieļauj kapacitāte noslēgtajos līgumos”.

Man bija prieks dzirdēt, ka ir ļoti laba sapratne starp ražotājiem un tirgotājiem, lai meklētu arī papildus iespējas produkcijas apjoma kāpināšanā veikalos,” norādīja ministrs.  

Savukārt Piensaimnieku centrālās savienības vadītājs Jānis Šolks pēc tikšanās atzina, ka piena produkcijas pārdošanas apjomi patiešām palielinās vietējā tirgū, pateicoties arī pircēju atbalstam Latvijā ražotajiem produktiem, taču no sankcijām cietušajai piena nozarei nepieciešams vēl lielāks atbalsts.

Lai Latvijā ražotus piena produktus novērtētu arī patērētāji, lai tie nestāvētu veikalu plauktos līdz realizācijas termiņa beigām, kamēr pircējs priekšroku dod importētajai produkcijai, jādomā ražotājiem un tirgotājiem kopīgi, uzskata zemkopības ministrs.

Pirmais  ar iniciatīvu samazināt piena produktu cenas nāca "Rīgas piena kombināts", uzskatot, ka nav no tā zaudējuši, gluži otrādi. „Ievērojam patēriņa pieaugumu. Mēs redzam, ka tirgotāji mūsu cenu samazinājumu pārnesuši uz plauktiem – tas arī bija mūsu mērķis. Tā rezultātā varam iepirkt vairāk svaigpiena un nodrošināt, lai Latvijas zemnieku piens nonāk līdz patērētājam,” norādīja Rīgas piena kombināta valdes priekšsēdētājs Normunds Staņēvičs.

Lielāko veikalu tīklu – „Rimi” un „Maksima” Latvija pārstāvji novērojuši, ka kopš Krievijas noteiktā embargo pircēji īpaši meklē un pērk vietējos piena produktus.

„Pieaugusi pārdošana un emocionālā attieksme – cilvēkiem gribas atrast Latvijas produktu,” stāstīja „Maxima” pārstāvis Ivars Svilāns.

Savukārt „Rimi” pārstāvis Armands  Blūms norādīja, ka „preces, kuras bija domātas Krievijas tirgum, izdevās pārdot; kam garāki lietošanas termiņi, tie joprojām ir plauktos”, un  zīmīte „vietējais produkts” palīdz pārdot vairāk.

„Man pēc sanāksmes radās pārliecība, ka arī tirgotāji ir sapratuši, ka jūs varat atvest jebkuru pārtikas preci no jebkuras pasaules valsts, bet, ja neatbalstīs vietējo ražotāju, tātad neatbalstāt arī Latvijas iedzīvotāju, un tādējādi viņu kopējā pirktspēja laika gaitā samazināsies, un apgrozījums samazināsies arī veikaliem. Un droši vien labāk ir saprātīgi, nekaitējot konkurences likumiem, darīt visu, lai Latvijas prece tiktu pareizi pozicionēta veikalos,” pauda Šolks.

Kā vēl vienu no risinājumiem nākotnē viņš minēja privātā zīmola izveidi vietējai piena produkcijai, kas gan daudziem nozarē varētu nepatikt.

„Ja mēs paskatīsimies uzmanīgi šodien piena produktu klāstu abās lielveikalu ķēdēs Latvijā, tad privātās markas īpatsvars no Lietuvas un Igaunijas, kā arī atsevišķi produkti no Polijas vēl joprojām ir ļoti liels, un tur būtu iespējas. Projekts gan nebūtu viegls - privātā marka gan daudziem bijusi kā zobens, kur nopelnīt nevar  un vienkārši kopējā paketē visiem jāstrādā, bet domāju, šajos apstākļos tas ir jāizvērtē,” sacīja Šolks.

Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācijas izpilddirektors Noris Krūzītis skaidro, ka šobrīd svaigo produkciju, tostarp pienu, Latvijā mēs patērējam vidēji 70 līdz 80 procentus, un šobrīd runa ir par atlikušās sadaļas palielināšanas iespējām.  

Runājot konkrēti par apjomu, par cik veikalos visu Latvijā ražoto svaigo produktu īpatsvars varētu pieaugt, Krūzītis norādīja, ka tendence jau ir pozitīva un tuvāko mēnešu laikā apjoms veikalos varētu kāpt aptuveni par 10%.

Taču - kamēr piena patērētāji var priecāties par cenu lejupslīdi produktiem un tirgotāji par labu noietu,  zemniekus pamazām pārņem izmisums - viņi par piena litru saņem aizvien mazāk. Piensaimnieku centrālās savienības vadītājs Jānis Šolks gan uzsvēra, ka piena cenas krīt arī pasaules tirgū, un tas jau sākās pirms Krievijas embargo noteikšanas.  

Daudzviet piena cenas nokritušās par trešdaļu – no 30  līdz 20 centiem. Izdzīvošanas robeža ir 27 centi. Lai Latvijā masveidā nesāktos ganāmpulku izkaušana, aizstāvēt zemnieku intereses piektdien uz Briseli dodas Latvijas delegācija, kur tā piedalīsies ES Lauksaimniecības ministru padomes sēdē un prasīs konkrētu atbalstu piena ražotājiem.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti